quarta-feira, 25 de janeiro de 2017

Kabuverde, S.Tomé no Timor hetan progresu, restu hosi luzófonu sai piór iha ranking korrupsaun

Kabuverde, Saun Tomé no Prínsipe no Timor-Leste hanesan  úniku nasaun  luzófonu ne’ebé rejista progresu  iha índise kona-ba  korrupsaun persesionadu, fó sai ohin iha Berlim hosi  Transparénsia Internasionál.

Relatóriu tinan ne’e, ho sub-títulu 'O círculo vicioso da corrupção e da desigualdade tem de ser combatido', hatudu katak  Giné-Bisau hanesan nasaun  luzófonu ho pozisaun aat liu, okupa iha fatin  168º entre nasaun  176 ne’ebé analiza, besik liu maka  Angola, iha pozisaun  164ª.

Entre nasaun lian ofisiál portugés, Mosambiké kontinua iha metade tuun liu hosi eskala, ne’ebé maka monu liu pozisaun tolu-nulu, ba fatin  142º. Ho nune’e, hanesan nasaun ida ne’ebé maka tuun liu  entre nasaun sira ne’ebé koa’lia lian portugés.

Brazil, okupa iha pozisaun  79º, no Portugál, iha  29º, kompleta lista hosi nasaun  luzófonu ne’ebé  haree ninia  pozisaun  tuun iha tinan ne’e, tuir  índise ne’ebé  tetu  korrupsaun persesionadu  iha nasaun 176.

Ho sentidu kontráriu, ka, nasaun sira ne’ebé  rejista progresu, iha deit tolu: Kabuverde, iha fatin 38º, Saun Tomé no Prínsipe, iha  62º, no Timor-Leste, ne’ebé hakat hosi  123º ba 101º, reprezenta  subida boot liu iha  ranking tinan ne’e  entre nasaun  luzófonu sira.

Giné Ekuatorial lainklui iha analiza  relatóriu ne’e, hanesan  duké akontese ona iha tinan hirak liubá.

Iha nível jerál, relatório tinan ne’e  relasiona moos " asensaun polítiku  populista sira ihanasaun barak sai sinál alerta" no afirma katak  kuaze 70% hosi nasaun  176 ne’ebé analiza iha pontuasaun kiik ho 50, eskala ida  hosi 0 (persesionadu hanesan korruptu aas) ba 100 (persesionadu hanesan  'moos' liu).

Dokumentu tinan ne’e hatudu  katak  iha barak maka  ninia  pozisaun tuun  duké  nasaun ne’ebé hetan progresu, " ne’ebé hatudu  nesessidade ba asaun ida lalais".

"Korrupsaun no  dezigualdade kompleta ida ho seluk, kria sírkulu visiozu ida entre korrupsaun, distribuisaun  dezigual ba poder iha sosiedade, no distribuisaun dezigual ba rikeza", hatutan dokumentu ne’ebé ohin fó sai iha  Berlim.

"Iha nasaun barak, Ema sira sai privadu hosi sira nia  nesesidade báziku liu no tenki hakat ba kama ho hamlaha iha kalakalan  tanba kauza hosi korrupsaun, enkuantu poderozu no korruptu sira  goza vida kontente ho impunidade", refere prezidente Transparénsia Internasionál, José Ugaz.

SAPO TL ho Lusa

Sem comentários: