sábado, 6 de abril de 2019

Profesór Portugal Na’in 53 Sei Apoiu Estabelesimentu Ensinu Sira


DILI, (TATOLI)-Governu Timor-Leste parseria ho governu Portugal haruka tan profesór na’in 53 mai Timor-Leste hodi apoia profesór timoroan sira iha munisípiu 12, inklui  Rejiaun Administrativa Espesiál Oe-cusse Ambeno (RAEOA).

Profesór hirak  ne’e to’o tiha ona iha Timor-Leste, Kinta (4/4/2019), tuku 15:00 Otl, ne’ebé simu direta husi Ministériu Edukasaun Juventude no Desportu (MEJD) atu hanorin iha CAFE (Sentru Aprendizajen no Formasaun Eskolár-sigla portugés).  no mós apoia tan profesór timoroan sira iha territóriu Timor-Leste.

Ministra Edukasaun, Juventude no Desportu, Dulce de Jesus Soares, perante jornalista sira deklara katak kontente tebes ho prezensa profesór sira ne’e tanba bele apoiu tan Timor-Leste iha área edukasaun.

“Entaun nia totál agora hamutuk 140 profesór ne’ebé mak sei hanorin iha ano letivu 2019. Agora ita-nia problema ho eskola CAFÉ kona-ba profesór sira agora rezolvidu”, hateten Ministra, Dulce de Jesus Soares, iha salaun INFORDEPE (Institutu Nasionál Formasaun Dosente no Formasaun Profisionál Edukasaun-sigla portugés), Balide-Dili.

Governante ne’e mós hateten katak profesór sira ne’e sei destaka iha CAFÉ hodi hanorin inklui sei apoiu mis profesór timoroan sira ne’ebé mak hanorin.

“Ita iha profesór cem ital ho hanoin ida katak iha futuru ita ba nivel sira aas hanesan ensinu sekundáriu, ita presiza profesór sira mai husi Portugal ne’ebé hanesan ba eskola pre-eskolár no mós ba primeiru siklu ita-nia profesór timoroan sira hanorin hamutuk ho profesór portugés sira, sira bele iha ona kapasidade atu hanorin”.

Ministra Dulce de Jesus konfirma mós katak kontratu ba profesór portugés sira ne’e tinan ida. “Ida ne’e kooperasaun ida entre governu Timor-Leste ho governu Portugal, entaun ida ne’e tenke liuhusi koordenasaun ida. Maibé, tuir lei ne’ebé mak iha, ita durante ne’e halo kooperasaun ne’e tinan-tinan de’it. Tinan ida, depois fila fali ba, halo fali diskusaun, depois Portugal konkorda fali atu haruka profesór na’in hira mai, Timor-Leste ita aseita malu. La’ós parte Timór de’it maibé nasaun rua ne’e hotu, depende disponibilidade profesór husi Portugal, tuir mós nesesidade ita nian iha Timór”.

Ministra relata katak orsamentu ba projetu CAFÉ ne’e Timor-Leste aloka orsamentu purvolta milloens haat. “Ne’e ba funsionamentu CAFE tomak inklui mós profesór sira-nia billete ba no mai I sira-nia saláriu hotu kedas, ba hotu kedas eskola CAFÉ ho agora númeru alunu purvolta sete mil. Ita aloka orsamentu tinan-tinan, kada tinan purvolta quatro milhões”.

Ministra Dulce de Jesus informa tan ba profisionál komunikasaun sosiál sira katak profesór portugés sira ne’e sei destaka ba eskola CAFÉ sira iha munisípiu tuir númeru estudante sira.

Iha fatin hanesan, Prezidente INFORDEPE, Deolindo da Cruz ba mídia sira katak ne’e hanesan oportunidade di’ak ba timoroan sira hanesan profesór sira ne’ebé durante hanorin iha ensinu CAFE hodi partilla koñesimentu, esperiénsia para bele hadi’a sistema ensinu.

“Ninia importánsia ba ami INFORDEPE mak ho prezensa profesór sira ne’e, ami tenta hela oinsá para estabelese komunikasaun, koordenasaun di’ak ida ho CAFÉ para tempu ruma iha karik bele apoiu ami-nia programa formasaun, liuliu oinsá haree ba formasaun língua portugeza. Ami sei haree hela, estuda hela oinsá mak ami bele serbisu hamutuk,” dehan ezekutivu ne’e.

Nia haktuir katak estabelesimentu ensinu CAFÉ ne’e uluk iha de’it ensinu báziku, agora ba ensinu báziku primeiru, segundu no terseiru siklu. Maibé, iha tinan ida ne’e iha ensinu báziku balun, iha munisípiu balun ninia estudante sira konklui ona sira-nia nivel ensinu báziku, terseiru siklu, tama ona ba désimu primeiru ano.

“Entaun profesór sira mai ne’e sei destaka ba munisípiu balun ne’ebé mak ninia progresaun to’o iha désimu primeiru ano, sira sei ba reforsa ida ne’e”.

Prezidente INFORDEPE, Deolindo da Cruz haktuir mós katak iha 22 marsu fulan kotuk tinan ne’e, sira hetan delegasaun kompeténsia husi MEJD no nia rasik lidera ekipa hamutuk ema na’in neen ba halo negosiasaun ho Camões, IP, Portugal iha ámbitu atu halo diskusaun téknika kona-ba projetu foun ida atu mai.

“Projetu foun ida mai ne’e, nu’udar kontinuasaun ho Projetu Formar+ iha tinan kotuk, tinan tolu liubá, ne’e atu mai reforsa ka aposta ba língua portugeza. Ne’ebé, ita halo diskusaun, negosiasaun ho parte Camões; ninia rezultadu la’o kapás, pozitivu tebes. Sira disponivel atu apoiu Timor-Leste iha Juñu.”

“Apartir Abril ida ne’e ba to’o Maiu, sira sei halo preparasaun lubuk ida; halo selesaun, rekrutamentu, depois dokumentasaun. Iha juñu primeira faze sei to’o mai Timór. Grupu primeiru 16. Depois tuir fali mai sei iha 18. Ne’ebé, totál profesór kooperante portugés atu mai hodi fó apoiu ba INFORDEPE, Ministériu Edukasaun hamutuk 35. 33 sei destaka ba nivel munisípiu hotu, depois duas pessoas ne’e mai asume responsabilidade hanesan koordenadór adjuntu ba lojístika, estudu sientífiku I tékniku IT (Informasaun Teknolojia) atu halo dijitalizasaun ba ekipamentu tableta hodi uza ida ne’e fó formasaun ba profesór sira”.

Nia relata katak durasaun ba kontratu, tuir rezultadu diskusaun nivel tékniku ho proposta sira ne’ebé mak Timor-Leste haruka ba Portugal sei implementa durante tinan tolu ho balun ka fulan 42 nia laran.

Orsamentu ba kontratu ne’e husi parte rua, entre Timor-Leste no Portugal, tau hamutuk. “Saláriu báziku, seguransa (seguru saúde), prosesu trata dokumentu viajen, ne’e parte ba Portugal. Ita só parte ba saláriu komplementár durante tinan tolu iha Timór depois asegura mós sira-nia viajen. Ne’e responsavel Timór nian”.

Lider másimu INFORDEPE ne’e konfirma katak alokasaun fundu ba kooperasaun ne’e aloka iha fundu dezenvolvimentu rekursu umanu. “Ne’ebé, agora iha tinan 2019 nian ne’e, ita tau orsamentu iha fundu ne’e um milhão e cento cinquenta mildolár. Agora mai fali, 2020, ita sei haree, dalaruma iha mudansa depende ba nesesidade iha terrenu. Ne’ebé, ita sei ajusta tuir nesesidade ne’ebé mak iha” konklui Prezidente INFORDEPE, Deolindo da Cruz.

Tuir informasaun antes ne’e, primeiru grupu profesór portugez ne’ebé to’o ona iha Timor-Leste hodi apoiu iha estabelesimentu ensinu sira hamutuk ema na’in 84.

Jornalista: Rafy Belo | Editór: Francisco Simões

Imajen: Profesór/a sira husi Portugal kaer liman ho Ministra Dulce De Jesus Soares bainhira to’o Timor-Leste. Foto: MEJD

Sem comentários: