quinta-feira, 1 de setembro de 2016

Governu aprova kódigu mineiru hodi fó potensiál ba esplorasaun rekursu iha rai-laran


Kódigu mineiru foun ne’ebé aprova ona hosi Governu, fulan agostu ne’e no agora haruka ba parlamentu, ho objetivu atu regula atividade mineira ne’ebé fó potensiál ba esplorasaun mineira metáliku no la’os metáliku iha Timor-Leste. 

Tuir Governu, kódigu ne’e maka sei regula atividade mineira hothotu, liu-liu “rekoñesimentu, peskiza, avaliasaun, dezenvolvimentu, esplorasaun, prosesamentu, refinasaun no komersializasaun” iha rai-laran.

“Preparasaun hosi projetu Kódigu Mineiru hanesan buat ida ne’ebé halo hosi esforsu maka’as, tanba Governu hakarak entrega ba Parlamentu Nasionál Kódigu ida ne’ebé di’ak liu, no apropria duni ba kontestu Timor-Leste nian”, esplika Agio Pereira, ministru Estadu no Prezidénsia Konsellu Ministru.

“Ami prepara ona Kódigu sensível ida ba kultura nomós ambiente, no bele mos fó potensiál ba setór mineiru iha ita-rain. Hodi apoia ita-ninia kresimentu ekonómika no hadia kualidade moris hosi ita-ninia sidadaun”, dehan tan Agio Pereira.

Hanesan testu ida ne’ebé “fó importánsia tebes” ba nasaun, tanba bazeia ba impaktu ne’ebé setór ne’e bele hasoru “iha dezenvolvimentu, kresimentu ekonómika no prosperidade nasaun nian”, hatutan tan ezekutivu ne’e.

Tuir estudu preliminár hatudu katak Timor-Leste iha kondisaun ba prospesaunmineira metáliku – hanesan manganés, ouro, prata no kobre – no la’os matáliku – ahu-ruin, mármore, gipsita, rai-henek no kaskallu.

“Divizaun hosi Rekursu Minerais Institutu Petróleu no Jeolojia Timor-Leste kontinua halo investigasaun ba potensiál nasaun nian, ba iha minerai seluk, hanesan metál presiozu no baze, hodi interese ba konstrusaun sivil, jema, mineiru radioativu ho raru, nomós karvaun”, esplika Governu.

Kódigu ne’e aprova ona iha 9-agostu no agora sei analiza iha Parlamentu Nasionál, ne’ebé sei fila hikas hosi férias 15-setembru – halo preparasaun hafoin loron barak halo konsulta ka investigasaun públika iha teritóriu laran.

Espesialista estranjeiru, inklui Banku Mundiál, tékniku no emprezáriu setór mineiru nomós profesór universitáriu sira mos sei ko’alia hodi halo preparasaun ba testu ne’e.

Governu esplika katak deliberasaun ne’e mos sei hetan konsiderasaun hosi pareser sira hanesan Ministériu Interiór, Ministériu Planeamentu no Investimentu Estrátejiku, Autoridade Rejiaun Administrativa Espesiál Oecussi Ambeno nomóss hosi sekretariadu Estadu Konsellu Ministru nian, no prosesu ne’e lidera hosi Ministériu Petróleo no Rekursu Mineirais.

Testu ne’e abranje kestaun sira hanesan saúde no seguransa, protesaun ambientál, rejime servisu nian, infrasaun no sansaun aplikável, transparénsia no prátika di’ak, no seluseluk tan.

Iha fulan-fevereiru ezekutivu aprova ona kriasaun Autoridade Nasionál Petróleu no Minerál (ANPM), ne’ebé nia tarefa sira inklui garante atu kumpre Kódigu Mineiru ne’ebé aprova agora ne’e.

Iha análize ba diploma eskritóriu advogadu sira-nian Miranda & Associados, destaka faktu katak lejislasaun konsidera rekursu minerál hotu, tantu iha terrenu públiku ka privadu, hanesan propriedade Estadu nian, Estadu bele rekorre espropriasaun propriedade privada sira karik konsidera ne’e presiza.

Kódigu ne’e fó dalan atu bele hetan autorizasaun estudu tékniku, no determina katak presiza lisensa prospesaun no esplorasaun molok kontratu hodi “minar”.

Iha 'royalties' no taxa ne’ebé aplika entre 2% no 20% ka hosi entre séntimu 50 no dólar 10, depende ba rekursu minerál ne’e, ho taxa superfísie hahú hosi dólar 25 por kilómetru kuadradu.

SAPO TL ho Lusa 

Sem comentários: