quinta-feira, 13 de setembro de 2018

Governu australianu hein justisa ba kazu sasin ne'ebé denunsia eskuta ba Timor-Leste


Primeiru-ministru australianu hatete no hein katak "justisa bele halo" ba kazu ba mane ida, ne'ebé identifikadu hanesan 'Sasin K', ne'ebé maka julgamentu sei hahú iha loron-kuarta ne'e, iha Canbera, tanba divulga eskuta ilegal australiana sira nian ba Governu timoroan.

"Ami nian intensaun katak buat hotu hodi ho forma ida ne'ebé maka permite katak justisa halao duni", hatete Scott Morrison, iha deklarasaun ba jornalista sira balun antes hahú julgamentu.

"Sei iha nafatin apoiu Australia nian no serbisu konsular sira ne'ebé maka naran australianu ida bele hein. Maibe iha tempu ne'ebé hanesan ami tenki respeita lei sira ami nian viziñu nian no nasaun sira seluk", afirma, iha konferénsia imprensa ne'ebé transmiti iha diretu hosi televizaun australiana sira.

Eis-ajente hosi Servisu Sekretu Informasaun Australianu ne'e, "Sasin K" no nia advogadu, Bernard Collaery, akuzadu iha loron 28 Juñu liubá hosi Ministériu Públiku tanba halo konspirasaun no agora hetan julgamentu privadu.

Akuzadu sira ne'e sei hetan kastigu másimu tinan rua iha prizaun se karik konsidera sira hanesan kulpadu iha julgamentu ne'e.

Grupu manifestante ida, hosi movimentu GetUp, ne'ebé ba hamutuk ho deputadu independente Andrew Wilkie, iha protestu ida iha tribunal oin ne'ebé maka konsidera katak akuzasaun judisial sira ne'e motivada politikamente.

"Governu australianu tuir lolos labele akuza denunsiante no advogadu ne'e. Tuir lolos akuza sira ne'ebé maka viola lei ne'e bainhira halo espionajen iha Timor-Leste", hatete Wilkie.

Iha kauza maka kesar ida ne'ebé hato'o hosi parte "Sasin K" ne'ebé fó sai kona-ba eskema eskuta ne'ebé maka monta hosi serbisu sekretu australianu sira iha eskritóriu sira hosi Governu timoroan nian iha Díli.

Eskuta sira ne'e karik monta iha tinan 2004 hosi ekipa ida ne'ebé lidera hosi "Sasin K" durante obra rekonstrusaun eskritóriu sira, ne'ebé oferese hanesan koperasaun umanitáriu hosi Australia.

Tuir relatu sira, hosi eskuta sira ne'e, Governu australianu hetan informasaun ne'ebé permite ajuda hodi favorese intensaun australiana sira nian iha negosiasaun ho Timor-Leste ba fronteira tasi no ba kontrolu zona Greater Sunrise nian, rezerva ida ne'ebé riku ho petróleo no gás.

Tratadu ne'ebé tuirmai asina tiha ona, hatudu katak nasaun ida-idak iha 50% ba área hodi explora, maske parte ne'ebé boot rezerva ne'e halo parte iha teritóriu timoroan nian.

Kuandu iha koñesimentu ba ezisténsia ba eskuta sira ne'e, Dilí halo kedas protestu ba tratadu ne'e no aprezenta kesar ida kontra espionajen hosi Canberra nian iha Tribunal Arbitral Haia, hodi argumenta katak akordu sira ne'e hanesan ilegal tanba asaun hosi Governu australianu ne'e.

Timor-Leste hasai akuzasaun ne'e hanesan asaun fiar ida, no iha fulan-Marsu 2018, nasaun rua ne'e asina tratadu foun ida ne'ebé defini fronteira tasi permanente entre nasaun rua ne'e, no hodi halo Timor simu 70% hosi reseita sira ne'ebé mai hosi esplorasaun Greater Sunrise ne'e.

Dezde tinan 2002 maka "Sasin K" ne'e la sai hosi Australia, hafoin operasaun ida ne'ebé organiza hosi ASIO (serbisu sekretu australianu sira) hodi prende tiha dokumentu sira, inklui mós passaporte.

Iha tinan 2016, sasin ne'e la konsegue halo viajen to'o Haia hodi fó nia sasin, tanba Ministériu Negósiu Estranjeiru australianu nega tiha atu halo fali nia passaporte foun.

Peter Galbraith, eis-diplomata ONU nian ida ne'ebé hamutuk ho ekipa Timor-Leste nian ne'ebé hetan espionajen iha tinan 2004, kritika Justisa australiana ne'e.

Iha deklarasaun ba jornal britániku The Guardian, Galbraith konsidera akuzasaun ba mane na'in rua ne'e hanesan asaun "vingativa ida no laiha sentidu", saida maka Austrália tenki halo maka haluha tiha "epizódiu ne'ebé la'ós hanesan ezemplu ne'e".

Galbraith insiste katak operasaun espionajen kontra nia no funsionáriu sira seluk hosi Timor-Leste ne'e "hanesan krime ida" tuir lei internasional.

SAPO TL ho Lusa

Sem comentários: