quinta-feira, 29 de outubro de 2015

SASIN LEKAR PAGAMENTU BA KONTA BANKARIA EMILIA


DILI - Eis Diretór  Planu Finansas Ministériu Saúde nu’udar  sasin ba kazu eis Ministra Finansas no eis Vise Ministru Saúde, Madalena Hanjam, deklara, pagamentu ba projetu sosa kama haruka direita ba konta bankaria privadu arguida Emília  Pires.

“Prosesu pagamentu ami transfere direita ba konta bankaria arguida Emília  Pires bazeia ba kontratu. Nune’e mos iha aprovasaun orsamentu ba projetu sosa kama ba Ospital Nasionál Guido Valadares (ONGV) arguida Madalena Hanjam indika kedas Kompañia Metal Craf, laen hosi arguida Emília  Pires”, Atual Diretór Jéral MS ne’e deklara.

Eis Diretór Planu Finansas MS iha 2010 to’o 2012 deklara, mosu proposta ida ba Primeiru Ministru iha 2012 atu sosa tan kama, proposta ne’e halo rasik hosi arguida Madalena Hanjam nu’udar  eis vise ministra MS, maibé nunka involve inkontru konsellu diretór sira.

Proposta ne’e, sasin hatutan, arguida Hanjam indika kedas kompañia Macs Metal Craft (MMC). Tanba antes ne’e, arguida Hanjam haruka xefi departementu aprovizionamentu MS ba vizita kompañia MCC iha Austrália.

Hodi hatutan, 2011 iha duni planu atu sosa kama ne’ebé osan ne’e mai hosi fundu kontijensia e fundus ne’e kompetensia tomak hosi arguida, altura nu’udar  vise ministra saúde mais projetu la’o la-involve inkontru konsellu diretores. Tan ne’e, nia laiha koñesementu kle’an ba prosesu refere.

“Prosesu projetu ne’e la’o laiha inkontru konsellu diretoral. Nune’e valor osamentu ba planu ne’e nia foin hatene, depois hetan ona aprovasaun hosi Primeiru Ministru e proposta ne’e vise ministra rasik mak halo hodi indika kedas kompania MCC nian naran, laiha inkontru kona-ba ida ne’e”, haktuir tan.

Hodi katak tan, tinan  2011 iha osan atu sosa kama rihun 300 resin dolar Amerikanu, kona-ba orsamentu global bilaun 1,300 resin dolar Amerikanu nia parte la-hatene. Kona-bá osan restu hosi bilaun 1,300 resin, nia parte haluha ona.

Tuir prosesu normal, nia informa, pagamentu ba kompañia MMC la-tuir prosesu legais. Maibé, bazeia ba proposta no kontratu iha ona. Ne’ebe tuir prosesu normal bainhira atu halo pagamentu tenki rejistu patrimoniu estadu hodi junta hoinvoicekontratu mak foin halo pagamentu.

Pagamentu halo dala hira, nia parte laiha koñesementu. Tanba prosesu ne’e sentraliza iha nivel altu ministériu saudé gabinete arguida nian.

Tuir akuzasaun, loron 9 Fevereiru 2011 arguida Madalena Hanjam haruka karta VMS/PM/11/50 ba Primeiru Ministru atu husu fundu adisionál ida MS ba alojamentu no alimentasaun mediku Kubanu sira ho $600,000 ba unidade kardiolojia no hematolojia $400,000 no kama ortopedika atus ida 100 ho $400.000.

PM despaisa pedidu ne’e haruka ba MF iha loron 6 Fevereiru 2011, liu-hosi ofisiu No. 203/GPM/II/2011, arguida Emília  Pires simu informasaun hosi despaisu PM nian iha loron 29 Marsu 2011. Arguida Emília  Pires liu-hosi ofisiu 104/GMF/III/2011 fó pareser kona-ba pedidu adisionál orsamentu formula hosi arguida Madalena Hanjam.

Audensia julgamentu prezide hosi juiz koletivu José Maria de Araujo, Fransisca Cabral no Maria Solana Fernandes. MP reprejenta hosi prokuradora Angelina Saldanha, Lidia Soares no Jacinto Babo.

Arguida Hanjam hetan asistensia legal hosi advogadu privadu José Guterres, advogadu internasionál Nuno Morais Sarmos no Rui Costa Fereira. Entertantu arguida Emília  Pires hetan asistensia legal hosi ekipa advogadu privadu internasionál nain rua foun no advogadu nasionál José Pedro Camoes.
                        
Deputada Lay Sai Sasin Defesa

Sikun seluk, deputadu sira ho votus a favor 28, kontra 19, abstensaun 2 no votus nolu 2 ba deputada Maria Fernanda Lay hosi bankada CNRT atu sai sasin defesa ba Hanjam ho Emília.

Liu-hosi plenária, Tersa, (27/10) mosu pro no kontra entre deputadu sira. Bankada CNRT ne’ebé fó votus barak liu ka’er prinsipiuprezunsaun inosensia.

Xefi bankada CNRT, Natalino do Santos hatete, ne’e direitu ida atu arguida hatudu ema hodi fó testamuña kona-ba faktus ruma iha tribunál no ka’er metin ba prinsipiuprezunsaun inosensiatanba seidauk iha desizaun final hosi tribunál.

“Testamuña hanesan deputada que atu ba halo fali defesa ba arguida kontra prinsipiu estadu nian, ha’u sente katak lae! tanba ita uza buat ida boluasas praduga tak bersalah”, Natalino haforsa.

Tanba ne’e, tuir Natalino, laiha problema deputada Maria Fernanda Lay sai sasin defesa ba arguida Emília  Pires no Madalena Hanjam.

Entretantu, xefi bankada FRETILIN, Aniceto Guterres hatete, deputadu nu’udar membru orgaun soberanu ida ba kontra fali akuzasaun estadu nian ne’ebé ministériu públiku halo, intermus polítika (luta kontra korrupsaun), ne’e buat ruma la-loos.

Deputadu FRETILIN, Joaquim do Santos hatete, desizaun PN nu’udar desizaun estadu nian, tanba PN labele foti desizaun ida hodi autoriza deputada ida ba defende arguida ida ne’ebé hetan akuzasaun hosi estadu liu-hosi MP.

“Aktu ida ita (PN) foti ne’e aktu estadu nian, katak ita autoriza deputadu ida ba halo testamuña kontra akuzasaun estadu ne’ebé reprezenta hosi ministériu públiku”, Joaquim do Santos hatete liu-hosi komunikadu ne’ebé Timor Post asesu, horiseik.(max/tay)

Timor Post

Sem comentários: