quarta-feira, 22 de julho de 2015

MALISAN KORUPSAUN


Jornal Nacional - editorial

Julgamentu ba kazu korupsaun ba projetu Televizaun Edukasaun Ministeriu Edukasaun nian nebe involve Ministru Edukasaun, João Cancio iha governu Aliansa Maioria Parlamentar hetan ona dezisaun husi Tribunal primeira istansia, Tribunal Distital Dili ho tinan 7 kadeia.

Eis Ministru Edukasaun, João Cancio hetan pena tinan 7 kadeia ho indeminisasaun US$500,000. 00 no Tarciso nudar diretur administrasaun Finansas Ministeriu Edukasaun ho pena prizaun tinan 3, fulan 6 ho indiminizasaun US$200,000.00.

Maske tribunal Distrital Dili deside ona maibe arguido iha direitu atu aprezenta rekurus ba tribunal rekursu hodi avalia dezisaun tribunal primeira instansia nian. Iha avaliasaun nee Tribunal Rekursu bele mantein, bele aumenta ka hamenus no mos posibilidade bele anula dezisaun tribunal primeira instansia nian, maibe depede grau de involvimentu arguido sira nian, no mos eviendesia sira nebe iha.

Ho dezisaun nebe tribunal hasai nee, João Cancio nudar segundu eis membru governu ida, hafoin eis Ministra Justisa, Lucia Lobato nebe tribunal kondena tama kadeia tamba involve iha kazu korupsaun.

Maske João Cancio seidauk tama kadeia, sei hein dezisaun final Tribunal Rekursu nian maibe bele dehan João Cancio ho Tarciso, sira nain rua nee ain sorin iha ona prizaun, hein bainhira dezisaun rekursu nee sai.

Hakarak Lakohi, simu ka la simu nee mak lei. Lei la haree ba ema kiik ka boot, lei laharee ba ema kiak ka riku, lei la haree ba ema ukun nain ka sidadaun bai-bain, lei la haree ho matenek ka beik, ema hotu igual perante a lei.

Kazu korupsaun kontra membru governu la too deit iha João Cancio, sei iha membru governu lubun mak sira nia kazu formalinha iha tribunal, kazu korupsaun hasoru eis Ministra Finansas, Emilia Pires, eis Vice Ministra Saude, Madalena Hanjam, eis Vice Presidente Parlamentu Nasional, aktual Presidente Parlamentu nasional, Vicente Guterres, eis Sekretario Estadu Fortalesimentu institusional, Francisco Borlaco no mos membru governu balun tan. ema sira nee hotu sei hein sira nia distinu iha meja hijau.

Antes nee mos Tribunal halo julgamentu ba eis Vice Primeiru Ministru nebe mos nudar Ministru Negocius Estranjeirus, Jose Luis Guterres ‘ Lugu’ maibe ikus mai tribunal absolve tamba laiha faktus.

Korupsaun nee moras at ukun nain sira nian. Ukun nain sira sempre monu ba tetansaun korupsaun tamba hakarak aproveita tempo ukun nee atu benefisia ba an rasik, hakarak riku lalais, uza osan povu nian nee ba intrese privadu duke intrese povu no nasaun nian.

Ho dezisaun tribunal nian nee ba koruptor sira nee fo kredit point ba Komisaun Anti Korupsaun (KAK) tamba durante nee KAK laiha lei anti korupsaun nebe hamosun opiniaun publiku katak KAK laiha nehan atu tata koruptor sira nee maibe realidade kazu korupsaun barak mak tribunal hatun ona desizaun, koruptor lubuk ona mak tama kadeia.

Publiku apresia ba dezisaun tribunal nian, apresia ba trabalhu Komisaun Anti Korupsaun, apresia ba Ministeriu Publiku nebe halo akuzasaun, halibur evidensia hodi kondena arguio sira.


Kazu sira nee nudar lisaun ida ba ukun nain sira nebe ukun dadaun ka atu ukun iha tempo tuir mai. Diak liu uza saida mak partense ba ita nian no ita nia kusta, jere osan povu nian, jere osan nasaun nian ho didiak, se lae, ohin bele kona ita nia maun alin sira iha leten nee, aban bainrua bele kona ita karik , se mak hatene? Tamba korupsaun nee diabo ida nebe sempre halo tentasaun ba nebe jere osan estadu nian.*

Sem comentários: