terça-feira, 20 de setembro de 2016

Ministériu Públiku timoroan husu kastigu tinan 10 kadeia nian ba eis-ministra na'in rua


Ministériu Públiku timoroan konsidera ona iha loron-tersa ne'e katak iha ona prova ba alegasaun sira kona-ba eis-ministra na'in rua, ne'ebé hetan akuzasaun ba partisipasaun ekonómiku iha negósiu no administrasaun ne'ebé ladi'ak, no husu ona kastigu tinan sanulu ba sira na'in rua.

"Ministériu Públiku timoroan konsidera iha prova sufisiente hodi hatudu katak arguida sira hala'o ona asaun kontra lei", hatete hosi prokuradora Lídia Soares bainhira le testu hosi alegasaun ikus sira.

"Ministériu Públiku husu ba tribunal kastigu ida ba kadeia tinan sanulu ba arguida na'in rua ne'e", hatete hosi prokuradora Angelina Saldanha.

Eix-ministra Finansa Emília Pires ho eis-visi-ministra Saúde Madalena Hanjam hetan akuzasaun ba iregularidade bainhira sosa kama atus resin ba ospital iha kontratu hamutuk ho empreza hosi Emília Pires nia laen, ho kombinasaun entre sira na'in tolu hodi konkretiza negósiu, iha folin dolar rihun 800.

Prokuradoria konsidera katak arguida sira viola ona artigu 299 hosi kódigu penal, kona-ba partisipasaun ekonómiku iha negósiu, hodi hamosu prejuízu ba Estadu ho folin dolar rihun 183.

Artigu ne'e haree ba kastigu kadeia entre tinan rua to'o tinan ualu ba situasaun sira ne'ebé iha aproveitamentu hosi kondisaun hodi hetan, ba aan rasik ka ba ema seluk, diretu ka liuhosi ema ruma, vantajen patrimonial, ka, liuhosi dalan ruma, partisipasaun ekonómiku kontra lei no nune'e estraga interese públiku sira ne'ebé nia tenki kumpri hodi administra, fiskaliza, defende ka hala'o".

Bainhira iha asaun ne'e iha prejuizu aas liu dolar rihun sanulu, kastigu ne'ebé previstu maka tinan tolu to'o tinan 15, ho kastigu ne'ebé aumenta ba 1/2, iha nia limiti másimu, "bainhira krimi sira hala'o hosi titular sira hosi kargu polítiku ka hosi majistradu sira".

Iha entrevista ba Lusa, iha fulan-Marsu tinan liubá - antes hahú julgamentu - Pires hatete katak tribunal sira hakarak uza nia hanesan "vingansa" hasoru Governu no fó hatene ona ba nia katak sei hetan kondenasaun ba tinan sanulu.

"Ha'u simu tiha ona "email sira" hosi ema sira ne'ebé hanesan iha informasaun sira hosi laran hodi hatete katak sei halo duni nune'e. Ha'u iha "email" ida ne'ebé hatete katak sei uza ha'u no sei kondena ha'u ba tinan 10. Sira hatene períudu ne'e", Emília Pires hatete iha entrevista ba ajénsia Lusa.

Julgamentu hosi prosesu 722/2014, ne'ebé hala'o hahú hosi Outubru tinan liubá, rona ona sira nia sasin ikus sira iha loron 26 Jullu, iha tempu ne'ebé hakotu ona faze produsaun prova nian, no ohin hala'o ona alegasaun ikus sira.

Iha nia intervensaun, prokurador sira hosi Ministériu Públiku hametin ona katak alegasaun sira ne'ebé halo parte iha akuzasaun hetan ona aprovasaun iha depoimentu sira hosi sasin oioin no iha dokumentu ne'ebé aprezentadu.

Hafoin introdusaun ida hosi prokuradora Angelina Saldanha, prokuradór sira Jacinto Babo no Lídia Soares, ida-idak, haktuir ona artigu akuzasaun sanulu resin hodi konsidera katak kuaze totalidade hetan provasaun, hodi justifika prova ne'e ho referénsia sira ba sasin sira nia naran no ba númeru balun dokumentu sira iha prosesu.

Iha lista naruk, MP konsidera de'it artigu tolu hanesan "parsialmente provadu", hodi konsidera provadu katak asaun hosi arguida sira reprezenta prejuizu ida ba Estadu ho folin dolar rihun 283 resin tuir kama sira ne'ebé la uza ka tanba presu ne'ebé aas tebes.

Prokuradora defende mós katak arguida sira aproveita ona hosi argumentu ba situasaun urjente ka emerjénsia iha Díli, liuliu hosi epidemia ida iha Díli, hodi uza fundu kontinjénsia nian, hodi la tuir prosesu aprovizionamentu no hodi uza prosesu ida ajuste diretu hodi sosa kama sira.

MP konsidera katak arguida sira viola ona prosedimentu sira aprovizionamentu ne'ebé hala'o hela, la kumpri kritériu sira seluk hodi sosa sasan nian, no la justifika emerjénsia hosi operasaun, hodi akuza eis-ministra Finansa hodi sai kotitular hosi konta ne'ebé hodi depozita osan kontratu nian.

Sesaun hotu ho konfuzaun ruma no ho juís desidi adia alegasaun ikus sira hosi defeza ba loron-kinta, maski iha opozisaun maka'as hosi advogadu sira hosi arguida na'in rua nian, ida uluk ho argumentu hosi rai-manas iha sala no antes tanba iha kazu urjente ida hosi ema prezu ida.

Sesaun hahú ona ho konfuzaun balun hafoin rekerimentu balun ne'ebé aprezenta hosi defeza, liuliu kona-ba konstitusionalidade hosi prosesu, ne'ebé Ministériu Públiku hakarak iha adiamentu ida ba loron lima hodi hatán.

Hasoru posibilidade ba adiamentu ne'e, ne'ebé sujere hosi juís, Emília Pires nia defeza hasai tiha ona rekerimentu hodi esplika katak nia rejeita atu dokumentu ne«e sai hanesan justifikasaun ba adiamentu no inklui nia fundamentu sira iha nia alegasaun ikus sira.

Prezidente koletivu hosi juís sira, juís José Maria Araújo, hato'o krítika ba defeza tanba aprezenta no hafoin ne'e hasai rekerimentu, hodi sujere katak ne'e bele reprezenta atake ida ba norma sira iha nasaun.

Emília Pires nia defeza hatán ona hodi hatudu "supreza" tanba rekerimentu konstitusional nian ne'ebé "iha fundamentasaun metin" bele "sai hanesan atake ida ba norma sira".

"Konstituisaun maka hanesan norma importante liu hosi ordenamentu jurídiku. No buat ne'ebé aprezentadu hanesan defeza ida hosi konstituisaun. Ami rejeita katak ne'e hanesan atake ida ba norma sira. Hanesan defeza ida ne'ebé lejítima tebes no iha fundamentasaun metin", nia hatete.

SAPO TL ho Lusa

3 comentários:

RANGEL Gregorio disse...

Timor Nasaun foun buat hotu seidauk maximu no la tuir ema hotu nia hakarak, dezemvolvimentu persiza tempu, investimentu Recurso Humano persiza tempu entaun konserteja persiza tempu maibe buat nb sala no los lei maka termina

anunciano disse...

Kuidadu, sira halai ba liur. Hanesan mos ema bot sira seluk

anunciano disse...

Kuidadu, sira halai ba liur. Hanesan mos ema bot sira seluk