terça-feira, 4 de dezembro de 2018

Sekjer ONU: Resposta ba HIV iha ‘Kruzamentu’


DILI, (TATOLI) – Organizasaun Nasaun Naklibur Sira(ONU-sigla portugés) selebra loron mundiál SIDA (Síndrome da Imunodeficiência Adquirida) iha loron 1 dezembru hodi fó-hanoin ema hotu iha Timor-Leste nian atu labele husik hela servisu di’ak ne’ebé halo ona atu hamenus HIV (Human Immuno Virus) no SIDA iha país ne’e.

Sekretáriu-Jerál ONU iha Nova Iorke, António Guterres, hateten iha mensajen ba loron mundiál SIDA (loron 1 fulan Dezembru). “Liutiha tinan tolu-nulu ba loron mundiál SIDA, resposta ba HIV hamriik iha dalan kruzamentu. Dalan neʼebé ita bele define epidemia ne’e — se ita sei hapara SIDA iha tinan 2030, ka se jerasaun aban bainrua sei kontinua fó todan ba moras ida-ne’ebé estraga buat barak”.

Guterres dehan ema liu tokon 77 infetadu HIV, no tokon 35 liu mate tanba moras ho SIDA, maibé halo ona progresu ne’ebé boot iha diagnóstiku no tratamentu no esforsu prevensaun barak prevene infesaun foun.

Koordenadór Rezidente Nasaun Unida nian, iha Timor-Leste, Roy Trivedy, refleta diskursu Guterres nian dehan, taxa infesaun iha Timor-Leste iha pursentu ida ba kraik, hamutuk 107 infesaun foun iha tinan ida ne’e, halo totál númeru ema ne’ebé halo tratamentu ba na’in 367.

“Pasiente na’in 11 ho HIV pozitivu mate iha tinan ida ne’e, no ita tenke hanoin katak mate sira ne’e sai trajédia ida ba família no komunidade. Ema ne’ebé moris ho HIV mós hasoru difikuldade barak”.

Taxa infesaun iha Timor-Leste ne’ebé menus rezultadu husi resposta unidade iha parseiru oin-oin iha koordenasaun hosi Ministériu Saúde.

“Maibé, ita laiha kbiit atu satisfas. Iha sinal balun ne’ebé aumentu iha Transmite Infesaun Sexual, ne’ebé bele hamosu kresimentu ida iha infesaun HIV”, Trivedy hatete.

Sekretáriu Jerál ONU iha preokupasaun katak globalmente ritmu ba progresu ne’e la apar ho ambisaun globál. “Infesaun HIV foun kona-ba HIV la tuun ho lalais”.

Iha rejiaun balu atrazu, no rekursu finanseiru sira la sufisiente. Estigma no diskriminasaun sira sei dada ema ba kotuk, liliu populasaun xave sira — inklui gay no ema mane ne’ebé maka halo seksu ho mane sira seluk, traballadór seksu, transgender, ema sira ne’ebé injekta droga, ema-dadur sira no migrante sira — no joven feto no feto adolexente.

Liután neʼe, ema ida hosi haat ne’ebé moris ho HIV la hatene katak sira iha vírus, impede sira husi foti desizaun ba prevensaun, tratamentu no kuidadu no apoiu servisu sira seluk.

Tempu sei iha – atu aumenta teste ba HIV; atu fó kbiit ba ema sira ne’ebé barak liu tan atu hetan asesu ba tratamentu; aumenta rekursu ne’ebé presiza hodi prevene infesaun foun; no hapara estigma sira. Iha tempu ne’ebé krítiku, ita tenke foti dalan ne’ebé loos agora.

Komunikadu Imprensa

Ilustrasaun hosi google

Sem comentários: