terça-feira, 3 de janeiro de 2017

PM – Atu Lori Fila Eis Ministra Emilia, Presiza iha Akordu Extradisaun

DILI (ANTIL) - Relasiona ho kazu eis Ministra Emilia Pires, Primeiru-Ministru (PM), Rui Maria de Araújo hateten, Governu laiha meiu atu lori fila tanba Estadu Timor-Leste (TL) seidauk iha akordu  extradisaun ho país hotu, nune’e alternativa ne’ebé iha mak boa vontade husi akuzada atu fila  mai TL.

Primeiru-Ministru iha enkontru informal ida ho media sira iha Palásiu Governu, Tersa (03/01/2017) informa, tribunal mak iha kompetensia atu foti desizaun, ne’e duni tribunál deside tiha ona iha instánsia dahuluk maibé ema ne’ebé akuzada sei halo rekursu no rezultadu mak sei determina.

Primeiru-Ministru afirma, sidadaun timor oan ruma ne’ebé oras ne’e daudaun hasoru justisa maibe iha estranjeiru bele prosesa maibé atu lori mak susar ituan tanba seidauk iha akordu extradisaun ho país sira seluk”.

Rui Maria de Araújo esplika, akordu extradisaun signifika sé iha sidadaun ruma ne’ebé Tribunál deside katak nia sala no tenke tama prizaun maibé momentu ne’e nia laiha Timór, exemplu kazu eis Ministra Finansas nian, tanba iha Portugál, TL tenki iha akordu extradisaun ho Estadu Portugues hodi bele fasilita akuzada fila mai Timor Leste.

Tamba ne’e wainhira seidauk iha akordu extradisaun entaun alternativa mak boa vontade husi akuzada. Alternativa ne’ebé ita iha agora ne’e, boa vontade husi ema ne’ebé akuzada para atu fila. Wainhira iha karik tentativa atu tama mai iha Timór, entaun ida ne’e, klaru ké Tribunál sira wainseidauk iha akordu extradisaun, PM subliña. (Jornalista: Maria Auxiliadora/ Editor: Alberto Alves)

Foto: Primeiru-Ministru (PM), Rui Maria de Araújo. Foto. ANTIL/António Gonçalves, Tersa, 03/01/2017.

PM: Prevene Konsumu Alkol Sai Prioridade Governu Iha Tinan 2017

DILI (ANTIL) – Primeiru-Ministru (PM), Rui Maria de Araujo no Sekretariu Estadu Komunikasaun Sosial (SECOMS), Nelio Isaac Sarmento halo enkontru informál ho Jornalista sira, iha Palásiu Governu, Tersa (03/01), nuda’ar atividade dahuluk ne’ebé hala’o iha tinan 2017.

Durante enkontru wainhira hatan perguntas husi jornalista balun kona-ba konsumu alkol husi ita nia sosiedade, Primeiru-Ministru afirma, ida ne’e nuda’ar prioridade Governu nian ba tinan 2017.

“Faktu ne’ebe ita bele konfirma katak, konsumu alkol iha ita nia sosiedade ne’e la reguladu, signifika laiha regulamentu spesífiku ida kona-ba oinsá uza alkol, ne’eduni kestaun ida ne’e sai prioridade Governu iha tinan 2017 nian atu hadia”, dehan PM ba jornalista.

Nia hatutan, abuzu konsome alkol sai-mós fatór ida ne’ebe bele hamosu violénsia, krimi no buat seluk.

“Governu buka hela mekanizmu oinsá atu regula kestaun ne’e (utilizasaun alkol-red), dezafiu importante mak oinsá kapasidade atu fiskaliza, atu garanti katak, ita difini ona regulamentu no implementa duni, la’ós iha área alkol nian de’it maibé iha área seluk hotu”, tenik PM.

Oras ne’e daudaun Timor-Leste iha ona Dekretu-Lei ida kona-ba kontrolu tabaku maibé tuir PM, Governu sidauk iha kapasidade atu kontrola, tamba wainhira Ezekutivu hamosu polítika ida, tenki sukat mós kapasidade atu kontrola. (Jornalista: Julia Chatarina/Editor: Alberto Alves)

Foto: Primeiru-Ministru (PM), Rui Maria de Araújo. Foto, ANTIL/ António Gonçalves, Tersa, 03/01/2017

PM : Dupla Nasionalidade Labele Asume Kargu iha TL, Ne’e Sala

DILI (ANTIL)– Primeiru-Ministru (PM), Rui Maria de Araújo iha reflesaun hamutuk ho mídia sira iha Palásiu Governu, Tersa (03/01/2017) hatete, relasiona ho kazu eis Ministra Finansa, Emilia Pires nian kona-ba diskusaun boot dupla nasionalidade labele asume kargu iha Timor-Leste (TL) ne’e la objetividade ona.

 “Ha’u-nia hanoin diskusaun ida ne’e laobjetividade ona, ezemplu  balun hatete katak ema ne’ebé dupla nasionalidade labele asume kargu iha Timor-Leste, ne’e sala”, PM dehan.

PM subliña ho faktu ema ida ho dupla nasionalidade, nia uza nia segunda nasionalidade atubele defende nia-an, lasignifika katak ema hotu-hotu ho dupla nasionalidade sei halo ida ne’e.

“Wainhira ita atu vota iha referendum, ita rekoñese ema ne’ebé ho dupla nasionalidade. Wainhira ita-nia Estadu independente ona, ita lakohi ema dupla nasionalidade atu mós partisipa iha prosesu dezenvolvimentu, ne’e lajustu”, PM katak.

Estadu, direitu demokrátiku labele hanesan ne’e. “Sala ne’e la’ós iha dupla nasionalidade. Sé ema ruma pratika korrupsaun, Tribunál mak tenke deside sé ne’e loos ka sala. Ne’e la’ós tanba nia dupla nasionalidade mak nia halo korrupsaun. Agora ita-boot sira haree de’it, ema sira nasionalidade ida de’it hira mak akuzadu ona? Hira mak KAK lori ona? Ema sira dehan nasionalidade timorense loos de’it ne’e hira mak bá KAK no laakuzadu iha Tribunál? Loos duni, sira ne’e labele halai”, PM haktenik.

“Ha’u-nia hanoin diskusaun ida ne’e presiza objetivu, ita tau sasán ho loloos. Laós tanba dupla nasionalidade mak mosu korrupsaun, la’ós tanba dupla nasionalidade mak ema bele hasees-an husi justisa maibé ida ne’e kestaun diversifiku ema hotu nian atubele partisipa iha dezenvolvimentu ida ne’e”, PM hatete.

Nune’e, PM husu wainhira mídia halo análize kona-ba kestaun ruma karik presiza ho objetividade. Konstituisaun rasik rekoñese dupla nasionalidade, pur tantu wainhira hatete ema ho dupla nasionalidade labele ezerse kargu ruma iha Timor-Leste signifika kontra fali konstituisaun.

PM mós salienta, asuntu importante ne’ebé relasiona katak públiku halo julgamentu ona antes tribunál foti desizaun. “Ida ne’e ba mídia, ba públiku sira tomak, ha’u-nia hanoin ita presiza korrije ita-nia an iha buat ida ne’e. Ohin akontese ba señora eis Ministra Emilia ho señora Madalena, aban bele akontese ba ita sira ne’e ida”, PM haktenik. (Jornalista: Maria Auxiliadora)

Loron Primeiru 2017, Governu Halo Enkontru Aberta ho Media

DILI - Sestu governu Konstitusional nia mandatu sei remata iha Agustu 2017, maibe durante mandatu sei fo prioridade ba Seguransa iha tempu eleisaun, atu nunee garanta estabilidade hodi dudu prosesu dezenvolvimentu ba oin.

Informasaun nee Primeiru Ministru Rui Maria de Araujo fo sai wainhira halao enkontru Nakloke ba Jornalista no lideransa institusaun media Nasional, hodi koalia peskiza Nasional kona ba opiniaun publiku neebe halao husi Center for Insights in survey research.

Responsabilidade boot liu mak prekupasaun husi ita nia komonidade kona ba seguransa iha elisaun, tan nee responsabilidade ami nian atu fo atensaun makas atu organiza elisaun zerais ho diak tamba baze ba dezenvolvimentu mak prosesu demokratiku neebe ita halao,” dehan Rui wainhira aprezenta Rezultadu Servei kona ba Opiniaun Publiku, Iha salaun kavetaria Palasiu Governu Tersa (03/01/2017).

PM Rui hatete maske prosesu demokratika halao lao diak maibe elisaun  laiha estabilidade no seguransa neebe  diak mak espirasaun ema nian atu menefesta liu husi elisaun sei ladiak nunee prepetiva governu nian tinan 2017 durante elisaun importante teb-tebes.

Iha enkontru nee mos Jornalista sira fo sujestaun ba governu atu kontrola Faan alkohol iha rai laran, tamba liu husi tua neebe mak sidadaun sira konsumi bele kontribui hamosu dez-estabiliza situasaun rai laran.

Partisipa iha enkotru nee mai husi Diretur no kargu xefia husi institusaun media iha rai laran inkliu jornalista sira tamba papel media nian inportante tebes iha prosesu dezenvolvimentu nasional hodi hametin paz no estabilidade iha rai laran. Timotio Gusmao/Raimundo Fraga

Suara Timor Lorosae

Akordu Estradisaun, Governu Laiha Kapasidade Lori Fila Emilia

DILI - Timor Leste too oras nee seidauk halo asina akordu estradisaun ho nasaun sira seluk tan nee Sestu governu konstitusional laiha kapasidade hodi lori fila eis Vise Ministra Finansas Emilia Pirres atu kompri prosesu justisa iha Timor.

Tuir primeiru Ministru Rui Maria de Araujo katak kapasidade governu nian atu lori fila sidadaun balun neebe oras nee laiha timor leste maibe iha nasaun seluk kuandu justisa presiza atu lori fila kapasidade laiha.

Governu atu lori fila emilia iha faze ida agora dadaun nee, Governu laiha meus atu halo ida nee tamba akordu estradisaun laiha,” dehan PM Rui hodi hatan Pergunda Jornalista, Tersa (03/01/2017) wainhira halo enkontru Aberta ho medeia nasional, Iha Salaun kafetaria Palasiu Governu.

Nia hatete akordu estradisaun signifika sidadaun ruma kuandu tribunal desidi nia sala tenki tama prizaun, maibe nia laiha timor exeplu hanesan kazu Eis Ministra Finansas Emilia Pirres neebe iha Portugal Timor  tenki iha akordu estradisaun ho estadu portugues nunee Autotridade Portugues devolve nia mai timor maibe Timor Leste too agora seidauk iha akordu estradisaun  ho nasaun sira seluk.

PM Rui hatete publiku mos kestiona kona ba dupla nasionalidade neebe halo diskusaun la ho objetivu tamba iha balun koalia ema dupla nasionalidade labele asimu kargu nee sala.

Iha fatin ketak Xefi Major Falintil Forsa Defesa Timor Leste (F-FDTL) Major Jeneral, Lere Anan Timur Antes nee hatete nia parte la konkorda ho lideransa nasional balun neebe dupla nasionalidade, tanba nee konsidera  Emilia Pires sai ezemplu ona ba Timor.

Iha sorin seluk Deputadu, Jose Luis Guterres hatete hanesan sidadaun tuir lei tanba tribunal halo ona desizaun nee duni tribunal no prokurador nia knar hodi halo madatu kapturasaun nee sira mak hatene.

“Hanesan sidadaun Timor, ita tuir konstitusaun no lei, iha Tribunal halo ona dezisaun, ida nee ita simu tanba nee knar tribunal nia no prokurador nia,” dehan Jose Luis.

Nia hatete madatu kapturasaun ou detensaun nee iha parte tribunal mak hatene, tan nee husu ba Tribunal atu haree hodi koalia ho portugal liu husi Interpol maibe nudar sidadaun akompaina prosesu neebe mak lao. Timotio Gusmao

Suara Timor Lorosae

Infraestrutura-Bázika Timor-Leste Sei Sai Problema Boot

DILI (ANTIL) - Primeiru-Ministru (PM), Rui Maria de Araújo rekoñese katak, Timor-Leste oras ne’e daudaun sei infrenta problema iha área infraestrutura-Bázika, tuir rejultadu piskiza Centre For Insight in Survey Research.

“Estrada, Empregu ho edukasaun sai problema boot iha Timor-Leste,” Primeiru-Ministru, Rui Maria de Araújo relata asuntu ne’e ba jornalista sira, iha Palásiu Governu, Tersa (03/01).

Xefi  Governu ne’e esplika tan katak, rejultadu peskiza nasionál kona-ba opiniaun públiku iha Timor-Leste ne’ebé hala’o hosi Centre For Insight in Survey Research, Novembru 7-24, 2016 hatete katak, problema ne’ebé mak Timor-Leste hasoru dadaun mak hanesan Estrada 29% (2016) 25% (2013) 16% (2008) Empregu 11% (2016) 8% (2013) 10% (2008) Edukasaun 8% (2016) 9% (2013) 33% (2008) Krimi 7% (2016) 4% (2013) 1% (2008) Eletrisidade 5% (2016) 8% (2013) 7% (2008) Violensia politika 4% (2016) 1% (2013) 0% (2008) Relasaun governu ho nasaun vizinu sira 4% (2016) 1% (2013) 1% (2008) Presu aihan no sasan sira 3% (2016) 5% (2013) 6% (2008).

Lei kona-ba Nain ba rai nian 2% (2016) 1% (2013) 1% (2008) Korupsaun ne’ebé relasaun iha estadu laran 2% (2016) 3% (2013) 1% (2008) Gastus ba pensaun veteran 1% (2016) 1% (2013) 1% (2008) Sistema kuida saúde 1% (2016) 4% (2013) 5% (2008) Sistema justiza 1% (2016) 1% (2013) 1% (2008) Dezenvolve turismu.

PM Rui mós salienta, haree ba problema hirak ne’e mak polítika Governu Konstitusionál VI,  konsentra nia program ba komponenti sira hanesan, reforma ekonómika, reforma fiskál, reforma administrasaun públika no setór justisa.

Governu  Konstitusionál VImós iha tinan ida ne’e sei organiza eleisaun inportante rua hanesan eleisaun Prezidensiál no lejislativu, hodi nune’e bele rejulta governasaun ida nebé lejitimu hodi kontinua hala’o prosesu dezenvolvimentu tinan liman ba oin (2017-202).

Rejultadu piskiza Centre For Insight in Survey Research, hatudu katak, antuziasmu populasaun hodi vota iha eleisaun 2017 rua ne’ebé mak sei mai atinji kuaze 98%.

Entretantu polítika alokasaun orsamentu hosi  Governu Konstitusionál VI, iha orsamentu jerál  estadu 2017 ba área infraestrutura fíziku hamutuk tokon $.549, 40% hosi totál Orsamerntu Jerál estadu 2017  $. 1.414,4 milhoens. (Jornalista: Manuel Pinto / Editor: Alberto Alves)

Ramos Horta Kesi Bandeira Amérika Ba Kareta hanesan enfeita ka Halimar


DILI (ANTIL) - Eis Prezidenti  Repúblika, Dr. José Ramos Horta klarifika katak nia kesi bandeira Estadus Unidus Amérika ba ninia kareta privadu ho marka Jeep ne´e hanesan enfeita deit ka halimar nian.

“Ne´e halimar de´it,” Horta dehan ba jornalista sira iha Palásiu Prezidénsia Repúblika, Bairu-Pité, Dili, foin lalais ne´e, hafoin ramata inkontru ho atuál Prezidenti Repúblika, Taur Matan Ruak.

Premiadu Nobel ba Páz informa katak iha Amérika ne´ebá, ema la liga liu bainhira kesi bandeira iha fatin ne´ebé de´it, tanba amerikanu sira hatene katak ne´e enfeita ka halimar nian.  “Amerikanu sira la fó importánsia ba ida ne´e,” nia hatutan.

Horta hateten nia la kesi bandeira RDTL ba ninia kareta tanba lei bandu. Tuir lei katak úniku Prezidenti Repúblika de´it maka bele kesi bandeira iha kareta nia ulun. Kareta ne´e, nia haktuir, uluk koor kinur no sosa hosi siñor ida naran Ahmad Alkatiri. Hafoin sosa maka nia pinta ba koor matak hanesan militár Amérika sira nia kareta funu. (Jornalista: Xisto Freitas / Editor: Alberto Alves)

Imajen dok. Dr. José Ramos Horta

Resenseamentu Eleitorál ba Sidadaun Timoroan iha Austrália no Portugál Extende to’o 17.01.2017

DILI (ANTIL) - Governu deside atu extende prazu resenseamentu eleitorál ba timoroan sira iha Austrália no Portugál to’o loron 17 Janeiru 2017.

Primeiru-Ministru (PM), Rui Maria de Araújo,  Tersa (03/01/2017) iha Palásiu Governu wainhira halao enkontru informal ho media sira hatete, eleisaun prezidensiál no parlamentár iha tinan 2017, sidadaun timoroan sira iha estranjeiru, partikularmente iha Austrália no Portugál mós sei partisipa hotu.

Prazu neb’e determina tiha ona atu halao resenseamentu eleitoral mak loron 30 Dezembru 2016 maibé, haree ba interese boot timoroan sira ne’ebé iha Austrália no Portugál atu tau sira-nia naran hodi bele hetan kartaun eleitorál atu bele mós bele ezerse sira-nia direitu polítiku iha 2017, entaun governu desidi adia fali prazu ba loron 17 fulan Janeiro.

“Tantu semana rua ba tolu tan para sira bele bá rejista sira-nia an, hodi nune’e wainhira eleisaun jerál 2017, sira mós bele partisipa”, PM dehan.

PM relata, interesante mak foin daudaun, wainhira hahú prosesu, delegasaun Governu nian hamutuk ho STAE no CNE bá iha fatin sira ne’e, enkuantu iha rai-laran, iha debate boot ida kona-ba dupla nasionalidade ne’e. “Iha Austrália no Portugál, ita-nia sidadaun timoroan sira hatete dehan imi foin mak hadeer, agora mak imi mai buka ami. Uluk kuandu referendum ne’e imi mai buka ami bá vota hotu, agora kuandu nasaun independente tiha ona, agora mak imi mai husu para ami vota fali”.

PM hatete, sira mós sente parte husi komunidade nasaun ida ne’e nian. “Ita-nia sentimentu hanesan dupla nasionalidade, buka diskrimina ne’e, sei la ajuda ita atu reforsa prosesu konstrusaun nasaun no Estadu ne’ebé oras ne’e daudaun ita hala’o”.

“Iha tinan 1999 ita apela ba timoroan hotu iha ne’ebé de’it atu partisipa iha referendu hodi nune’e liberta ita-nia Pátria, ne’duni wainhira nia hakarak atu partisipa iha festa demokrasia ida ne’e, direitu konstitusionál ita tenki garante. Ha’u hein katak, ita-nia komunidade iha diaspora bele haforsa no hametin liután dinámika demokrátika hodi bele garante di’ak liután prosesu konstrusaun estadu ba oin”, PM katak.

Resenseamentu eleitorál no atualizasaun baze dadus iha Portugál no Austrália ne’ebé hala’o ona hamutuk 527. Iha sidade Lisboa, Portugál totál eleitór hamutuk 202. Sidade Darwin, Austrália, totál eleitór 82, Sydney  ho totál 243. (Jornalista: Maria Auxiliadora / Editor: Alberto Alves)

Foto: Primeiru-Ministru (PM), Rui Maria de Araújo. Foto, ANTIL / António Gonçalves, Tersa, 03/01/2

Lee mós ANTIL

Pedidu ba Dinamarka estradisaun feto liga ba eskándalu ne’ebé envolve Prezidente sul-koreana

Autoridade sul-koreana husu ba Dinamarka atu estradisaun ba oan-feto ne’ebé hanaran "Rasputina", pesa sentrál eskándalu korrupsaun ne’ebé lori ba destituisaun Prezidente, ne’ebé  detidu ona iha sidade Aalborg.

Ajénsia Nasionál Polísia konfirma katak fó ona orden estradisaun ba autoridade dinamarkeza liu hosi Interpol, informa ohin hosi meiu komunikasaun sosiál.

Enkuantu hein prosedimentu ne’ebé relasiona ho estradisaun, justisa dinamarkeza sei dada to’o 30 janeiru prazu detensaun Chung Yoo-ra nian, husi tinan 20, Choi Soon-sil nia oan-feto, Prezidente sul-koreana nia kolega, Park Geun-hye, figura sentrál  iha kazu korrupsaun no tráfiku influénsia.

Chung Yoo-ra detidu iha Aalborg kalan 01 janeiru kona-ba akuzasaun permanénsia ilegál iha Dinamarka, hafoin polísia lokál simu informasaun husi jornalista sul-koreanu kona-ba nia  paradeiru.

Feto ne’e  hatete ba autoridade dinamarkeza sira atu prontu fila ho voluntáriu ba nasaun karik  permite nafatin ho nia oan-mane, liu tinan ida, tuir ajénsia notisioza sul-koreana Yonhap.

Iha loron 27 dezembru, ekipa Ministériu Públiku maka investiga kazu husu ba Interpol (Organização Internacional de Polícia Criminal) atu inklui Chung Yoo-ra iha lista ema sira ne’ebé buka, hafoin lahein xamada para aprezenta iha Koreia du Sul ba testemuña.

Inan hosi Chung, Choi Soon-il, konsidera hanesan 'sérebru' hosi trama korrupsaun no tráfiku influénsia ne’ebé lori parlamentu hapara Prezidente sul-koreana, Park Geun-hye, desizaun ida ne’ebé, sei  sai definitivu,tenki hetan ratifika, ho prazu fulan neen, hosi Tribunál Konstitusionál.

Ho Poder prezidente hetan suspensaun, no primeiru-ministru maka lidera Governu.

Choi, tinan 60 no amiga íntima Park, akuza halo interfere ba asuntu Estadu maski ladezempeña kualkér kargu públiku ruma no naok  empreza boot sira hodi  hetan osan, ba nia-an rasik, entre akuzasaun sira seluk.

Prokuradoria fiar katak grupu Samsung,  maka bo’ot iha nasaun, hamosu kontratu ho valór besik  won millaun 22.000 (euro millaun 18,2) ho empreza ida ne’ebé ho sede iha Alemaña, propriedade Choi, fó apoiu finanseiru ba Chung, ne’ebé dedika ba ipismu, treina iha  nasaun europeu no hetan kuda.

Choi, nia oan-feto no nia bei-oan hetan iha Alemaña bainhira eskándalu nakfera.

Choi fila ba koreia do Sul iha loron 30 fulan outubru, ne’ebé detidu kedas iha tempu ne’ebá.

SAPO TL ho Lusa

Governu Arjentina refirma kompromisu atu rekupera illa Malvinas

Governu Arjentina reafirma iha horisehik ninia kompromisu atu rekupera soberania illa Malvinas, lia’fuan ne’e fó sai iha diálogu iha loron komemorasaun tinan  184 dezde  territóriu ne’e  "hadau" hosi Reinu Unidu.

"Horisehik, povu no Governu arjentinu reafirmam dala ida tan  direitu soberania inaliável  Repúblika Arjentina kona-ba  illa Malvinas, Georgias do Sul, Sandwich do Sul no espasu marítimu ", refere, iha komunikadu, Governu arjentinu.

Iha komunikadu, Governu refere katak tuir  Cláusula Tranzitóriu Dahuluk hosi  Konstituisaun nasaun nian, rekuperasaun soberania kona-ba  territóriu no espasu marítimu hirak ne’e hanesan "objetivu permanente no irrenunsiável" ne’ebé hola parte iha "polítika Estadu"  ne’ebé responde ba dezeju povu hotu nian.

 Arjentina reklama Malvinas dezde 1833 no tama ba fumu ho Reinu Unidu iha 1982, hafoin  Junta Militar arjentina, durante ditadura ikus (1967-1983), okupa illa hirak ne’e.

Konflitu ne’e termina fulan ida  hafoin  rendisaun Arjentina, ne’ebé  provoka soldadu  arjentinu 649  no  militar britániku 255 mate.

"Iha  03 janeiru 1833, forsa militar hosi  Reinu Unidu espulsa iha illa ne’ebá  populasaun no autoridade  arjentinu ne’ebé harii ho lejítima, substitui súbitu britániku sira. Repúblika Arjentina protesta kedas  ba aktu ho forsa ilejítimu, sein akordu ruma", rekorda nota.

SAPO TL ho Lusa

PR mosambikanu koa’lia fila fali ho Dhlakama kona-ba sesárfogu

Prezidente mosambikanu, Filipe Nyusi, horisehik halo balansu  pozitivu ida kona-ba  sesárfogu temporáriu, hafoin konversa telefónika ho líder Renamo, no husu ba Afonso Dhlakama atu  konfirmaa hodi hanaruk tan sesárfogu ne’ebé agora la’o hela.

"Nia [Dhlakama] hatete, tanba saida Governu lahalo atake ruma", afirma Filipe Nyusi ba jornalista sira iha Maputo,  palásiu Ponta Vermelha, rezidénsia ofisiál xefe Estadu, kona-ba posibilidade hapara konfrontu hodi hatene kona-ba hanaruk tempu.

Jornal O País no diário eletrónico Mediafax fó sai iha horisehik katak akordu temporáriu atu hapara konfrontu, ne’ebé liu ona iha kuarta-feira ne’e, sei haluan tan ba fulan rua.

Kontaktadu hosi  Lusa,  portavós Resistência Nacional Moçambicana (Renamo), António Muchanga, lakohi konfirma notísia hirak ne’e, refere deit katak  prevé ona deklarasau ida ba imprensa aban tersa-feira iha sede nasionál partidu nian, iha  Maputo.

Prezidente mosambikanu hato’o ninia konfiansa "katak  kria no harii no sei sai  produtivu", afirma ba  sosiedade "atu fiar no enkoraja atu  bele koa’lia".

Filipe Nyusi halo balansu pozitivu ida iha semana sesárfogu ne’ebé  aseita entre parte rua, iha ninia  konversa ho líder opozisaun, no hatutan hanesan "mosambikanu ne’ebé  diskute hela kona-ba problema Mosambiké", liuhosi  perspetivu negósiu no laiha ultimatu.

Tuir  O País,  trégua foun ne’e sei to’o iha sesaun Assembleia República dahuluk, ne’ebé sei hala’o  no  aprova akordu agora hodi alkansa negosiasaun dame foin lalais ne’e.

Líder Renamo, Afonso Dhlakama, anunsia tersa-feira trégua ho  semana ida, no hotu iha kuarta-feira ne’e, hanesan "jesto ho vontade di’ak", liuhosi  segimento konversa telefónika ida ne’ebé mantein loron liubá ho Prezidente mosambikanu.

Justifika desizaun ne’e, líder da Renamo refere katak hakarak atu hakotu  sofrimentu populasaun no fasilita retoma negosiasaun dame.

"Karik buat hotu la’o di’ak, sein insidente, tanba saida lahanarul tan prazu ne’e?", haktuir líder opozisaun, admite posibilidade sesárfogu ida definitivu.

Dhlakama hato’o katak  nia mantein konversa ho Nyusi, ho objetivu atu "kuda konfiansa", maibé sei lakohi iha kontinuasaun mediadór internasionál ba negosiasaun dame.

Iha ninia diskursu estadu nian ba nasaun, Prezidente mosambikanu, hatete katak  husu ba Renamo atu harii  grupu serbisu  espesializadu ida, "sein distinsaun polítika" nein prezensa grupu atuál mediadór hodi diskute pakote desentralizasaun, tema esensiál ida hosi negosiasaun dame nian.

Serbisu komisaun mista hosi delegasaun Governu no Renamo para iha meadu dezembro sein akordu kona-ba  pakote desentralizasaun no mediadór sira abandona Maputo, refere katak  karik fila bainhira konvoka hosi parte rua.

Sentru no norte Mosambiké hasoru hela violénsia militar, iha sekuénsia  rekuza Renamo atu aseita rezultadu eleisaun  jerál 2014, ezije ukun iha provínsia neen ne’ebé hetan vitória iha eleisaun.

Aléinde pakote desentralizasaun no  sesasaun konfrontu, ajenda prosesu negosiál integra despartidarizasaun Forsa Defeza no Seguransa, no dezarmamentu liman-kroat  opozisaun no ninia reintegrasaun iha vida sivil.

SAPO TL ho Lusa

Mestre Hela iha Sintina

La iha Mestre, la iha dezenvolvimentu
La iha Mestre la iha Prezidente
La iha mestre la iha vidru metan
La iha mestre nasaun letra boot
La iha mestre nasaun la ba oin
Maibé tanba sá, ohin loron mestre sai vítima nafatin?

Lírika múzika hosi mestre no artista múzika Jovi Baptista, refleta duni kondisaun real ne’ebé mestre Luis da Cruz Silva hosi Postu Administrativu Uatulari, Munisipiu Viqueque ne’ebé oras ne’e daudaun halao ninia knaar nu’udar mestre hodi hanorin iha Eskola Bázika Filial Beloi, Atauro.

Mestre Luis muda husi nia moris fatin Uatulari Viqueque, iha tinan 2002 hodi ba hela iha Illa Atauro durante tinan 14 ona nu’udar Professór bainhira Timor-Leste kore an hosi okupasaun Indonézia. Foufoun, mestre Luis hela iha uma mestri sira nian (Rumah Dinas) ne’ebé Governu Indonézia hari’i no husik hela durante okupasaun Indonézia nian iha eskola Filial Beloi, Atauro.

Durante tinan barak, nia hela iha uma Dinas ne’e. Maibé, iha tinan 2012 tanba kondisaun uma Dinas át no la hetan atensaun hosi Governu, nu’udar ema la’o-rai, la iha rai pedasuk ida atu hela ba, mestre Luis tenki kadi nia kakutak hodi buka fatin seluk atu hela.

Hateke tun sa’e, hateke be la hetan. Maluk laek, lori nia baku hirus matan hodi foti matan no tau laran ba uma sintina ‘at ida ne’ebé Estadu Indonézia hari’i hela iha are eskola refere ne’ebé la funsiona ona. Ho keratividade, nia transforma uma sintina ne’e, sai fali ba ninia hela fatin hodi hela no hanorin estudantes sira loron ba loron. Sintina ho kuartu tolu (3), sala ida maka sai ninia helik fatin durante ne’e.

“Uma ida ne’e uluk sintina fatin ne’ebé maka at no la uza ona maka ha’u hadi’a fali hodi ha’u hela no hanorin estudantes sira. Ha’u muda mai hela iha ne’e hahú hosi tinan 2012. Sintina fatin ha’u taka tiha, no ha’u hamos no didin tan nu’u tahan ba,” haktuir Mestre Luis Ba jornalista sira bainhira akompaña programa monitorizasaun ONG LABEH nian, Sábadu (19/11/2016).

“Sente triste maibé tanba hakarak ita eduka ita nia ona sira ba oin para kaer nasaun Timor-Leste hodi labele kotu. Ida ne’e maka ami pasiénsia tenke kontinua tahan para hodi hanorin ema nia oan sira ne’e,” nia espresa ho oin hakraik-an.

Observasaun jornalista nian haree katak, iha kuartu laran ne’ebé Mestre Luis horik ba, agora nakonu ho livrus ba hanorin estudantes sira no mós dokumentu eskola nian. Uma ne’e ho ninia medida (6×6).

Maske loron manas no udan, nia kontinua hela nafatin iha uma sintina ne’e tanba uma Dinas ne’ebé iha seidauk hetan rehabilitasaun hosi parte kompetente (ministeriu edukasaun). Nia haktuir, uma Dinas ne’e ninia alisesre hahú dodok, udan been turuk borus habokon uma laran. Iha kalan hateke ba leten, hateke borus ba lalehan hodi sura fitun tanba kalen kuak husi sorin ba sorin.

“Ita bo’ot sira haré deit ba, uma ne’e nia fondasi monu hotu ona, rai nakdoko ne’e halo ha’u halai sai, tanba tauk uma monu hanehan,” nia dehan.

Antes ne’e, tuir nia, iha tinan 2007, Governo anterior liu hosi Ministériu Edukasaun foti ona dadus no promete atu hadia maibé to’o ohin loron hela de’it promesa. Maske nune’e, nia la hakiduk ba kotuk hodi husu nafatin atu ministériu kompetente bele haré ba realidade ne’e hodi tau matan ba sira nia preukupasaun ne’e.

Situasaun hanesan infrenta mós hosi Mestre José da Silva ne’ebé antes ne’e hela hamutuk ho mestre Luis. “Uluk ami na’in rua (2) maka hela iha ne’e, maibé uma ne’e at tiha ona. Iha Timor laran kala ami na’in rua (2) maka hela iha fatin ida ne’ebé la serve ona atu hela. Balun hela iha sintina no balun hela iha modelu uma ida hanesan agora ne’e,” dehan José da Silva.

Entretantu, responde ba preukupasaun hirak ne’e, Diretór Jerál Assuntus Polítikas no Parseria Ministériu Edukasaun Antoninho Pires la iha informasaun kona-ba kestaun ne’e. Maske nune’e, nia só promete sei halo verifikasaun ba dadus no asuntu refere.

“Iha 2002 ami seidauk koloka professór sira, ne’e nia bosok. Ha’u hatene ona katak nia la’os ema diak, ami koloka professor ba iha Atauro ne’e iha 2007 maibé la buat ida ami sei verifika dadus,” nia dehan.

Entretantu, tuir Diretor Organizasaun Naun Governamental (ONG), Lalenok Ba Ema Hotu (LABEH), ne’ebé halo monitorizasaun ba atividade ne’e, Christopher Henry Samson, konsidera Ministério Edukasaun la iha kapasidade atu rezolve kestaun ne’e, maske situasaun refere akontese iha tinan naruk nia laran ona. (Jon)

Matadalan

Ermera Apresia ho Programa Konta Bebé

Prezidente Autoridade Munisípiu Ermera, José Martinho dos Santos Soares  apresia simu programa “Konta Bebé” ne’ebé organiza hosi Primeira Dama Isabel Ferreira.

Tuir nia, programa ne’e di’ak tanba la haree ba kór partidu, relijiaun, rasa, no liu-liu tanba atu ajuda labarik hosi família kbi’it laek sira. “Programa ne’e di’ak tanba la’os haree ba kór partidu, relijiaun ou rasa, maibé ema ida ne’ebé laran luak, emprezáriu ida hakarak fó nia apoiu hodi ajuda bebé sira,” dehan José hafoin ramata inkontru entre lideransa lokal Ermera ho Primeira Dama, iha Sede Munisipal Gleno Kuarta (28/12/2016).

José esplika katak, programa ne’e ba suku ida labarik na’in rua (2) hodi hetan ajuda hosi emprezáriu Timor-oan balun ne’ebé fó ajuda ba labarik sira ho osan privadu. Ho oportunidade ne’e nia mós fó korajén ba Xefe Suku sira atu aprezenta ema sira ne’ebé merese duni atu hetan apoiu ida ne’e ba sira nia vida ba futuru.

Prezidente Autoriedade ne’e informa liu tan katak, Ermera iha suku hamutuk 52, tan ne’e posibilidade  iha labarik 104 maka bele hetan benefísiu refere ho osan hamutuk $ 30 kada fulan to’o labarik ne’e tama idade tinan neen (6). No osan $ 30 ne’e $ 15 sei utiliza ba sosan hahán báziku ba labarik nian, no $ 15 sei transfere ba sira nia konta bankária.

Kritéria atu hetan benefísiu ne’e maka labarik sira tenki sarani, ba misa, reja ka fiar na’in no seluk tan. Sé labarik seidauk sarani tékniku sira bele organiza atu labarik ne’e bele sai sarani no mós organiza atu inan-aman sira bele kaben.

Dadus ikus atu hatama ba tékniku sira maka iha dia 31 Janeiro dadus sira tenki tama ona no bainhira prontu hotu ona posibilidade iha fulan Abril doadores sira bele transfere ona osan ba sira nia konta bankária.

“Ha’u nia mensajén ohin ha’u fó ona ba Xefe Suku sira, Administradores Postu Administrativu sira katak, programa ne’e di’ak teb-tebes no objetivu kapas tebes, ne’eduni hotu-hotu tenki fó apoiu no haree sira ne’ebé maka merese duni atu hetan apoiu ida ne’e. No uza ema nia ajuda sira ne’e ho di’ak para  bele iha duni benefísiu ba ita nia oan sira iha futuru,” josé rekomenda ba lideransa lokal Ermera nian iha biban ne’ebá.

Iha fatin hanesan, Primeira Dama Isabel Ferreira haktuir katak, nia inkontru ho Administradór Ermera nian, Adminstrador Postu, no mós Xefe Suku sira kona-ba programa konta bebé nian tanba hetan doadores Timor-oan ida (Senhor James) ne’ebé nia hakarak fó apoiu kona-ba programa ne’e iha munisípiu Ermera.

“Ha’u mai halo enkontru ho autoridade sira iha ne’e hodi fahe mós informasaun kona-ba programa ne’e atu la’o oinsá, no presiza kritéria balun ne’ebé ke sira tenki prienxe. Liu-liu programa ne’e atu fó ajuda ba família kbi’it laek sira,” dehan Primeira Dama iha biban ne’ebá.

Iha oportunidade ne’e, nia haktuir mós katak, Programa konta bebé iha Munisípiu tolu (3) maka hetan benefísiu ba programa ne’e, no kada suku ida bebé na’in rua (2), maka hetan. Tuir kbi’it doadores sira nian, Munisípiu Liquiçá ho Díli iha 200 ital labarik. No konta ho Ermera la’o di’ak totál sei hetan 300 ital benefisiárius.

Ho programa ne’e, Primeira Dama mós ho ninia esperansa katak, maske uituan, maibé hala’o ho didi’ak sei sai fuan barak, no rezultadu di’ak, tanba buat hotu-hotu fila ba ida-idak nia vontade no fuan di’ak. “Kuandu ita halo buat ida ho domin, sei sai rezultadu ida ne’ebé di’ak,” dehan Primeira Dama. (Jon)

Kompetisaun LFA Segunda Époka Hala´o iha Estádiu Baucau no Maliana

DILI (ANTIL) - Komisaun Liga Futeból Amadora (LFA), Kinta (29/12) iha Hotel D´City, Vila-Verde, Dili, ofisialmente desidi ona atu hala´o kompetisaun LFA iha Estádiu Munisípiu Baucau no Maliana (Bobonaro). Estádiu Munisipál Dili seidauk bele utiliza tanba iha hela prosesu rehabelitasaun nia laran.

“Hafoin loron boot Tinan Foun, ekipa LFA sei ba halo koordenasaun ho Prezidenti Autoridade Munisípiu Baucau no Bobonaro no Komandu Polísia Munisípiu rua ne´e, organizasaun juventude no mós veteranu sira para iha koordenasaun ida hamutuk nune´e jogu ne´ebé atu hala´o ne´e sai efetivu,” dehan Sekretáriu Ezekutivu LFA, Sergio Hornai ba ANTIL via telefónema bainhira viazen hosi Dili ba Liquiça, Sesta.

Nia esplika, tuir planu, iha semana ida nia laran sei iha jogu haat—jogu rua sei hala´o iha Baucau no jogu rua seluk sei hala´o iha Maliana. “Iha tempu besik ami sei halo reuniaun ho klubu sira kona-ba preparasaun jogu ne´e,” Hornai informa.

LFA mós desidi katak inskrisaun ba jogadór sira iha klubu hahú iha 31 Dezembru 2016 to´o iha 31 Janeiru 2017. Jogu ba époka segundu hala´o iha entre 4-17 Fevereiru 2017.

“Sei la materializa jogu ne´e ba iha ekonomia de´it maibé oinsá lori natureza jogu LFA ba iha komunidade. Konserteja ita sei koordena ho autoridade sira para oinsá mobiliza adeptu sira atu asisti jogu ne´e,” atuál defensór públiku ne´e haklaken. (Jornalista: Xisto Freitas/Editor: Otelio Ote)

La Iha Ema Ida Mak Hatene Buat Hotu

DÍLI – Paulo Freire: “Nínguem ignora tudo. Nínguem sabe tudo. Todos nós sabemos alguma coisa. Todos nós ignoramos alguma coisa. Por isso, aprendemos alguma coisa”.

Ho dalen tetun signifika, “La iha ema ida la hatene buat hotu. La iha ema ida hatene buat hotu. Ita hotu hatene buat ruma. Ita hotu la hatene buat ruma. Tanba ne’e, ita aprende buat ruma”.

Afirmasaun badak ne’e, nu’udar lia midar no kmo’ok ne’ebé Justina Soares sita, husi matenek na’in koñesidu edukasaun nian, husi rai badin, Brasil ne’e, hodi alerta nu’udar dadolin korajen hodi fanun timoroan hotu, feto eh mane, ki’ik eh boot, atu labele lakon oportunidade aprende tan, aprende la iha limitasaun no aprende nafatin durante ita-nia moris tomak.

Dadolin ne’e nia haklaken, tanba liuhusi aprendijazen bele dezenvolve koñesimentu no abilidade moris iha ita idaidak nia án. Haktuir ba esperiénsia kmo’ok ne’ebé iha, estudante mellor klasifikadu ensinu rekorente tinan 2016/2017 ne’e hateten, maske lakon oportunidade antes ne’e, rahun kmanek oportunidade ne’e la lakon leet de’it. Maibé nakfilak hikas ba esperansa foun, hodi koko ku’u hikas murak loron aban nian, nu’udar maluk timoroan sira seluk ne’ebé iha ona oportunidade antes ne’e.

Iha salaun Delta Nova, Díli, foin lalais, Feto isin morena, lotuk, ain ás ne’e konta teni sasidik, susar no terus, ne’ebé nia hasoru, inklui maluk timoroan seluk ne’ebé iha situasaun hanesan.

Iha ulun boot Ministériu Edukasaun (ME), família, amigu no parente sira, nia dehan, ho sasidik sira ne’e haboot ona sira neon, hodi koko kontinua hakat no hakat. Maske neneik, to’o ikus konsege duni harahun kbiit situasaun sira-ne’e hotu, sai hikas mehi furak ida ba loron aban.

“Durante iha prosesu aprendizajen, ami hasoru difikuldade oioin. Hanesan preokupasaun ba família nian, responsabilidade ba oan sira, kondisaun estadu ka isin rua, distánsia ne’ebé do’ok, tempu limitadu, kondisaun saúde no situasaun sosiu-kulturál. Maibé ami esforsu nafatin, hodi aprende  no to’o ohin-loron ami bele remata ami-nia estudu,” estudante Sentru Komunitáriu Aprendijazen (SKA)-Kristu Rei, Díli ne’e haktuir tan.

Haka’it hikas ba estudu ekivalente ne’ebé iha, Justina Soares ne’ebé hafutar án ho faru mutin, saia metan ho nahe Tais Timor iha kaba’as leten ho oin nabilan, kmanek tebes nu’udar feto timoroan loloos, iha matan wa’in nia hateke, iha salaun nonok nia sasin, nia orgullu no apresia ba programa ensinu rekorente ne’ebé fornese ona husi Ministériu Edukasaun (ME) ne’e.

“Ami iha interese atu partisipa iha programa nasionál ekivalénsia, tanba iha ninia diploma ne’ebé ekivale ho ensinu formál terseiru siklu ka pré-sekundáriu,” Justina Soares husi SKA-Kristu Rei ne’e dehan.

La to’o ne’e de’it. La natoon de’it ho orgullu no apresiasaun ne’e. Dala ida tan, hodi maluk seluk nia naran, nia hasee ba ema tomak ne’ebé husik biban hodi rona nia lian ne’e, katak, programa ekivalente ne’e halo sira interesadu.

Tanba prosesu aprendizajen ne’e, hanesan modalidade semi-prezensiál no previzibilidade atu sira bele fahe tempu hodi aprende. Nune’e mós, metodulojia ensinu ida-ne’e, atraente. Tanba la’o tuir karaterístika real husi joven no adultu nian, tuir sira-nia hakarak no ezizénsia moris duni.

Rohan no ninin ba nia apresiasaun ne’e, Justina Soares hasee no hamenu hela ba na’i ulun edukasaun sira-nia tilun, liuhusi Diresaun Nasionál Ensinu Rekorente, ME nian, atu kontinua kuda fini, habelar nafatin dikin programa ekivalénsia iha fatin sira seluk, atu komunidade bele asesu ba edukasaun, bele iha kbiit liutan nu’udar besi-asu.

Rahun di’ak. Lia hasee ne’e la monu lerek de’it ba rai. Lia menon ne’e mós la mohu de’it iha anin nia huu. Katak iha fatin hanesan, Ministru Edukasaun António da Conceição hateten, edukasaun iha ninia kompleksu rasik.

Maske nune’e, ME buka nafatin koopera ho parseiru sira, atu bele estabelese akademia komunitária, sei kria kondisaun ba ekivalente sira ka vokasionál ou ensinu sekundária jerál ninian.

Maibé, tenke orienta ba nasaun ninia dezenvolvimentu . Saida mak ita halo ba ita-nia ema sira hodi hetan empregu, liuhusi buat sira ne’e, atu serve ba nasaun.“Ida-ne’e konseitu ida ne’ebé, buka parseiru atu hadi’a di’ak liutan konseitu ida-ne’e, atu ema hotu bele partisipa,” ministru edukasaun dehan tan.

Basá, tuir ministru edukasaun António da Conceição, edukasaun ne’e integradu na ba ema hothotu. Edukasaun ne’e setór ida ne’ebé importante tebes ba ema hothotu, labarik ki’ik to’o ferik-katuas sira.“Ita keta ko’alia bebeik liberta nasaun, liberta povu. Sei labele, se ita ladauk liberta ita-nia án,” dehan ministru.

Atu mundu livre husi analfabetu, Timor-Leste mós partisipa dadauk liuhusi edukasaun. Timoroan sira ne’ebé lakon oportunidade ba edukasun tan konsekuénsia husi funu, balun lakon oportunidade tan la iha kbiit atu kontinua eskola.

La iha asesu ba eskola, balun mós lakon oportunidade tan ita-nia kultura rasik, kaben sedu.“Ita-nia realidade, ita buka hamenus neneik,” katak tan ministru edukasaun, António da Conceição.

Fini ensinu rekorente, programa ekivalénsia tubun antes ne’e, tanba hetan tulun husi laran lu’ak Banku Mundiál ho  orsamentu hamutuk US$ 4.613, 209.31 no Governu Timor-Leste rasik hamutuk US$ 142.000.943.94. (Jornalista:Rafy Belo/Editór: Otelio Ote)

Foto: Justina Soares

Xanana hirus membru Governu la “on time’’, Kestiona boot nia oan ba eskola deit iha rai liur

Ministru Planeamentu no Investimentu  Estrategiku (MPIE),  Kay Rala Xanana Gusmão, hirus membru Governu sira ne’ebe la on time iha festa Natal hamutuk ho labarik pre eskolar sira husi Municipiu Lautem, Manatuto ho Oecusse ne’ebe mak halibur malu iha projetu pilotu lian materna ka EMBLI.

Tuir orariu, festa Natal hamutuk ne’ebe halao iha salaun Ministeriu Negosiu Esntranjeorus no Kooperasaun (MNEK), Kuarta 28/12/2016), halao iha tuku 15.00 OTL, maibe oras to’o ona tuku 16.00  OTL mos membru Governu barak mak seidauk marka prezensa.

Iha momentu neba membru Parlamentu Nasional nain 5 deit maka foin marka prezensa husi nain 65, maibe kauze membru Governu seidauk hakat to’o iha salaun MNEK nia laran.

Ho atrazu ne’e, lider karismatiku ne’e konsidera situasaun ohin loron la’os la’o ba oin, maibe lao fali ba kotuk, tanba nunka fo importansia ba malu ba eventu ne’ebe governu rasik maka organiza.

Xanana senti triste tanba labarik sira ne’e mai husi Municipiu, ida ida sae kareta to iha Dili ne’e sira lanu, moras, laran sae no muta mais sira to iha ne’e ohin kedas ema nunka mai.

‘’Ohin ami atu tau kadeira 80 maibe hau dehan ba  alin sira ne’ebe servisu ita lalika tau to 80 tau deit 30 mos sira la mai hotu ami, ida ne’e los duni ne’e mak karik ita hein tan sira seluk festa natal ne’e to oras 18:00 OTL, mak hahu ona karik,’’ Xanana afirma.

Xanana konsidera tanba labarik sira iha ne’e le no hakerek la hatene ne’e mak membru Governu ho membru parlamentu  la fo importansia ba sira,  tanba  ne’e mak politika ida  membru Governu no membru parlamentu balun haruka sira nia oan ba estudu iha Australia ho Indonesia ne’e povu nia oan la hatene le no lahetne hakerek  ne’e ba sira laos problema.

‘’Tanba ne’e mak membru Governu balun ne’ebe mak iha ne’e no membru parlamentu balun iha ne’e reprezenta sira seluk ne’e sei la lakon animu, sei la lakon seguransa no sei la lakon vontande iha festa Natal ne’e,’’ tenik Xanana. Wainhira Ministru Senior ne’e koalia hotu tiha maka foin haree hetan Ministru balun mosu mai. nia

Jornal Nacional

António Guterres apela atu dame sai hanesan prioridade ida

Sekretáriu-jeral foun ONU nian, António Guterres, asinala nia loron mandatu horisehik hodi apela atu dame sai hanesan prioridade ida.

"Mai ita halo 2017 hanesan tinan ida dame nian", hatete hosi antigu primeiru-ministru portugés no eis-Komisáriu Aas ONU nian ba Refujiadu sira, iha nia mensajen dahuluk nu'udar sekretáriu-jeral ONU nian, ho títulu "Apelu ba Dame".

Nia realsa katak kompromisu ho dame hahú hosi "loron ohin no loron-loron" no tenki hanesan "prinsípiu orientador" ida, Guterres konfesa katak hanesan "liuliu, pergunta ida" ne'ebé "asalta konsiénsia" no hatete katak sei interoga oinsá "tulun ema millaun resin ne'ebé sai hanesan vítima hosi konflitu sira no ne'ebé terus maka'as iha funu sira ne'ebé hanesan laiha rohan?".

Observa katak iha funu "laiha ema ida manán; ema hotu lakon", Guterres kritika ona osan "dolar biliaun resin ne'ebé gasta hodi estraga sosiedade no ekonomia sira, hodi alimenta siklu sira deskonfiansa nian no tauk ne'ebé bele mosu kleur iha jerasaun sira".

Líder hosi organizasaun boot iha mundu iha tinan lima oinmai fó hanoin ameasa hosi terorizmu global no oinsá "rejiaun importante sira iha planeta hasoru dezestabilizasaun maka'as".

Ba sekretáriu-jeral foun ONU nian, ultrapasa "diverjénsia polítika sira" eziji solidariedade, kompaixaun, diálogu no respeitu.

"Mai ita halo 2017 hanesan tinan ida ne'ebé ema tomak - sidadaun sira, governu sira, dirijente sira - bele ultrapasa sira nia diferensa sira", apela hosi António Guterres.

SAPO TL ho Lusa

Polísia turku kaer suspeitu na'in ualu relasionadu ho atake iha diskoteka

Polísia turku kaer ona iha loron-segunda, iha Istambul, ema na'in ualu ne'ebé deskonfia halo parte iha atake terorista hasoru diskoteka "Reina", iha kalan pasajen tinan foun nian, ne'ebé halo ema na'in 39 mate.

Tuir jornal turku Hurriyet, suspeitu sira kaer hosi unidade antiterorista polísia nian, iha operasaun ida ne'ebé sei hala'o hela.

Autoridade turku sira halo blokeiu temporáriu ida kona-ba kobertura notísia atake nian, afeta divulgasaun iha nasaun, haktuir hosi ajénsia notísia Associated Press (AP).

Serbisu informasaun sira turku nian indika ona katak iha asaun hanesan entre atake iha diskoteka "Reina" ho atentadu iha aeroportu Ataturk, ne'ebé duun ba EI, no ne'ebé halo ema na'in 45 mate iha loron 28 Juñu tinan liubá.

Polísia sentra investigasaun iha sélula sira EI nian ne'ebé mai hosi Uzbekistaun no Kirgikistaun, maibé mós iha ramu sira turku nian hosi grupu extremista.

Atake iha loron-domingu halo hosi ema deskoñesidu ida, ne'ebé polísia seidauk kaer, iha tuku 01:30 oras lokal, iha diskoteka exkluzivu ida ne'ebé situa iha mota Bósforo nia ninin, ne'ebé ema atus resin halo festa hodi simu tinan foun.

Aleinde na'in 39 mate, barak liu ema estranjeiru, ema na'in 69 kanek.

Grupu extremista Estadu Islámiku (EI) reivindika ona, iha loron-segunda ne'e, autoria hosi atentadu ne'ebé halo iha diskoteka Istanbul.

SAPO TL - ho Lusa – Foto: AFP Photo@ Yasin Akgul