sábado, 21 de novembro de 2015

Laho boot hela iha Timor-Leste durante tinan rihun ida liubá


Espésie oioin hosi laho boot sira, ho nia tamañu hanesan ho asu ki'ik no nia todan entre kilu 1,5 no 5, hela no sai bo’ot iha Timor-Leste no mohu lalais iha tinan rihun ida liubá, haktuir hosi ekipa arkeólogu australianu sira nian.

Ida ne’e hanesan estudu ida ne’ebé maka foin lalalais halo hosi arkeólogu sira iha tinan hirak ikus ne’e, hafoin independénsia Timor-Leste nian, bele mós realiza investigasaun alargadu iha nasaun ne’e, hodi ajuda iha rejistu ba períodu istóriku ne’ebé ladauk koñesidu iha nasaun Timór nian.

Julien Louys, elementu ida ne’ebé envolvidu iha ekipa investigasaun ne’e, esplika katak fossil sira ne’ebé deskobre hatudu katak hanesan laho boot sira, karik hanesan laho bo’ot liu ne’ebé iha tiha ona, maski herbívoru sira bele halo tauk ba ema sira ne'ebé hela dahuluk iha illa.

"Ita bele bolu sira hanesan megafauna. Sira ne'ebé iha tamañu boot mak asira ne'ebé iha tamañu hanesan asu ki'ik ida, bele iha todan to'o kilo lima. Barak liu duké laho sira boot iha tempu agora nian ne'ebé bele iha todan meiu kilu de'it", nia esplika.

Iha buat ne’ebé maka hetan ona, ho tinan entre rihun 46 no rihun ida, "iha sinál iha ruin sira ne'ebé hatudu katak sira hetan tata", ne'e konfirma katak sira sai hanesan hahán ba populasaun sira hosi illa ne'e.

"Iha restu balun ne'ebé maka ema sunu no hatudu katak ema tein sira iha ahi no hafoin ne'e maka han", refere hosi Louys, ne'ebé lidera projetu ida hodi analiza daudaun movimentasaun ema sira ne'ebé antigu liu iha sudeste aziátiku.

Alénide dokumenta prátika hahán hosi habitante dahuluk sira Timór nian, deskoberta ba ruin no fósil sira hosi laho sira nian iha illa hatudu sinál kona-bá impaktu ne'ebé alterasaun teknolójiku halo iha habitat.

Hanesan ezemplu, introdusaun hosi besi no metál sira seluk ajuda ona hodi hamoos zona sira ne'ebé iha tempu uluk sai hanesan fatin naturál lahó sira nian.

"Buat hotu hatudu katak la'ós prezensa hosi kasadór ema sira ho arma tradisionál sira maka hamohu laho boot sira ne'e. Karik tanba desflorestasaun no limpeza ba rai sira", nia sujere.

Nia fó hanoin katak aspetu ida ne'ebé bele tulun hodi hatene impaktu sira maka prátika atuál sira hosi limpeza ba zona ai-laran sira ne'ebé bele mosu iha ekosistema sira hosi nasaun sira iha rejiaun hanesan Papua Nova Guiné ka Indonézia.

"Bele haree iha-ne'e efeitu ne'ebé limpeza ai-laran sira halo hodi halakon espésie sira", nia hatete. Kauza loloos sira hodi halakon laho boot sira sei estuda daudaun.

SAPO TL ho Lusa

Sem comentários: