quarta-feira, 14 de novembro de 2018

Komisaun parlamentar timoroan preokupada ho hasai nesesidade vistu préviu


Komisaun finansas publika parlamentu timoroan nian preokupada ho proposta ida ne'ebé atu hasai tiha nesesidade vistu préviu Kámara de Kontas ba finansiamentu publiku ba operasaun petrolifera sira, asuntu ne'ebé polémiku liu fali alterasaun lejislativa ne'ebé debate hela.

"Konsekuénsia hosi dispensa tiha vistu préviu Kámara de Kontas nian ne'ebé maka tenki avalia iha plenariu, no tenki iha konsiderasaun ámbitu ne'ebé maka bele ida ne'e bele atinji, hodi abranje totalidade operasaun petrolifera sira no la iha exesaun", refere elementu ihda hosi komisaun C, ne'ebé lé iha iha loron-tersa iha plenáriu parlamentu nian.

Komisaun ne'e rekomenda, hanesan alternativa no atu evita presesu ne'ebé neneik vistu sira nian, ne'ebé maka "introduz iha lei norma ida ne'ebé maka tau limitasaun temporal ba emisaun vistu previu nian" ho "prioridade másima" ba kontratu operasaun petrolifera sira.

Iha kauza iha alterasaun ba lei aktividade petrolifera sira, hodi hasai limite ida 20% ba partisipasaun másima ne'ebé maka Estadu bele iha ba operasaun petrolifera sira, no kria hanesan exesaun ida ba rejime vistu préviu Kámara de Kontas nian.

Objetivu maka atu permiti Estadu bele konkretiza, liu hosi petrolífera Timor Gap, sosa dolares millaun 350 ba partisipasun ConocoPhilips iha konsorsiu Greater Sunrise.

Proposta ne'e hasai tiha fiskalizasaun Kámara de Kontas nian iha karik ba sosa ne'ebé hanesan ne'e ka iha operasaun petrolifera sira oinmai ne'ebé relasiona ho operasaun ne'ebé hanesan.

Dispensadu tiha vistu préviu ba "naran kontratru sira ne'ebé relasionadu ho akizisaun diretu, ba Estadu ka ba naran ema koletiva publika ida, inklui mós entidade komersial sira, partisipasaun iha operasaun petrolifera sira".

Exesaun maka karik "justifika hosi natureza kontratu nian ne'ebé halo no hare ba akizisaun diretiu esplorasaun sira", esplika proposta ne'e.

Preokupasaun boot deputadu komisaun C - ne'ebé maka rona hosi opiniaun sira barak ne'ebé aprezenta iha audisaun publika sira - relasiona ho "ida ne'ebé dikitudu liu" maka kestaun eskluzaun ba obrigatoriedade vistu préviu Kámara de Kontas nian, ne'ebé maka parese hanesan "kestionavel" refere pareser ne'e.

Komisaun ne'e konsidera "relevante tebes (...) dispensa ba vistu Kámara de Kontas ba operasaun petrolifera sira hotu", konsideran katak "dispensa ne'e hanesan atu ida ne'ebé maka prejudika politika transparénsia atu publiku sira".

Tanba ne'e Komisaun hatete katak fahe "hosi preokupasaun sira ne'ebé hanesan rona hosi entidade barak" tanba ne'e refere solusaun ida "intermédia ne'ebé maka pasa hodi hamenus kompeténsia kontrolu no fiskalizasaun orsamental ba Kámara de Kontas" maibé permite "ultrapasa neneik hosi prosesu sira ne'ebé komplexu" ne'ebé maka lori ba emisaun vistu préviu, ne'ebé "bele difikulta konkretizasaun desizaun estratéjika sira Estadu nian relasiona ho dezenvolvimentu industrial petrolifera iha kosta súl.

Pareser ne'e mós rekorda katak Estadu iha "obrigasaun informasaun nian hodi halo transparente istorial investimentu nian ne'ebé maka halo" no Kámara de Kontas "reprezenta garantia ida ba uzu ida ne'ebé di'ak no transparénsia ne'ebé maka tenki prezidi utilizasaun rekursu publiku sira".

No nota katak "amplitude ne'ebé entende ba operasaun petrolifera sira hanesan forma ne'ebé vasta no la defini bele entende katak kontratu sira hotu no naran ida relasiona ho tematika ne'e, mesmu indiretamente, bele eskluidu tiha" hosi kontrolu Kámara de Kontas.

Preokupasaun sira ne'ebé hatoo no "fahe hosi maioria entidade sira" , inklui mós Kámara de Kontas ne'ebé rekorda katak vistu préviu hanesan instrumentu kontrolu esensial iha prevensaun ba iregularidade sira", maski sira rekoñese katak revoga no fahe proposta ne'e "la interfere iha fiskalizasaun ne'ebé tutir malu ba atu kontratadu sira".

Konsellu Konsultivu Fundu Petroliferu nian fó alerta katak, hodi mudansa ne'e labele rezulta iha redusaun benefisiu sira ba Estadu, "ho konsekuénsia iha sedénsia poder desizaun nian" ba "ema koletiva publika seluk ka entidade privada sira ne'ebé maka kontrolada hosi sira ne'e".

Rejista kontributu sira ne'ebé fó iha audisaun sira preliminar, komisaun ne'e konsidera katak "sei la iha duvida ida" katak inisiativa ne'e "hakarak kontribui ba dezenvolvimentu industria petrolifera nasional nian no ba diversifikasaun ekonómika" nasaun nian.

Diploma ne'e "importante hanesan enkuadramentu legal implementasaun ne'ebé maka persebe hanesan opsaun estratejika ida politika ekonomika Governu nian" no "kompativel ho opsaun barak estratejia ekonomika iha futuru".

Komisaun ne'e mós rekomenda katak "Sei akautela hosi OJE ba tinan 2019 verba ne'ebé destinada ba kapitalizasaun empreza publika Timor Gap nian, ne'ebé presiza ba operasaun".

Duarte Nunes (CNRT) no António Conceição (PD), deputadu na'in rua defende importánsia alterasaun sira ba dezenvolvimentu nasional no defende másimu konsensu hodi aprova mudansa ne'ebé konsidera "esensial".

Debate no votasaun proposta ba alterasaun sei kontinua iha loron-kuarta.

SAPO TL ho Lusa

Sem comentários: