quinta-feira, 3 de setembro de 2015

Timor-Leste aban hahú ho períudu “koremetan nasionál”


Timor-Leste aban sei hahú komemora – tinan 16 hosi anúnsiu rezultadu kona-ba referendu autodeterminasaun timor-oan nian iha 30-agostu-1999 – períudu “koremetan nasionál” ne’ebé sei selebra ho serimónia rekonsiliasaun no reflesaun. 

Tuir esplikasaun Governu, períudu ne’ebé sei festeja ho serimónia oioin iha teritóriu tomak atu hodi “konsensializa timor-oan hothotu kona-ba importánsia hosi papel atuál ema idaidak nian ba iha prosesu konstrusaun Estadu Timor-Leste”.

Hodi subliña liu tan katak, “rekoñesimentu iha pasadu hanesan memória ne’ebé sei lamate ka lakon no kontinua respeita, hanesan legadu no eransa”.

“Ho koremetan nasionál – hanesan ho deslutu kulturál – buka atu husik todan hothotu ne’ebé timor-oan sira sente ka lori durante okupasaun tinan 24, fó onra ba sira ne’ebé mate hodi defende sira-ninia ideia, autodeterminasaun Timor-Leste nian”, dehan.

Dionisio Babo, ministru Administrasaun Estatál, iha semana ne’e aprezenta ona ba Governu informasaun hothotu kona-ba serimónia períudu ne’ebé sei hahú aban to’o loron 31-dezembru.

Tuir esplikasaun Governu iha sira-ninia portál informativu katak, durante períudu “deslutu nasionál” sei hala’o “eventu komemorativu oioin iha teritóriu laran tomak hodi fó omenajen ba erói sira, funu-na’in sira nomós ba populasaun hothotu, durante prosesu autodeterminasaun”.

Iha períudu ne’e sei inklui mós "Loron Erói nian ne’ebé sei halo lansamentu primeira pedra ba konstrusaun Monumentu Nasionál ba sira ne’ebé Sakrifika-aan iha Funu laran".

“Durante períudu ne’e sei hala’o serimónia tradisionál nomós kampañ públika, atu nune’e bele konsiensializa timor-oan hothotu kona-ba importánsia hosi ema idaidak ninia papel ba iha prosesu harii Estadu, atuál”, esplika Governu. 


Komemorasaun ne’e hahú ho misa ida iha Igreja Katedrál-Dili, aban, no abertura ofisiál ba deslutu ne’e sei hala’o aban lorokraik, iha Palásiu Governu, ho “komunikadu ofisiál ba nasaun hosi fundadór nasaun nian, selebrasaun tradisionál no fahe símbolu hosi lutu nasionál”.

Governu konsidera katak 4-setembru, hanesan momentu ida ne’ebé marka “faze foun iha istória no afirma ba identidade timor-oan nian”, tanba hosi ne’eba maka timor-oan sira “buka hapara violénsia, opresaun, husik kilat hodi buka dame, orden no kria estabilidade iha Timor-Leste”.

“Komemorasaun loron 4-setembru hanesan enfoke importante hosi espíritu determinasaun, korajen no esforsu hosi povu Timor-Leste – atór prinsipál – hodi dezenvolve sira-ninia nasaun, bazeia ba valór demokrátika no unidade nasionál”, esplika.

Tuir Governu, ideia ne’e fó sai hosi líder nasionál importante, inklui Rui Araújo (primeiru-ministru), Mari Alkatiri (prezidente Rejiaun Administrativa Espesiál Oecussi), Xanana Gusmão (ministru Planeamentu no Investimentu Estratéjiku), Adriano do Nascimento (visi-Prezidente Parlamentu Nasionál Timor-Leste), Lu-olo, eis-prezidente Parlamentu Nasionál ho Norberto Andrade (bispu Dioseze Maliana).

“Maski Nasaun no Estadu Timor-Leste, harii durante tinan 13 ona, kria ona progresu pozitivu ba iha nivel sosiál, ekonómika no polítika, povu mós sei kontinua moris no sente saida maka akontese iha pasadu, tanba ne’e maka presija kria kondisaun ba prosesu dezenvolvimentu nasaun nian”, esplika.

“Ho koremetan nasionál ne’e hakarak atu hakotu períudu hosi sentimentu tristeza, sofrimentu, revolta no lakon ema hirak ne’ebé ita hadomi durante okupasaun indonézia, hodi nune’e bele tama ba faze superasaun, aseitasaun ho dame, tama ba dalan evolusaun, progresu no dezenvolvimentu”, esplika.

Líder timor-oan sira hakarak atu kontestualiza ema hothotu ninia kontribuisaun “ho orgullu nasionál” ba iha faze konstrusaun no dezenvolvimentu Estadu nian.

SAPO TL ho Lusa

Sem comentários: