quarta-feira, 8 de fevereiro de 2017

Lúcia Lobato Fila Ba Agrikultura

Tinan barak lakon hosi públiku, teki-teki Eis Ministra Kuartu Governu Konstitusionál, Lúcia Brandão Lobato mosu iha natar iha Welaluhu, Manufahi, ne’ebá. Maske ho antesidénsia estudu nu’udar doutora da lei maibé nia koko halo serbisu iha área agrikultura.

Nia foin involve iha área agrikultura besik tinan rua, maibé nia hadomi liu tiha ona serbisu ida ne’e (agrikultura). Tanbasá? Tuir mai akompaña entrevista eskluzivu ne’ebé jornalista Jornál Matadalan (MTD) halo ho Eis Ministra Lúcia Lobato (LL) iha nia rezidénsia, Bidau Tahu-Laran, Sábadu (21/1/17).

(MTD): Hafoin ita boot sai hosi prizaun, atividade saída de’it maka ita halo?

(LL): Tinan ida ho balun ha’u husik família sira mesak. Depois de ha’u nia aujénsia tinan ida ho balun, agora iha uma ha’u tenki haree uma laran, hamoos uma, hadi’a mós sasán, halo serbisu hanesan dona de kaza ne’ebé ha’u hamutuk ho ha’u nia oan sira fulan neen (6) resin atu halo serbisu oan sira iha uma laran nian.

Liu tiha tempu ida ne’e, ha’u hahú hanoin atu halo serbisu ruma. Ha’u deskuti barak ho ha’u nia oan sira no ha’u nia kaben rasik, maun alin no família sira hotu atu buka to’ok serbisu ruma ne’ebé ha’u bele halo, maske ha’u nia kolega barak husu mós ha’u atu serbisu ho sira. Ikus ne’e serbisu ida famoza maka atu sai asesora. Ha’u nia maluk balun iha sira nia serbisu fatin husu ha’u atu sai asesora ba serbisu ho sira, maibé ha’u hakarak atu buka atividade ruma ne’ebé dezliga ha’u hosi serbisu sira uluk ha’u halo hanesan Minístra Justísa.

Ha’u presiza tempu ruma atu halo desizaun ruma ba ha’u nia vida, entaun ha’u ho ha’u nia kaben hola desizaun depois diskuti ho família sira maka hola inisiativa hamutuk atu hahú halo serbisu agrikultura ruma.

Ami na’in rua la’o fó volta fatin barak ho ha’u nia kaben nian ajuda, ami hahú hosi sentru súl ne’ebá, ha’u halo inkontru lubuk ida hamutuk ho komunidade iha ami nia rai Same-Welaluhu, Suai, Viqueque, iha mós Natarbora, depois de halo tiha serbisu badak oan ida hodi haree fatin, ikus mai ami deside atu hahú iha Natarbora tanba Natarbora iha fasilidade liu-liu kona-ba bee ne’ebé maka presiza atu halo natar, entaun ami na’in rua hahú halo serbisu iha fulan Jullu 2015.

Atividade ne’ebé ami halo hahú hosi 2015 to’o mai agora maka halo ha’u hadomi liu tiha ona serbisu ne’ebé maka ha’u halo agora (agrikultura). La taka dalan ba futuru atu ha’u halo serbisu ruma tan inklui mós ha’u hakarak fila ba polítika karik, maibé agora daudaun ba oin ha’u nia planu hakarak duni atu kontribui hamutuk ho agrikultór sira atu nune’e bele dezenvolve seitór agrikultura ida ne’ebé ha’u hanoin katak importante tebes ba nasaun nia vida.

Ha’u ba ko’alia ho Minístru Agrikultura ida tuan ho foun dala barak atu husu apoiu hosi Governu para ami bele hahú serbisu ruma maibé tinan ida resin ha’u la hetan apoiu ida mezmu Minístru konkorda. Ha’u halo kontaktu barak ho diretór barak, balun diretór jerais Ministériu Agrikultura nian maibé to’o agora ha’u sedauk hetan apoiu ruma, maibé ha’u hanoin tanba serbisu barak sira atu halo entaun ha’u ho ha’u nia kaben buka rasik  meius  oinsá atu halo no to’o agora ami konsege halo duni serbisu ruma.

Purtantu, tinan ida ho balun ami hahú halo natar ho hektár neen (6). Tinan ida ne’e ami sa’e ba hektár 12 ne’ebé ami kolleta hotu ona. Fulan oin mai (Marsu), ami sei kuda tan hektár 25-30 tuir ami nia kbi’it ne’ebé iha. Ida ne’e maka maizumenus atividade ne’ebé agora daudaun ha’u halo hanesan mós ho atividade uma laran ne’ebé halo loro-loron hanesan siñora sira seluk halo, tein, haree oan sira, hamoos uma laran, buat sira ne’e hotu. Serbisu ne’ebé maka agora ha’u hakarak liu halo maka dezenvolve agrikultór sira liu-liu  ba área produsaun ba fós nian.

(MTD): Natar sira ne’ebé ita dezenvolve iha Kosta Súl ne’e privadu ka mai hosi komunidade?

 (LL): Ha’u mai hosi Bazartete (Liquiça), tan ne’e ha’u  nia aman no avó sira ne’ebé uluk kedas la halo to’os maibé ha’u kaben ho ha’u nia kaben ne’ebé mai hosi Fatuberlihu iha Kosta Súl iha rai barak atu halo agrikultura. Purtantu, iha rai rasik duni, maibé kondisoens konkreta iha terenu difísil ita atu dezenvolve iha área hotu-hotu inklui mós ba rai sira ne’ebé pertense ba ha’u nia kaben, banin no família sira. Entaun, buat sira ne’ebé ami hahú  halo, serbisu hamutuk ho komunidade no agrikultór sira ne’ebé  uluk kedan serbisu hanesan agrikultura sira nia rai para atu halo natar iha kondisoens atu hahú.

Kondisoens ida ne’ebé ha’u hakarak temi ne’e maka bee ne’ebé sufisiente atu bele halo natar tanba halo natar la hanesan ho ita halo to’os sira seluk ne’ebé kuda aifarina no fehuk ne’ebé ita ladun presiza bee. Ita halo natar presiza bee barak entaun agora daudaun, métodu ne’ebé ami utiliza maka serbisu hamutuk ho agrikultór sira ne’ebé iha natar liu-liu ba fatin sira ne’ebé iha tempu Indonézia dezenvolve ona ba seitór agrikultura liu-liu halo natar. Ezemplu  iha Natarbora ami iha relasaun di’ak ho eskola agrikutura Natarbora nian ne’ebé ami hahú ko’alia serbisu ruma atu halo. Natar ne’ebé ami halo bele sai fatin ba estudante eskola agrikultura Natarbora bele halo prátika no aprende oinsá profesór sira hanorin oinsá atu kaer tratór hodi fila rai no kuda hare. Sasán ou rai sira ne’e hotu komunidade sira nian. Ami serbisu hamutuk ho sira atu halo produsaun fós/hare no depois ami fahe rezultadu ho komunidade sira.

Grasas a Deus tinan ida ne’e  nia laran iha área Natarbora komunidade balun iha rasik fós no sira la sosa. Tinan ida ne’e iha posibilidade boot atu halo luan liu no komunidade sira iha rai rasik atu halo produsaun fós/hare hamutuk família 78. Purtantu, ha’u iha esperansa katak sé ami produs iha tinan ida ne’e to’o  hektares 30, signifika katak famílias 78 hahú tinan ida ne’e hosi Maiu ka Juñu ne’ebé maka ami hahú atu kolleta natar foun ne’ebé maka ami halo sira sei la falta aihan.

Purtantu, susar atu bele serbisu hamutuk ho ita nia agrikultura sira iha área agrikultura maibé ami tenta ho sira tinan ida ne’e nia laran ami hanoin katak ami bele serbisu hamutuk. Rai ne’ebé ami utiliza dadauk ne’e komunidade nian ne’ebé uluk sira halo natar duni maibé tinan naruk sira husik tiha ona tanba sira laiha posibilidade atu halo.

(MTD): Mekanízmu produsaun ba fós ne’e rasik oinsá?

(LL): Antes ami hahú halo serbisu iha Natarbora hanesan mós ami implementa iha Welaluhu, Weleti rasik, iha opsaun diskuti ho komunidade ho involvimentu xefi suku, xefe aldeia sira atu túr hamutuk halo inkontru ho komunidade sira antes de hahú serbisu, iha opsaun barak ne’ebé maka ami diskuti ho komunidade sira rasik. Opsaun ida maka ami investe ba fila rai, aranja fini, aimoruk atu oho animál fuik (hama). Buat sira ne’e ita presiza atu bele kuida hare ne’e hahú kuda to’o ita ko’a. Traballadór sira ne’ebé serbisu iha ne’ebá maka komunidade sira. Sira hamoos kabubu, sira maka hatama no hasai bee, sira maka hein manu lin, serbisu sira ne’ebé baibain agrikultór sira halo ne’e opsaun ida. Maibé, komunidade fó opsaun seluk ba ami katak rai sira nian. Ami investe iha ne’ebá ho buat oituan ne’ebé ami iha.

Kompañia hasai osan ba selu sira ne’ebé serbisu iha natar no depois to’o ko’a hare ami bele hasai tiha folin ba produsaun sira ne’ebé maka halo tiha ona. Produsaun hare ne’ebé maka iha ami fahe ba rua. Ha’u fó ezemplu, sé karik iha hare hektár ida, atu produs hare hektár ida presiza osan $1000 dolares. Ezemplu halo tiha natar hektár ne’e hotu hasai hare ona. Sura tiha $1000 dolares ne’ebé maka ami investe ba halo hasai tiha restu hare sei hela tonelada hira ne’e fahe ba rua. Sira hetan sorin, ami hetan sorin.

Métodu ida ne’ebé ba investedór ida, ema ida ne’ebé investe agrikultura dalaruma hanesan ema baibain sira lakohi no la hetan lukru ne’ebé maka nia hakarak. Ita labele hatene katak iha tinan ida ne’e tinan ida ne’ebé ita bele hasai hare dalaruma bele iha animal fuik no bele mós iha dezastre naturais ruma maibé ha’u fiar katak sei iha duni boa vontade ne’ebé serbisu bele koko buat ruma ne’ebé bele halo, ha’u hanoin katak iha tempu naruk ita bele hetan rezultadu di’ak.

Ami halo tuir komunidade nia hakarak. Ami opta ba opsaun ida ne’ebé sira rasik mós hakarak katak ami utiliza sira nia rai fora de lahan tidur barak ne’ebé maka bele uza maibé ami laiha kbi’it atu uza to’o iha ne’ebá maibé ami hala’o oituan. Utiliza duni komunidade sira nia maun de obra, selu sira duni ho saláriu mínimu. Purtantu, loron ida sei hetan osan 5 dollar/loron. Tratór iha atu fila maibé agora ita atu kuda, ita atu hamoos duut iha hare sira ne’e nia leet ita atu hamoos dalan ita hodi la’o ne’e, kabubu ne’e, ita atu ko’a ita atu baku hare ita atu lalin hare ba hatama iha armajen ita atu dulas fali hare ne’e sai fós. Purtantu, sira ne’e presiza forsa atu halo no komunidade sira sei hetan vantajen liuhusi prosesu ka síklu serbisu ida ne’ebé maka halo. Síklu ida atu hetan fós hodi ba fa’an. Ne’e risku boot tebes katak sé ema ida ne’ebé maka halo atu investe iha área ida ne’ebé ho métudu ne’ebé maka agora dadauk ami sukat ho risku boot ne’ebé atu lakon tanba ita la hatene katak ita produs hare ne’e ita hetan ga lae.

Komunidade rai na’in la hetan risku tanba ninian maka rai de’it. Nia la hasai osan no la halo buat ida. Sé ita kuda no kolleta maka ita falla karik sira sei la hetan benefísiu tanba sira la hasai buat ida maibé kompañia ida ne’ebé maka investe ou seitór privadu sei hetan prejuizu (kerugian). Tanba ne’e maka importante maka hahú introdus métodu ida ne’ebé bele ajuda apoia ita nia seitór agrikultura oinsá maka ita bele produs fós ida ne’e. Ami uza ona durante tinan ida, grasa a Deus, bele iha prejuizu maibé ha’u hanoin katak prejuizu ladun boot hanesan saída maka ami hanoin.

Hare ne’ebé agora iha armajen, atu fa’an besik toneladas 100. Ami fa’an hotu ida ne’e mós ami seidauk hetan fali osan ne’ebé investe tiha ona ba produsaun fós hektares 18 tanba produsaun ladun barak. Animal fuik (hama) iha natar mós barak, manu lin mós barak tebes, ita halo kolleta mós iha tempu udan, serbisu ho liman de’it tanba ne’e hare barak maka át. Purtantu, ho prejuizu sira ne’e hotu ha’u hanoin katak sei la halo ami para atu dezenvolve seitór agrikultura ho komunidade sira.

(MTD): Kompañia ne’e investe ho osan valor hira?

(LL): Ha’u hanoin, iha Setembru 2015,  ha’u hasoru Primeiru ministru ho Ministru Agrikultura hodi husu apoiu hosi Governu para oinsá ami atu dezenvolve halo natar. Ministru hatán maibé realidade ami la hetan buat ida entun ha’u ho ha’u nia kaben hanoin katak karik tenke halo esforsu rasik atu hetan fundus ruma. Ha’u halo osan laiha tenke ba buka kréditu ruma iha banku. Ha’u halo inkontru dala lima (5) ho maluk sira ne’ebé serbisu hamutuk iha BNCTL tanba ha’u hanoin katak BNCTL banku ida ne’ebé ita nian rasik no prioridade ida ne’ebé BNCTL atu apoiu maka seitór agrikultura maibé depois de ami hasoru malu no hatama proposta dala barak maibé liu tiha fulan neen (6) mós ami la hetan apoiu to’o agora.

Grasas a Deus ha’u iha família balun ne’ebé iha osan oituan entaun sira fasilita ha’u osan balun halo. Ha’u hanoin katak ha’u labele temi númeru hira ba imi maibé agora ami iha rasik ona tratór rua (2), mákina rasik atu dulas fós, ami iha tékniku rasik para apoiu ami, iha mós office rasik. Buat ki’ik-oan sira ne’e maka ami halo bele ona loke dalan ba ami atu dezenvolve buat ne’ebé ami hakarak.

Dalaruma ha’u hanoin, karik iha tinan rua (2) liu bam aka ha’u hetan kedas apoiu hosi Governu, BNCTL bele apoiu osan oituan, karik liu tiha tinan rua ne’e ami bele halo natar hektares 100 karik. Oras ne’e ami serbisu ho manuál de’it maibé bele produs oituan, satán sé ita halo natar ida ho sistema ida ne’ebé modernu oituan hodi utiliza mákina sira ba kuda no ko’a, buat sira ne’e ha’u hanoin liu tiha tinan rua (2) ne’e ha’u bele produs barak maibé ne’e la signifika katak ami laran triste  no ida ne’e la hapara serbisu ne’ebé ami halo ona.

Grasas a Deus ami fa’an prodús fós ne’ebé ami produs rasik. Iha foho mós komunidade sira komesa sosa fós ne’ebé iha. Sé ami hetan osan hosi ami nia hare ne’ebé agora daudaun ami iha purvolta de 800 toneladas ne’e, osan ne’e ami bele investe fali ba buat seluk ne’ebé ami presiza hanesan mákinas ruma tan. Depois de negósiu ne’e la’o di’ak, dalaruma banku sira bele  finansia.

(MTD): Fini sira ne’ebé iha ne’e mai hosi ne’ebé?

(LL): Fini sira ne’e ami aranja rasik hosi komunidade sira tanba ami hein fini ida ne’ebé prepara hosi Ministériu Agrikultura naran nakroma ne’e maibé ami la hetan nafatin entaun ami tenta sosa rasik fini komunidade nian ne’ebé ami kuda tinan ida ona. Iha tinan ida ne’e, ami mós komesa kuda fini fós mean ne’ebé ami sosa fali hosi komunidade maka ami kuda. Iha fulan Maiu ka Juñu ami kolleta mai la’os de’it fós mutin maibé ami kolleta mós fós mean  ne’ebé ami hetan fini hosi ita nia maluk balun hosi parte lorosa’e nian.

(MTD): Produsaun fós ne’e rasik selu lori ba fa’an iha ne’ebé?

(LL): Ami halo ona kontaktu ho supermerkadu sira balun ne’ebé hakarak simu fós ne’e atu ba fa’an, maibé sira tenke tuir ami nia prosedura. Ami lori fós ba sira haree tiha ona, maibé obstáklu boot ne’ebé ami hasoru maka konkorda folin fós ne’ebé ami fa’an ho fós ne’ebé agora fa’an barak ona. Mezmu ke kualidade la hanesan, mezmu ke fós ne’ebé ami produs la uza aimoruk maka ami atu fa’an ho presu baratu liu entaun ami defisil liu tanba ami lakon. Produsaun ne’e ami gasta osan barak. Sé ami fa’an karun liu mós ema la sosa, tanba ne’e ami diskute hela atu hetan presu ida ne’ebé razoável ho loja na’in balun. Loja balun hakarak ona sosa, balun 100 sakas, balun 50 sakas, balun 200 sakas, balun 10 ka 20 sakas. Purtantu, ha’u hanoin ho inísiu ida di’ak fó vantajen di’ak para ami bele produs liu-tan.

Ami hein katak ita nia konsumidór sira tau sira nia hanoin atu bele konsumi ita nia fós rasik tanba ami la tau materiál pengawet no di’ak ba ita nia saúde. Iha loja barak komesa fa’an ona maibé ami tenke ko’alia mós presu tanba sira simu hosi ami baratu oituan, sira ba fa’an karun liu entaun posibilidade kompra ne’e menus oituan. Tanba ne’e maka ami sei deside hamutuk kona-ba presu ida ne’ebé sira fa’an. Sira bele hetan lukru oituan maibé labele fa’an liu presu ida ne’ebé ami termina. Ami sei disktu ho sira (lojas) ne’e para bele gante ami nia sustentabilidade para ami bele investe fila ba halo natar para produs fila fali bainhira ami halo natar ho komunidade.

(MTD): Oinsá ho nia presu kada kilograma?

(LL): Ha’u hanoin, ami labele fa’an presu ne’ebé tuir ami nia hakarak. Hanesan mós  ami hahú kuda hare, iha enjineiru balun ajuda ami halo nusa maka kuda hare ida di’ak tanba atu hetan fós kualidade di’ak ita tenke hahú prepara didi’ak hosi fila natar, halo bebeiru para kuda ba natar. Depois de kuda ita tenke hamoos, fokit duut, hatama bee halo di’ak, prosesu ida ne’ebé komplikadu oituan.

Ami husu ajuda ba maluk sira ne’ebé bele halo kálkulu ba investimentu ne’ebé ami halo ba folin fós ne’e rasik para ami labele lakon iha sentidu kata kami fa’an tiha hotu fós ne’e dala ida no osan laiha ona entaun ami taka tiha de’it. Hosi maluk ida ne’ebé hatene sura osan hosi investimentu ne’ebé ami halo atu bele hetan osan oituan lukru maibé bele mantein serbisu ne’ebé ami halo.

Dalaruma ha’u rasik túr hanoin ba serbisu ne’ebé ha’u halo buat ida ne’ebé ha’u seidauk halo mezmu ke ha’u hare uluk ha’u nia aman sira mós agrikultór kuda kafé iha malae nia tempu halo ha’u ho maun alin sira eskola to’o ba koléjiu mesak didi’ak. Ha’u nia aman ne’e kuda kafé no fa’an kafe para selu ai nia eskola no baa mi nia moris. Inspira ha’u nia moris atu halo nusa maka bele serbisu iha agrikultura atu buka moris.

Ha’u iha planus, iha tempu hirak ne’e nia laran ba oin ha’u hakarak didika án tomak ba serbisu ida ne’e. Ha’u halo ona kontaktu ho maluk balun ne’ebé sira iha interese no serbisu mós hanesan atu ajuda ita nia komunidade halo agrikultura. Ha’u halo kontaktu mós kompañia ida iha Baucau ne’ebé iha tinan hirak liu-ba ho naran Acelda. Sira produs mós fós. Purtantu, iha tempu badak ha’u sei ko’alia ho sira para bele harii rede ida atu bele tau agrukultores ne’e iha kondisoens ida.

(MTD):  Ita boot nia antesidénsia estudu ne’e iha área direitu, maibé involve fali iha área agrikultura ne’e oinsá?

(LL): Ha’u iha planu no koko serbisu iha área bar-barak. Polítika ba ha’u hanesan ha’u nia moris lor-loron hodi involve an iha serbisu ne’ebé ligadu liu ba polítika oinsá ukun rai, maibé ha’u tenke rekuñese katak ho situasaun atuál ne’ebé ha’u infrenta, dalan ba ha’u atu involve án iha polítika la hatene bainhira. Dalaruma ha’u presiza tempu atu deskansa maibé la signifika ha’u tenke toba de’it iha uma hodi han-toba lor-loron. Entaun, ha’u tenke buka atividade ruma ne’ebé pelumenus ema ne’ebé lor-loron serbisu ho ha’u sira sente katak ha’u nia prezensa bele halo ami ajuda malu. (Aniba/Efrem)

Matadalan

Sem comentários: