segunda-feira, 13 de julho de 2015

Is East Timor illegally putting together a national soccer team with brazilian players?


FIFA and the Asian Football Confederation may be turning a blind eye to the illegal movement of players into Asia.

Timor-Leste, also known as East Timor has been improving steadily in recent years, and just recently moved ahead of Indonesia, the country it broke away from at the turn of the century, in the FIFA rankings.

The team has progressed beyond the preliminary stages of Asia's World Cup qualifiers for the first time, and earlier this month, in their sleepy capital of Dili, they almost pulled off a remarkable draw against one of the biggest teams in the region, the United Arab Emirates.

A large part of Timor's improvement has been done through the recruitment of Brazilians with no discernable links to this poorest nation in Asia. And neither FIFA, the AFC or the local FA will say how they qualify.

According to FIFA regulations, a player born in one country can play for another country if they have lived there for five years as an adult, and get citizenship. But none of Timor's Brazilian contingent appear not to have lived or played in the half-island nation as adults—if at all.

In stark contrast to the team's home-grown talent, all of Timor's Brazilians are professional footballers who make a living playing in countries as diverse as Brazil, Bolivia, the UAE, Mexico, Kuwait, Portugal and Slovakia.

They would also qualify to play for the Asian side if they had parents or grandparents from there. However, despite a Portuguese colonial legacy in Timor-Leste, there is no strong history of immigration between the two countries.

"Until 2000, I would say there was no migration, and since then it has been limited, mostly via marriage," says Damien Kingsbury, a Melbourne professor who specialises in politics and security in Southeast Asia, particularly Timor-Leste.

Sydney academic Amanda Wise wrote in 2004 that 20,000 citizens of Timor-leste had migrated to Australia in the years since Indonesian occupation, half that number had gone to Portugal, and smaller numbers had gone to Macau, Mozambique, Canada, the United States, Ireland "and other parts of the world." In other words, the numbers who had moved to Brazil were insignificant.

Timor-Leste's Australian embassy puts the number in Brazil at about 500.

Even with Brazil's reputation as an international football factory, it seems doubtful that a community this small—if it exists at all—could produce so many more quality players than the population based in Timor-Leste.

Neither FIFA nor the Asian Football Confederation will say how the players in question qualify to play for the team. An AFC spokesperson says all players are eligible and verified to play, but cited confidentiality issues when asked to explain how.

FIFPro, the international players' union, says nothing prohibits federations from releasing this information.

Repeated attempts to contact Timor's FA, whether by phone or their Yahoo account, have gone answered.

"A wave of naturalization of players from Brazilian origin always sound suspicious in football," says Antoine Duval, a senior research at the Asser Institute for International & European Law, by email. "There is always a possibility that the players in question have lived continuously for at least five years after reaching the age of 18 on the territory of East Timor, but this seems unlikely.

"In any case, if the player in question has not reached the age of 23, the acquisition of the new nationality will not have been made in accordance with the (lineage) criterion."

Duval says FIFA has "vowed to be strict on the implementation of these requirements, especially in light of the upcoming Qatar World Cup and the legitimate suspicions regarding the future Qatari team."

But the lack of transparency over Timor's Brazilians suggest we may never know how diligently player eligibility is policed.

Jack Kerr - Vice Sports

TL-Portugal Renova Koperasaun Setor Justisa


DILI - Governu Timor Leste no Portugal sei renova Kooperasaun iha setor Justisa maibe juis estranjeiru sira nebe mak mai Timor Leste sei la kaer prosesu, tamba fo asesoria deit iha seitor Justisa.

Tuir Prezidente Tribunal Rekursu Guilhermino da Silva katak hasoru malu ho Prezidente Republika Taur Matan Ruak, hodi koalia kona ba governu Timor Leste no Portugal nebe sei renova kooperasaun iha area justisa.

Juis sira nee sei mai maibe sira la kaer ona prosesu, sira mai fo asesoria deit, komforme ita presiza nee kuaze nain 6 ou 7,” dehan Guilhermino ba Jornalista iha Palasiu Prezidensial Nicolao Lobato, Segunda (13/07/2015).

Nia Parte koalia ho prezidente tamba tempu badak governu loke fali kooperasaun entre Timor Leste no Portugal iha seitor Justisa, maibe implementa parte governu hatene.

Iha Parte Seluk Prokurador Jeral Republika Jose Ximenes hatete Rekrutamentu ba Juiz Internasional se iha tebes tamba hare ba kuadru legal, problema nee baze legal fo fatin atu halo rekrutamentu ba Juiz Internasional.

Informasaun kompletu iha STL Jornal no STL Web, edisaun Tersa (14/7/2015). Timotio Gusmao

CNRT Mantein Posizaun Lakoi Halo Votasaun Ba Lian Materna


DILI - Reprezentante povu iha Uma Fukun Parlamentu Nasional husi bankada CNRT mantein pozisaun lakoi halo votasaun apresiasaun ba dekretu lei no 6/2015 14 de Janeriu aprova kurikulum Nasional Edukasaun de eskolar no lei nu 4/2015 14 Janeiru aprova kurikulum nasional do primeiru segundu siklu ba ensinu basiku ou liangua Materna.

Tuir ajenda segunda (13/05/2015) deputadu sira iha Parlamentu Nasional halo aprovasaun apresiasaun Parlamentar numeru 1/3 sesaun da vijensia dekretu lei no 6/2015 14 de Janeiru aprova kurikulum nasional de base edukasaun de eskolar I no 4/2015 de 14 Janeiru aprova kurikulum nasional do primeiru segundu siklu e ensinu basiku, maibee lei nee la konsege aprova tamba seidauk hetan konsensus neebe diak entre deputadu husi CNRT.

Membru Parlamentu Nasional husi bankada CNRT, Domingas da Silva hatete, bankada CNRT mantein nafatin konstituisaun RDTL artigu 98 numeru 5, mantein nafatin posizaun la partisipa iha votasaun ba lei nee.

Ami mantein nafatin konstituisaun RDTL artigu 98 numeru 5,neebe ami husi bankada CNRT mantein nafatin nafatin ami nia posizaun I ami sai husi fatin ida nee ami sei lapartisipa votasaun ba iha lei ida nee,”dehan deputada Domingas iha ninia intervasaun  iha PN,Dili,Segunda (13/07/2015).

Iha fatin hanesan membru PN husi bankada FRETILIN, deputadu Antoniho Bianco hatete, diak liu pending resolusaun, tamba asuntu nee interese estadu tenki rona malu diak, tamba nee husu meja deside pending.

Informasaun kompletu iha STL Jornal no STL Web, edisaun Tersa (14/7/2015). Carme Ximenes

Taur Motiva Sosiadade Sivil Sai Dinamika Foun CPLP


DILI - Prezidente Republika Taur Matan Ruak motiva Sosiedade sivil hodi refrosa Dinamika Komunidade Nasaun Lian Portugues, atu fo Intervensaun dahuluk iha prosesu dezemvolvimentu valor ekonomia identidade komun.

Hau nia Espesialmente boot atu partisipa iha forum ba dala rua no fo inisiativa ba partisipante hotu atu reforsa demisaun foun ba komonidade atu fo pasu primeiru ba intervensaun sosiedade sivil iha CPLP,” dehan Taur liu husi Diskursu Segunda (13/07/2015), hodi loke forum da ruak Soseidade sivil CPLP, iha Salaun Ministeriu Negosiu Estranjeiru pantai kelapa.

Nia hatete dezemvolvimentu sustentadu ba bem estar povu bele alkansu ba partisipasaun sidadaun sira, tan nee iha vizaun no mos rajaun hodi profunda atu influensia CPLP nebe sai posibel kuandu iha patisipasaun ativu husi Sosiedade sivil ba iha vida komonidade sira nian.

Taur hateten CPLP husi Parte governu fo prejeksaun internasional ba valores sira nebe maka iha nomos lian portugues, maske foin tinan 18 iha vida komonidade maibe CPLP bele iha lijitimidade no ambisaun maske lori tempu nebe naruk hanesan komunidade iha sidadaun.

Sosidedade sivil no governu laiha diferensia ba apiniaun maibe sai hanesan aliansa kulturais iha CPLP,” dehan Taur.

Iha fatin hanesan Diretur Organizasaun Nao Govermental (ONG  Forum Arseino Freitas hatete forum nee sei analiza atu nune sai ambitu ba CPLP no mos sei diskuti estatutu CPLP ba Forum sosiedade sivil maske iha forum dahuluk diskitu ona hodi kria Pontus inportante kada nasaun.

Informasaun kompletu iha STL Jornal no STL Web, edisaun Tersa (14/7/2015). Timotio Gusmao

IHA LORON FERIADU, POLTRAZ PRENDE KARETA ESTADU TULA FAMILIA


Polisia Tranzitu (poltraz) Distritu Dili, konsege prende ona kareta Estadu hamutuk 26 no motor 18 iha Sabadu semana kotuk, tanba kareta Estadu sira ne’e, Funsináriu Públiku uza hodi tula sira nia familia hala’o atividades iha loron Sabadu no Dominggu.

Inspector Polisa Komandante Tranzitu Distritu Dili, Matias da Silva informa, tuir Polisia Tranzitu nia observasaun durante ne’e, kareta Estadu sira ne’ebé halo sirkulasaun iha loron Sabadu no Dominggu, barak liu taxi. Tanba ida ne’e mak Komando Polisia halo relatoriu ba Patrimonio Estadu hodi halo planu para redus sira nia sirkulasaun iha loron Sabadu no Dominggu.

“Komesa iha semana kotuk Sabadu (27/6), ami prende kareta hamutuk 23, no motor 10 hodi intrega ba Patrimonio Estadu no agora ami prende tan kareta 3 no motor 5,”informa Matias da Silva ba jornalista sira iha Mandarin Dili, Sabadu (04/7), hafoin prende kareta Estadu sira ne’e.

Matias dehan, tuir Lei númeru 8/2003 ninian, kona-ba sirkulasaun viatura Governu nian,komesa husi Sesta lokraik to’o Segunda dader, labele halo sirkulasaun.

Tanba ne’e maka, komesa iha semana kotuk Polisia Tranzitu Dili halo operasaun ka cek point ba kareta Estadu, hodi labele halo sirkulasaun iha loron Sabadu no Dominggu.

Nia hatutan, ba Kareta Estadu ne’ebé mak uza gia de marca mak foin bele halo sirkulasaun hodi hala’o servisu, maibé sira ne’ebé mak laiha, sei prende hotu hodi ba tau iha patrimonio Estadu.

“Maibé via de marca ne’e mós, tenke ho objetivu atu halo servisu, la’os via de marca atu uza fali ba privadu, hanesan tula fen oan ba pasiar, tula sasan halo viazen, ida ne’e lei la premiti atu sira uza kareta Estadu ba sira nia privadu iha loron Sabadu no Dominggu,”informa Matias.

Nia hatutan, Polisia simu ona orientasaun husi Primeiru Ministru Rui Maria de Araújo atu halo operasaun no prende hotu kareta Estadu sira ne’ebé mak halo operasaun iha loron Sabadu no Dominggu.

Nia informa, tuir planu ne’ebé polisia simu husi Governu, sira sei halo cek point ka operasaun ba kareta Estadu atu labele halo operasaun iha Sabadu no Dominggu ne’e, fulan ida dala rua.

“Maibé tuir relatoriu ne’ebé ami hato’o ba ita nia Ministra Finansas hodi ba deskuti iha Konsellu Ministru ne’e, press fila fali mai ami, tanba ne’e ma kami tenke hala’o tuir,”katak nia.

Nia esklarese, kareta Estadu sira ne’ebé polisia prende ona ne’e, la priense hotu kriteria ne’ebé mak tau ona iha kareta Estadu hotu, hanesan sapa kareta nian, sira hasai tiha, no gia de marca laiha atu esklarese ba polisia katak, sira sai ho kareta Estadu iha loron Sabadu no Dominggu ne’e atu ba ne’ebé.

“Orientasaun ne’ebé ma kami simu husi Primeiru Ministru ne’e, dokumentus kareta Estadu nian hotu tenke kompletu, sapa tenke iha, no gia de marca mós tenke iha,”katak nia.

Nia haktuir, kareta Estadu ne’ebé sira prende ne’e, ema sira ne’ebé lori, sei selu fali multa ba Estadu mak foin bele foti fali, kuandu la selu, entaun kareta sira ne’e sei para deit iha Patrimonio Estadu.

Nia dehan, to’o agora kareta sira ne’e balu sei tau hela iha Patrimonio Estadu ne’eba, maibé balu kumpri ona ba selu multa hodi hasai fali kareta Estadu ne’ebé mak sira uza.

Nia esplika, bazeia ba lei kodigu estrada númeru 6/2003, ema sira ne’e kontra ona lei autoridade ninian, entaun kona-ba multa ninian, Diresaun Transporte I Komunikasaun ninia mak sei determina. Kareta ho motor Estadu sei selu multa hanesan deit, tanba lei autoridade ne’e ida deit.

“Sira ba selu iha DNTT ne’eba, depois lori fali invoice mai, polisia mak bele hasai kareta ne’e. kareta bai-bain ne’e, ema selu US$ 22 dolar, kona-ba kareta Estadu nian lahatene selu hira,”tenik nia.

Nia dehan, durante sira prende kareta Estadu sira ne’e, funsionáriu públiku sira ne’ebé uza kareta ne’e, nunka atu halo reasaun hasoru polisia, bainhira polisia prende.

Iha parte seluk, Responsável Ekipa Konjunta husi Patrimónia Estadu, Cipriano do Rosario Pereira mós informa, check point ba viaturas Estadu nian kontinuasaun husi semana kotuk liu ba.

Ekipa konjunta pasa revista ba viaturas Estadu ne’e kompostu husi Komando PNTL Distritu Dili liu husi Polísia Tranzitu, Ministériu Obras Públikas,), Transporte no Telekomunikasaun (MOPTK) liu husi Diresaun Nasionál Transporte Terestre (DNTT) ho Ministériu Finansas liu husi Diresaun Nasionál Jestaun Fornesementu Patrimóniu Estadu (DNJFPE).

Pasa revista ne’e rasik bazeia ba dekretu lei númeru 8/2003 ne’ebé koalia kona-ba utilizasaun no distribuisaun viaturas Estadu nian hanesan karreta ho motor.

Husi dekretu lei númeru 8/2003 ne’e hatete katak fó sansaun, fó eskrita, maibé funsionáriu ida komete dala tolu, entaun ministériu tenke fó sansaun forte, funsionáriu ne’e labele lori tan motor ka karreta Estadu nian.

Nune’e mós nia esplika, bazeia ba sirkulár Governu ninian númeru 3/2009 kona-ba ulitizasaun karreta Estadu iha loron Sábadu to’o Dominggu i feriadu.

“Dekretu lei no sirkulár Governu inklui kodigu estrada ne’e hatete katak, karreta Estadu, motor Estadu Sexta lorokraik tenke para hotu iha office ida-idak. Sé sira ne’ebé uza karreta fila ba uma, tenke hetan autorizasaun husi ministériu ka instituisaun relevante, kuandu laiha autorizasaun ami prende,” informa Responsável Ekipa Konjunta husi Patrimónia Cipriano do Rosario Pereira ba jornalista sira, iha Fomento Mandarin, Sábadu (04/06).

Maibé Nia esklarese, autorizasaun ne’e tenke kondis ho funsaun ba fatin ne’ebé tenke ho objetivu klaru. Nia fó ezemplu, Diretór Jerál sira bele la’o livre, maibé tenke la’o ho funsaun, ka guia de marcha.

“Maibé Diretór Jerál sira la’o tula ho Fen ho Oan ou tula fali sasan seluk iha karreta laran, ne’e la’os funsaun, entaun ami prende, mas ba funsionáriu bai-bain tenke hetan autorizasaun,” afirma Cipriano.

Bainhira prende tiha motor ka karreta sei lori ba Polísia Tranzitu Dili nian, sei fó aplika multa, sei selu ba DNTT. No bainhira DNTT fó tiha invoice pagamentu hafoin lori ba patrimóniu Estadu, no ikus liu patrimóniu Estadu mak sei devolve fali karreta ka motor ne’ebé mak iha.

Maibé ulitizadór karreta ka motor sei la ba foti motor ka karreta iha patrimóniu Estadu, mas Xefe Departamentu husi ministériu relevante mak bele ba foti ho deklarasaun.

“Prosesu selu multa ne’e iha diferensia, minimu liu $25 dollar, maximu liu mak $180 dollar, kuandu SIM laiha tan sei kumpri tan 72 jam, motor ho karreta ne’e hanesan de’it, maibé kumforme nia tipu pelanggaran ne’e,”relata Cipriano.

Nia haktuir, objetivu fundamentu husi pasa revista ne’e hodi kontrola movimentu viaturas Estadu nian, tanba karreta Estadu ne’ebé halo sirkulasaun iha Dili laran, liu fali movimentu taxi.

“Check point ida ne’e, ami sei kontinua nafatin to’o ami nia target ne’e atinje saida mak planu VI Governu nian katak viaturas Estadu nian tenke uza tuir nesesidades, labele uza ba interese privadu,”tenik nia.

Cipriano dehan, check point ne’e mós bazeia ba kontribuisaun husi Sosiedade Sivíl sira nia observasaun katak, karreta Estadu nian sirkula barak liu kompara ho movimentu taxi.

“Ami nia ekipa halo iha fatin tolu, iha iha SEROJA, ida iha Mandarin, no ida iha Tasi Tolu. Durante ami pasa revista iha evidensia katak motor balun ami prende tanba funsionáriu ne’e nia oan mak lori, maibé SIM laiha tan,”informa Cipriano.cos

Diário Nacional 15-7-6

KAK ESTUDA DOKUMENTUS XANANA NIAN


DILI - Komisaun Anti Korupsaun (KAK) oras ne’e kontinua estuda kle’an dokumentus ne’ebé mak eis Primeiru Ministru (PM), Kay Rala Xanana Gusmão entrega ba KAK iha tinan ida liu ba.

“Ami halo tuir kna’ar ne’ebé mak iha, ami halo apresiasaun ba dokumentu sira ne’e, depois dokumentus balun karik iha duvidas, ami halo kle’an liu tan,”Adjuntu KAK, Manuel Bucar Corte-Real informa ba jornalista sira iha Palasiu Prezidensial, Tersa, (7/7) hafoin enkontru ho Prezidente Repúblika (PR), Taur Matan Ruak.

Adjuntu ne’e hatete, apresia vontade governu nian hodi hato’o dokumentus ba KAK, nune’e bele haree ezekusaun orsamentu nian.

Antes ne’e, eis Primeiru Ministru (PM) Kay Rala Xanana Gusmão atual Ministru Planeamentu Investimentu Estratejiku (MPIE), entrega dokumentus lubuk ida ba KAK, relasaun ho kazu balun ne’ebé mak membru governu komete.

Kazu Abuzu Poder A’as

Adjuntu mos informa, durante ne’e krime ne’ebé a’as iha Timor-Leste mak kazu abuzu de poder, tuir mak pekulatu de uzo inklui partisipasaun ekonomiku.

“Kazu sira ne’ebé mak kuaze akontese barak iha Timor-Leste maka’as ne’e mak primeiru kazu abuzu de poder, depois pekulatu ou pekulatu de uzu, depois partisipasaun ekonomiku,” Bucar hatutan tan.

Adjuntu KAK ne’e realsa, kazu sira ne’e maka’as iha TL tanba iha kodigu penal hatete, krime hosi korupsaun mak krime sira ne’e. Nia hatutan, durante investigasaun KAK haruka kazu barak ona ba Ministériu Públiku (MP) hosi halo akuzasaun lori ba tribunál hodi halo julgamentu.

Adjuntu ne’e la-mensiona kona-ba numeru kazu ne’ebé mak KAK haruka ona maibé servisu investigasaun oras ne’e la’o.

Taur Husu Halo Prevensaun

Missaun KAK nian tuir lei haruka mak halo prevensaun no sensebilizasaun, no missaun ida tan mak halo investigasaun, tanba ne’e xefe estadu husu KAK labele halo de’it investigasaun maibé presiza halo mós prevensaun.

“Kona-ba ami nia papel prevensaun nian, Prezidente reforsa maka’as katak KAK la’os de’it parte investigasaun mas tenki fó atensaun maka’as kona-ba prevensaun nian,” Bucar tenik.

Nia hatutan, prevensaun ne’e importante tebes tanba durante ne’e kada tinan ezekusaun bo’ot tebes, tanba ne’e dala-barak ezekusaun orsamentu ladun di’ak.

Tanba ne’e, presiza tebes prejensa KAK nian hodi fó atensaun maka’as para buat ne’ebé mak la’o ladi’ak, KAK foti para analiza depois rekomenda ba instituisaun relevante, nune’e instituisaun sira bele komprende no ezekuta orsamentu ho di’ak. (dgx)

Timor Post – 15-7-9