quinta-feira, 26 de outubro de 2017

Dezenvolve Turizmu Presiza Estratéjia Tolu

DILI, (TATOLI) – Ministru Turizmu, Manuel Florêncio Vong, informa ba jornalista sira iha Palásiu Governu, kuarta (25/10) katak nia iha estratéjia tolu atu dezenvolve turizmu Timor-Leste (TL).

Primeiru mak dezenvolve turizmu baze komunitária katak komunidade mak tenke sai na´in ba turizmu ho konseitu bottom-up planning (planu husi karaik ba leten), segundu mak sistema top-down plannig (planu husi leten ba karaik) ne’ebé kombina entre Comunity initiative tourism (turizmu inisiativa husi komunidade).

Terseiru mak dezenvolve industrializasaun setór transversais ne’ebé liga ho agrikultura, peska no  seluk tan hodi kontribui ba pás no dezenvolvimentu nasaun nian.

Razaun, tuir alumni Fakuldade Ekonomia no Turizmu, Universidade de Algrave (Ualg), Portugal katak, Timor-Leste iha rekursu rasik. Entaun hafoin simu pose, nia haree setór haat importante.

Ida mak hametin regulamentu no dezenvolvimentu setór turizmu nian, segundu halo protesaun ba traballadór lokál no investór sira iha área turizmu, terseiru halo estudu viabilidade ida atu harii autoridade nasionál ba turizmu nian no kuatru mak promove turizmu hanesan indústria transversál ne’ebé mak liga ho setór sira seluk para bele lori efeitu multipla ba iha makro-ekonómika.

Entaun iha ne’e, bele dezenvolve haree husi aspetu oferta turizmu, pelumenus iha buat haat ne’ebé mak identifikadu.

Hodi hatutan, ida mak rekursu turístiku ne’ebé mak boot tebes, segundu rekursu turisríku kulturál ne’ebé mak mak bele dehan kultura timoroan nian, luzu-timorense, ho língua no kultura portugeza nomós mistura ho Ázia ninian.

Terseiru, turizmu istóriku, tinan 24 luta ba libertasaun nomós tinan 500 hamutuk ho protugés sira, buat ne’ebé presiza dezenvolve nomós rekursu turistíku natureza, tantu iha tasi nomós iha foho, ho klíma ne’ebé agradável presiza dezenvolve.

Ida mak turizmu ka rekursu, Timor-Leste úniku país katóliku maioria ho abitante no nia atividade barak tebes hafoin Filipina, iha Ázia. Timor marka diferensa sira ne’e.
Segundu mak prokura (buka) turístika ba iha istória ninian, ema hakarak atu hatene, liu-liu husi nasaun viziñu hanesan Austrália.

Ida seluk mak prokura turístika kruzeiru, uluk mai dala ida de’it iha tinan ida, agora kuaze fulan-fulan mai ho númeru kuaze turista 2000. Agora presiza kria kondisaun atu haree didi’ak, komesa husi taksista sira, motorista, para bele fó servisu ne’ebé mak di’ak liutan.

Ida ikus mak turístika natureza, eko-turizmu, semak hakarak nani no luku iha Timor-Leste kapas tebes no ida fali prokura turístika desportiva ninian hanesan Tour de Timor, halai ró (kruzeiru), kuda halai taru no seluk tan.

Liga ho planu governu ne’ebé mak seidauk hetan apresiasaun husi Parlamentu Nasionál (PN), nia akresenta, hala’o nafatin kna’ar tan turizmu área ne’ebé importante.

“Ha’u hala’o kna’ar hanesan babain, halo konsolidasaun institusionál, hadi’a estrutura ne’ebé mak iha, organiza funsionáriu, hadi’a servisu ba turista sira tanba turista sira mai nafatin”, hateten governante ne’e.

“Kestaun ne’ebé liga ho kestaun polítiku ne’e, ha’u la tama iha ne’ebá maibé kna’ar ida ne’ebé mak fó mai, ha’u buka atu kontribui ho kbiit ha’u nian ne’ebé iha atu bele serbi ba povu no nasaun ne’e ho didi’ak”, eis-reitór DIT (Dili Institute of Tecnology) ne’e akresenta.

Entretantu, antes ne’e, bainhira sei asume kna’ar hanesan reitór DIT, ministru Manuel Vong informa ba ajénsia TATOLI katak área mundu turístiku iha buat lima ne’ebé mak presiza tau atensaun.

Buat lima ne’e mak hanesan atrasaun natureza, hametin estadu, infrastrutura estratéjika, desentralizasaun no dezenvolve setór ekonómiku.

Jornalista: Rafy Belo | Editora: Rita Almeida

Foto: Ministru Turizmu, Manuel Vong (klaran) bainhira simu posse hosi Prezidente Repúblika iha Palásiu Prezidensiál Nicolau Lobato foin lalais ne'e. Foto dokumentasaun Tatoli

Notísia relevante, 

Sem comentários: