sábado, 28 de novembro de 2015

Kombate korrupsaun iha nasaun komesa di’ak ona- Akadémiku


Nível kombate korrupsaun komesa di’ak iha Timor-Leste, tanba atuasaun hosi komisaun antikorrupsaun mak harii iha nasaun no reflete ba relatóriu internasionál sira kona-ba tema ne’e, afirma akadémiku na’in rua. 

"(Luta kontra) korrupsaun komesa di’ak, liu-liu tanba atividade hosi komisaun antikorrupsaun", hatete ba Lusa investigadór Luís Carlos Alves de Melo, Observatóriu hosi Países de Língua Oficial Portuguesa (OPLOP).

Tuir kordenadora adjunta OPLOP nian, Naiara Alves, "iha tinan 2009, aprova ona iha parlamentu timoroan lei ne’ebé kria komisaun antikorrupsaun, no objetivu hosi investigasaun ne’e mak prevensaun, edukasaun no realizasaun ba kampaña publisitária kontra korrupsaun".

"Hafoin investigadu, komisaun antikorrupsaun haruka kazu ba Ministériu Públiku, ne’ebé atua iha akuzaun ba indivídu ka instituisaun sira, deklarou Naiara Alves.

"Parte barak hosi kazu hirak ne’e iha ligasaun ho abuzu poder, halo ita hanoin kedas ba hahalok korrupsaun, tanba envolve membru governu no funsionáriu públiku sira", hatutan investigadora OPLOP nian ne’e, sentru ne’ebé iha ligasaun ho Universidade Federal Rural do Rio de Janeiro (UFRRJ).

Tuir Naiara Alves, iha tinan ne’e, entre fevereiru no marsu, "komisaun halo hotu ona inkéritu korrupsaun nian 30, no haruka hikas kazu ba Ministériu Públiku", tenik Naiara Alves.

Tuir investigadora, ezemplu ida mak utiliza hosi primeiru-ministru timoroan, Rui Araújo, hodi identifika korrupsaun mak kobransa servisu públiku ne’ebé mak gratuitu.

Alves de Melo lembra katak iha Índice de Corrupção Percecionada (ICP – ne’ebé analiza situasaun iha nasaun besik 180), mak divulga hosi Transparência Internacional iha tinan 2014, Timor-Leste pasa hosi pozisaun 119.ª iha tinan 2013 ba 133.ª  iha tinan kotuk, no lembra katak iha eskala korrupsaun nian númeru ida refere ba nasaun ne’ebé korruptu liu.

"Ita sei ko’alia kona-ba efeitu negative hosi korrupsaun ba ekonomia, liu-liu ba investidór estranjeiru sira no kapitál privadu esternu", afirma Naiara Alves.

Investigadora OPLOP nian ne’e salient katak, tuir primeiru-ministru Rui Araújo, "vizaun públika ba nasaun korruptu ida impede atu empreza" estranjeira sira tama iha nsaun.

"Primeiru-ministru Timor-Leste halo diskursu ida kontra korrupsaun no presiza hadia mákina Estadu nian iha fatór balun", hatutan kordenadora OPLOP nian ne’e.

Independénsia Timor-Leste nian foin hetan rekoñesimentu hosi komunidade internasionál iha tinan 2002, hafoin kolonizasaun portugeza, no domíniu indonéziu (entre 1975 no 1999) no hafoin governu tranzitivu hosi Nasoins Unidas (1999 to’o 2002).

Iha loron 28 novembru 1975, Frente Revolucionária do Timor-Leste Independente (Fretilin) deklara independénsia ne’e no interrompe kedas ho invazaun indonézia, iha loron 07 dezembru iha tinan ne’ebá.

SAPO TL ho Lusa

Sem comentários: