quarta-feira, 15 de novembro de 2017

Empreza Barak Sei Taka Kuandu AMP Rejeita OR

DILI, (TATOLI) – Prezidente Kámara Komérsiu Indústria Timor-Leste (CCITL-sigla-portugués), Oscar Lima, preokupa katak bainhira Aliansa Maioria Parlamentár (AMP) rejeita Orsamentu Retifikativu (OR) ne’ebé sei diskute iha Parlamentu Nasionál (PN) ninia implikasaun mak empreza barak iha Timor-Leste sei taka.

“Deputadu sira iha Parlamentu Nasionál (PN) iha direitu tomak atu halo polítika, maibé hanoin ba emprezáriu sira tanba presiza selu sira nia traballadór, nune’e orsamentu retifikativu importante atu bele selu emprezáriu sira, kuandu dada naruk to’o marsu no maiu 2018 empreza barak iha Timor-Leste sei taka tanba emprezáriu hosi restaurante no ótel reklama ona mai ami atu hato’o ba públiku”, hatete Oscar Lima liuhosi konferénsia imprensa iha Akait, ohin.

Nia husu ba deputadu sira atu halo análiza didi’ak hafoin halo rejeisaun ba OR tanba governu to’o agora ladauk selu emprezáriu sira nia osan ho montante 200 resin miloens dolar.

“Emprezáriu sira reklama mai ami katak OR mak la aprova iha PN sei fó impaktu boot ba empreza nasionál no emprezáriu sira sei hetan situasaun grave iha pagamentu desimo terseiro mês (gaji 13) no ha’u tauk mak balun la konsege selu nia traballadór iha dezembru ne’e”, dehan nia.


OR ho karáter urjénsia atu selu tusan emprezáriu sira nian maibé kuandu la pasa iha plenária nia efeitu boot ba sirkulasaun osan menus, sirkulasaun poder kompra no hatama sasan hosi liu mai menus.

“Ita nia ema hatama sasan mai hosi liur nia impaktu iha ona katak poder kompra menus, tanba sira faan mós ema la sosa”, dehan tan.

Situasaun polítika fó impaktu ba sirkulasaun osan iha rai laran ne’ebé kauza ba poder kompra menus no faktu hatudu katak iha 2014 to’o 2016 inflasaun to’o ona 30 pursentu no aat liu tan mak 2017 inflasaun sa’e ba pursentu 50.

Enkuantu, dezempregu iha Timor-Leste sei sa’e, kuandu iha fulan-maiu empreza hotu taka nia atividade ekonómika. Ita hatene katak governu só fó empregu ba ema maizumenus 50.000 maibé setór privadu sira fó servisu barak liu ba ema.

Entretantu, CCITL nu’udar organizasaun nasionál hamahan-án iha setór ekonómiku hotu iha Timor-Leste no nu’udar parseiru importante governu nian ba dezenvolvimentu nasionál preokupa situasaun atuál ne’ebé fó impaktu ba atividade negósiu iha rai laran.

CCITL hanesan organizasaun sumbriña ba setór emprezariál no interlokutór privelijiadu tane aas tebes kresimentu ekonómiku nasaun nian iha dever morál no responsabilidade tomak hodi hato’o ba públiku kona-ba situasaun polítika ekonómika no dezafiu sira ne’ebé setór privadu hasoru relasiona ho konstelasaun polítika atuál iha rai laran.

CCITL husu ba Prezidente Repúblika, Francisco Guterres Lú Olo, Kay Rala Xanana Gusmão, Marí Alkatiri no Taur Matan Ruak túr hamutuk hodi solusiona situasaun ekonómiku iha rai laran.

Tuir dadus SERVE (Servisu Rejistu no Verifikasaun Emprezária) hatudu katak emprezáriu Timoroan hamutuk 15.000 resin maibé médiu ba kraik mak barak.

Jornalista: Zezito Silva | Editora: Rita Almeida

Foto: Oscar Lima hasoru Prezidente Repúblika, Francisco Guterres Lú Olo, ohin iha Palásiu Prezidente Nicolau Lobato Bairo Pite. Foto dokumentasaun mídia PR

Sem comentários: