quinta-feira, 7 de junho de 2018

Timor-Leste Sei Haruka Surat Kongratula Portugal


DÍLI, (TATOLI) - Governu no estadu Timor-Leste hato’o parabéns ba nasaun belun  Portugal ba komemorasaun loron nasionál nasaun ne’e nian ne’ebé sei monu iha 10 juñu, bainhaat. Nune’e Ministériu Negósiu Estranjeiru no Kooperasaun (MNEK) sei haruka surat formál ba embaixada Portugal, iha Díli.

“Ita mós sei haruka surat formál atu kongratula festeju selebrasaun 10 juñu, iha loron Portugal nian,” informa Ministru Negósiu Estranjeiru no Kooperasaun (MNEK), Aurélio Guterres ba profisionál komunikasaun sosiál sira, iha MNEK, Praia dos Coquiros-Díli, ohin.

“Husi governu timorense, Ministériu Negósiu Estranjeiru no Kooperasaun rasik hetan konvite, sei halo intervensaun, para oinsa ita partisipa iha sira-nia atividade iha dia 10 mai,” informa tan ministru Aurélio Guterres.

Tuir ajenda ne’ebé Ajénsia TATOLI asesu husi Centro Cultural Português-Díli, Ministru Negósiu Estranjeiru no Kooperasaun, Aurélio Guterres, sei halo intervensaun iha loron 9 juñu, loron ida antes hafoin komemorasaun prinsipál, hamutuk ho vise-prezidente Camões-IP, no abertura ofisiál husi embaixadór Portugal ba Timor-Leste, José Pedro Viera Machado.

Hahú husi ne’e, sei iha eventu no atividade oioin ne’ebé sei dinamiza husi CAFE (Centro de Aprendigazem e Formação Escolar), Kooperasaun Tékniku Polisiál (sigla iha portugés), Projeto da Capacitação da UNTL em Língua Portuguesa, sesaun esklaresimentu bolsa estudu husi Camões-IP ho UNTL (Universidade Nasionál Timor Lorosa’e). Atividade sira ne’e sei hala’o iha Timor Plaza ho patrosíniu oioin, nasionál nomós internasionál.

Entretantu, loron Portugal selebra iha dia 10 juñu. Bazea ba fonte informasaun krédivel oioin, Loron Portugal ne’e hahú selebra iha tinan 1580, nu’udar loron mate saudozu Luís Vaz Camões ninian, nune’e mós loron ida ne’e dedika ba Anju Custódio de Portugal.

Luís Camões nu’udar poeta nasionál Portugal no konsidera nu’udar maior figura literatura luzofóna no grande poeta tradisaun osidentál nian. Enkuantu, Anju Portugal nu’udar dejignasaun sira ida atribuída ba São Miguel Arcanjo hodi reprezenta Portugal ka esénsia espirituál iha figura São Arcanjo nian hodi proteje nasaun portugeza.

Durante Estado novo (estadu foun), hahú 1933 to’o Revolusaun Ai-funan ne’ebé kuñesidu ho Revolução dos Cravos, 25 abril 1974, 10 juñu nu’udar loron ema orijen portugés sira nian ka komunidade portugeza.

Jornalista: Rafy Belo | Editór: Manuel Pinto

Sem comentários: