sexta-feira, 15 de julho de 2016

CPLP. Igualdade entre Estadu-membru nunka sai reál – investigadór


Komunidade Nasaun Lia- Portugés (CPLP) moris ona durante tinan 20 tuir  prinsípiu igualdade soberanu iha  Estadu-membru sira, maibé investigadór sira ne’ebé kontaktu  hosi Lusa aviza katak  sempre iha nasaun ne’ebé influénsia liu duké  sira  seluk.

"Iha  espetativa katak ita hotu hanesan iha  direitu no dever, tuir lei ne’e kapás, tuir hanoin hosi  ativizmu polítiku sira ne’e loos (...), maibé bazeia ba  polítika reál, polítika Estadu, ida ne’e laakontese", hatete  Fernando Jorge Cardoso, hosi Sentru Estudu Internasionál ISCTE - Instituto Universitário de Lisboa.

Iha entrevista ba Lusa iha propózitu aniversáriu 20.º CPLP nian, ne’ebé selebra iha domingu ne’e, investigadór  lembra katak  ezisténsia Estadu poderozu liu  duké seluk " realidade mundu nian, laós realidade CPLP nian deit".

Maski Organizasaun Nasoins Unidas (ONU), nia rekorda, iha Konsellu Seguransa ida ne’ebé maka eziste  nasaun lima ho  poder veta ba desizaun hotu Estadu-membru seluk nian.

"Realidade iha  relasaun  internasionál labele submete ba organizasaun ida ho nasaun sira ne’ebé  hamutuk  atu julga hodi  hatudu ba mundu  seluk oinsa atu komporta", nia alerta.

Para Paulo Gorjão, hosi Instituto Português de Relações Internacionais e Segurança (IPRIS), ba CPLP "adekua sira nia komportamentu ba lei 'realpolitik'".

"Fásil tebes atu assume pozisaun polítika iha  relasaun ba Estadu  ne’ebé  menus rekursu iha poder, hanesan  Giné-Bisau (...) no sempre mosu  tauk atu  assume pozisaun relasiona ba nasaun sira hanesan Mosambiké, Angola, Brazil ka Portugál", nia afirma.

Alexandra Dias, investigadora do Instituto Português de Relações Internacionais (IPRI) hosi Universidade Nova de Lisboa (UNL), rekorda katak  Estadu moos kontribui ho forma diferente ba Orsamentu CPLP, tamba ne’e todan ne’e diferente iha organizasaun.

Estadu kontribuinte sira influénsia maka’as no kapasidade projesaun boot liu iha 'soft power', nia afirma.

"CPLP  ne’e kompostu hosi Estadu sira ho nune’e  funsiona tuir komportamentu universal Estadu nian", konklui professora Faculdade de Ciências Sociais e Humanas da UNL.

Professór universitáriu no deputadu Feliciano Barreiras Duarte rekorda katak diferensa entre Estadu-membru sira hanesan karakterístika ida iha  organizasaun  internasionál hotu, inklui Uniaun Europeia.

"Akontese moos iha CPLP tamba iha nasaun sira ho ritmu diferente tebes, afirmasaun ba ninia demokrasia, estabilizasaun ba ninia forsa armada", nia esplika.

CPLP reúne Angola, Brazil, Kabuverde, Giné-Bisau, Giné Ekuatorial, Mosambiké, Portugál, Saun Tomé no Prínsipe no Timor-Leste ne’ebé  hala’o servisu iha área kooperasaun diferente, hanesan edukasaun, saúde, defeza, agrikultura, justisa, ekonomia, no sira seluk.

Iha  simeira ne’e  selebra tinan 20 CPLP nian no oinsa Brazil atu  asume prezidénsia rotativa, previstu ba novembru, sei aprova Vizaun Estratéjika Foun organizasaun nian no eleitu sekretáriu-ezekutivu foun.

SAPO TL ho Lusa

Sem comentários: