terça-feira, 24 de maio de 2016

Ministru Edukasaun CPLP nian sira aprova ona planu asaun no husu liu tan rekursu ba setór refere


Ministru Edukasaun hosi CPLP nian sira, ohin aprova ona planu asaun ida hodi hametin koperasaun multilaterál ba domíniu edukativu, no husu mos rekursu ba sira-ninia Estadu ho funsionamentu esternu ba setór estratéjiku ne’e. 

Hasoru malu ba IX reuniaun hosi ministru Edukasaun CPLP maka ministru luzófona sira ne’e fó ona pasu siknifikativu hodi hala’o serbisu planu estratéjiku nian ba iha setór edukativu.

Atu avansa ho Planu Asaun Koperasaun Multilaterál ba Domíniu Edukasaun CPLP, maka ministru sira sei kria grupu serbisu ho prazu loron 60 hodi implementa asaun ne’ebé sei hala’o ba tonan rua oin mai, to’o 2018.

Ekipa serbisu nian maka sei prepara Estatístika Edukasaun CPLP, elabora Glosáriu Tékniku Edukasaun no Formasaun nian, nomós dezenvolve Portál Edukasaun CPLP – ne’ebé ohin aprezenta iha Dili.

Deklarasaun ikus ne’ebé asina hosi ministru hirak ne’e, husu atu agira Estadu-membru ne’ebé “mobiliza meiu finanseira indepensável” atu konkretiza planu asaun, hafoin Sekretariadu Ezekutivu CPLP “identifika ona fonte hosi finansiamentu esterna”.

Testu ne’ebé asina iha Dili, hato’o mos parabéns ba Angola tanba hahú uza ona aplikasaun Diagnóstika kona-ba Akordu Ortográfika Lian Portugés no saúde mos lansamentu hosi Portál Edukasaun CPLP, “hanesan espasu virtuál hodi fahe no fó sai informasaun kona-ba sistema edukativu hosi Estadu-membru nian nomós hanesan instrument kolaborativu ba koperasaun entre Estadu-membru sira”.

Iha inisiu hosi Repúblika Guiné Ekuatoriál ninia partisipasaun ba iha Reuniaun Ministru Edukasaun CPLP, sira hakarak atu “fó apoiu espesífika hodi hasa’e kapasidade rekursu umanu nomós promove Lian Portugés iha Estadu-membru ninia laran”.

Alénde uma-na’in, António da Conceição, ministru Edukasaun ne’e mos sei partisipa iha IX Reuniaun ba Ministru Edukasaun CPLP, inklui mos ministru Edukasaun Angola Pinda Simão ho Tito Mba Ada, reprezentante permanente hosi Guiné Ekuatoriál ba CPLP.

Portugal ninia reprezenta maka sekretáriu Estadu hosi Edukasaun, João Costa, noSão Tomé e Príncipe nian maka ministru Edukasaun, Kultura no Siénsia, Olinto da Silva e Sousa Daio, Brazil no Kaboverde nian maka delegasaun téknika. Guiné-Bissau maka lahalo parte iha sorumutu ne’e.

Alénde enkontru ba loron ohin, aban sei iha mos VII Reuniaun Ministru Siénsia, Teknolojia no Ensinu Superiór CPLP ne’ebé sei konta ho delegasaun ministeriál haat, ida hosi nasaun anfitrian.

Hosi Mosambike sei mai maka ministru Siénsia no Teknolojia, Ensinu Superiór ho Tékniku-Profisionál, Jorge Olívio Penicela Nhambiu, hosi Guiné Ekuatoriál, maka ministru Edukasaun no Siénsia, Jesús Engonga Ndong, no hosi São Tomé e Príncipe maka ministru Edukasaun, Kultura no Siénsia nian, Olinto da Silva e Sousa Daio.

Sei iha mos delegasaun téknika hosi Brazil ho Kaboverde.

SAPO TL ho Lusa 

1 comentário:

Anónimo disse...

Timor-Leste kala atu sai PAI NATAL fali ona maka neee.....