segunda-feira, 23 de julho de 2018

Estadu Iha Dever Asegura Direitu LGBT


DILI, (TATOLI) – Provedór Provedória Direitu Umanu no Justisa (PDHJ-sigla portugés), Silveiro Pinto Baptista, hatete Estadu iha dever atu haree polítika ne’ebé bele asegura LGBT (Lesbian, Gay, Biseksuál no Transjender) sira nian direitu iha kontestu polítika, ekonomia, sosiál no kultura.

“Parte provedória hakarak atu hateten katak hahú tinan hirak liubá kotuk, ha’u rasik hanesan provedór enkamiña mós reprezentante LGBT iha provedória ninian”, katak Silveiro ba jornalista sira iha Sekretáriu Estadu Juventude no Desportu bainhira partisipa marsa LGBT, sesta ne’e.

Silveiro hatutan tan: “Atividade balun ne’ebé mak ami hala’o hamutuk ho LGBT, uluk organizasaun ida naran Codiva, kuandu ami halo formasaun lideransa komunitáriu, ba polísia no ba forsa defeza sira, ami sempre introduz mós matéria kona-ba LGBT sira”.

Provedór akresenta razaun mensiona kona-ba Polísia Nasionál Timor-Leste (PNTL) no FALINTL-Forsa Defeza Timor-Leste (F-FDTL), tanba ko’alia kona-ba kontestu Estadu, instituisaun rua ne’e iha mós papel importante atu fó konsiderasaun ba direitu ema LGBT.

“Karik, direitu LGBT nian ne’e mak hetan violasaun husi sosiedade, kuandu sira hato’o keixa ba polísia sira, polísia sira tau konsiderasaun, atensaun ba keixa ne’ebé sira hato’o”, tenik.

Provedór Silveiro Batista Pinto relata to’o ohin loron PDHJ seidauk simu keixa ruma kona-ba tratamentu sosiedade nia ba iha LGBT sira. “To’o ohin loron ami seidauk iha keixa ida, maibé ami hakarak hateten agora ami serbisu besik ho maluk LGBT sira”, konfirma.

Kona-ba marsa LGBT nian ne’e, provedór ne’e akresenta tenke hahú, neneik maibé bebeik atu bele loke ona, fó ona konsiénsia ba sosiedade oinsá mak atu bele fó direitu ba ema LGBT ninian.

Tanba ita ko’alia kona-ba direitu LGBT, ko’alia mós direitu umanu; ne’e hanesan de’it, orientasaun seksuál ne’e, kestaun seluk, maibé hakarak hateten katak dever Estadu tenke proteje ema hotu nia direitu inklui LGBT.

“Ita tenke kria ona konsiénsia ba ita-nia aan rasik katak ita sosiedade iha diversidade, iha mós maluk sira ne’ebé nia orientasaun seksuál la hanesan, ita tenke respeita mós sira-nia direitu, minimiza liafuan ruma ne’ebé bele minimiza orientasaun seksuál”, nia fó hanoin.

Azu Lopes, nu’udar LGBT ida, husu ba governu atu bele kria lei ida kona-ba LGBT, iha Timor-Leste katak LGBT mós iha direitu no dever hanesan sidadaun sira seluk. Nune’e mós nia fó mensajen ba sosiedade no família katak lalika iha diskriminasaun ba LGBT sira no simu LGBT nu’udar mós parte ida husi família no sosiedade.

Entretantu, Bela Galhos, komunidade ida ne’ebé partisipa mós iha marsa LGBT, iha nia intervensaun hateten LGBT sente forte, tanba hetan partisipasaun mós husi ema barak. LGBT la foun ba Timor-Leste tanba Timor-Leste ita hotu nian.

“Inan-aman sira simu oan (LGBT-red) sira, investe sira no hadomi sira, hodi kontribui mós ba dezenvolvimentu, iha uma laran, família no sosiedade”, apela.

Entretantu, marsa ne’e realiza tanba organiza husi Hatutan, hamutuk ho nia patrosinadór sira, nu’udar edisaun anuál daruak.

Jornalista: Rafy Belo | Editora: Rita Almeida

Imajen: LGBT sira halo marsa. Foto TATOLI: António Gonçalves

Sem comentários: