segunda-feira, 3 de outubro de 2016

Faze ikus hosi resenseamentu ba eleisaun 2017 iha Timor-Leste hahú semana ne’e


Faze ikus hosi prosesu resenseamentu eleitorál ba eleisaun prezidensiál no lejislativa tinan 2017 iha Timor-Leste, hahú ona semana ne’e no prosesu refere sei remata iha fulan janeiru ninia rohan. 

Aranke hosi faze ikus ne’ebé konta ho prosesu rejistu online , sei liga ba munisípiu hothotu, hahú ohin ho rejistu simbóliku hanesan eleitór ministru Administrasaun Estatál, Dionísio Babo.

“Ita iha sistema ida ne’ebé sei fasilita komunikasaun nomós atualizasaun permanente no simultánea hosi baze dadus. Iha kazu espesífika, bele deteta problema hotu nomós ajuda fasilita resenseamentu iha zona balun”, tuir saida maka nia esplika ba Lusa.

“Iha faze resenseamentu ikus ne’ebé sei hala’o to’o 23-dezembru, sei tuir kedas ho prosesu publikasaun rezultadu nomós koerasaun molok halo publikasaun ba iha Jornál Repúblika”, dehan.

Tuir dadus ne’ebé fó sai ohin, haktuir katak to’o finál fulan agostu eleitór hamutuk 728.363 maka rejista ona, no rihun 153 hosi kapitál Dili. Eleitór barak liu maka tinan 17 to’o 35 (rihun 369 ka 51%), tuir maka hosi idade 36 to’o 59 (rihun 118 ka 33%) no bot liu maka ho tinan 60 (rihun 118 ka 16%).

Sei iha mos lista 1.370 hosi eleitór ho idade 16.

“Dadus hirak ne’e hatudu katak, eleitór barak maka foin-sa’e. No ida ne’e sei lori vizaun foun, espetativa foun ba polítika timor-oan nian”, tenik Babo.

“Populasaun joven ne’e, barak maka foin atu tuir vota, sei fó espíritu ba polítiku sira, atu hanoin ba meta foun nomós objetivu, duke hanoin beibeik ba pasadu”, nia dehan tan.

Eleisaun prezidensiál iha Timor-Leste, marka ona ba fulan abril no lejislativa ba fulan juñu tinan 2017.

SAPO TL ho Lusa 

Partido Socialista de Timor anunsia apoiu ba kandidatu prezidensiál António Maher Lopes


Partido Socialista de Timor (PST) aprova rezolusaun apoiu ida ba kandidatura António Maher Lopes iha  eleisaun prezidensiál iha abril 2017.

Desizaun PST nian hetan  votu unánimu hosi  Komité Sentrál partidu no ne’ebé ohin komunika ba imprensa, iha momentu ida ne’ebé Timor-Leste hala’o ona debate  kona-ba  eleisaun prezidensiál no lejislativu iha tinn oin.

Partidu ne’e esplika katak apoiu ba Antonio Lopes, polítiku timoroan ne’ebé  liga ba PST, hanesan  rekoñesimentu ba ninia "perkursu polítiku koerente dezde uluk iha  ámbitu luta libertasaun ba independénsia nasaun nian".

Kandidatu ne’e, haktuir  rezolusaun PST nian, "hanesan desizaun ida atu depende justisa sosiál no umanizmu no iha trajetória akadémiku ida  ne’ebé karakteriza liuhosi kompeténsia kapás iha sientífiku, sosiál no étika , hanesan moos ligasaun di’ak ba kultura povu timoroan nian".

Aléinde António Maher Lopes (ho naran koñesidu Fatuk Mutin) konfirma ona ninia kandidatura maka José Neves, eis-komissáriu Komisaun Anti-Corrupção.

Buat hotu sei hatudu iha eleisaun 2017 bele iha moos  kandidatura atuál prezidente Fretilin, Francisco Guterres Lu-Olo (hanesan favoritu iha agora).

José Ramos-Horta, eis-Prezidente Repúblika, haktuir ba  Lusa katak  sei deside iha fulan ida ne’e karik kandidatu ka la’e  tanba atuál xefe Estadu, Taur Matan Ruak, konfirma ona katak sei la rekandidata ba  mandatu daruak.

Eleisaun  prevé ona ba abril 2017 no antesipa katak to’o  finál períodu resenseamentu, ne’ebé sei termina iha dezembru, bele rejista  eleitór liu rihun 750.

To’o iha  finál fulan agostu resenseadu ona iha teritóriu hotu nasaun nian eletór rihun 728.

SAPO TL ho Lusa

Kazu Aldeia Laulora, Polisia Detein ona Naimori ho Silvester


Dili - Polisia Nasional Timor-Leste ( PNTL ) hala’o detemsaun ba Jose dos Santos “Naimori” ho Silvester Sufa relasiona kazu akontesementu  iha Aldeia Laulora Suku Bairo-Pite Postu Administrativu Dom Aleixo munisipiu Dili.

“Ami la’os kaer eis lider artemarsias, maibé bazea ba mandate kapturasaun hosi tribunal Distratal Dili, ami detein hela ita nia pesoal nain rua, Jose dos Santos (Naimori) ho Silvestre Sufa ne’ebé sujeitu ba prosesu ne’ebé mak akontese iha manleuana aldeia Laulora, horiseik mak sira nain rua mai intrega a’an iha polisia  ne’ebe agora dadaun sira kumpre hela sira nia sentensa iha sela polisia nian,”dehan segundu Komandante PNTL Munisipiu Dili, Superentendete Asisten Polisia, Euclides Belo ba Timor Post iha nia kna’ar fatin Caicoli, Sesta (30/9).

“Polisia detein hela sira nain rua ida mak Naimori ho Silvestre, maibé sira nain rua kompleta hela mandadu kapturasaun fo sai iha semana kotuk ne’e ne’ebé sira nnain rua detein hela iha sela polisia nian,” nia tenik.

Nia hatete, parte polisia hatene katak, mandate kapturasaun ne’e liga ho problema ne’ebé akontese iha Manleuana aldeia Laulora ida ne’e mak lori mandate kapturasaun iha ne’ebe mak ezekuta mandate ne’e hodi detein sira nia rua tuir prosedementu legal 72 oras, antes 72 oras lei tenke fó dalan para lori ba ministériu públiku atu bele hetan primeiru interogatoriu.

Tuir nia katak, la’os deskonfia sira nain hanesan lider arte marsiais, maibé ida ne’e segredu justisa nian, tanba polisia labele divulga informasaun katak sira hanesan eis lider arte marsiasis, maibé iha prosesu mak foin bele deklara iha ne’eba, liliu ministeriu públiku ho tribunal mak bele deklara, parte polisia somente garante nafatin seguransa ba sira no garante mós segredu prosesual hotu.

“Maibé la signifika katak, ami taka buat hotu ba públiku, maibé mai tenke tranparensia kna’ar lei fó dalan mai ami koalia tuir ida ne’e,” nia informa.

Segundu komandante munisipiu Dili ne’e deklara katak, mandate kapturasaun ba pesoal nain rua hanesan Jose dos Santos Naimori ho Silvestre Sufa relasiona ho kazu iha Manleuana Aldeia Laulora ne’ebe akontese iha semana rua liu ba, nune’e ema nain 12 hetan ona kapturasaun no submete ba prosesu hotu ona.

Nia deklara katak, relasiona kazu Manleuana polisia kaptura mós oknum intejensia ne’ebe mak komunidade sira kestiona katak, oknum intelejensia ne’e inviolve mós iha akontesementu ne’e, tuir lei sira mós hetan detensaun 72 oras iha sela polisia, maibé sira hetan ona julgamentu prrimeiru interogatoriu iha tribunal nune’e sira hetan ona liberdade maibé sira sei nafatin halo aprejentasaun.(Timor Post)

Timor Post

Sidadaun Indonezia Kapturadu Hatama Kilat Manu 30


DILI - Segundu Komandante Jeral PNTL Komisáriu Faustino da Costa hatete, Polísia Nasionál Timor Leste (PNTL) kaptura ona Sidadaun Indonézia na’in rua Feto ho naran Sisilia Koeho mane ida tanba hatama kilat manu hamutuk 30 mai Timor Leste.

Faustino hatete, Sidadaun Indonézia na’in rua Polísia Nasionál Timor Leste (PNTL) kaptura iha fronteira Maliana. Kazu ne’e akontese fulan ida liu ba. Sidadaun na’in rua ne’e tuir ona julgamentu iha Tribunal Distrital Suai. Arguidu na’in rua maioria aplika   TIR.

 “Ita kaptura no hala’o ona julgamentu iha Tríbunal Covalima maioria suspeitu aplika TIR,”dehan Faustino ba Jornalista iha Kuartel Jeral PNTL, Kaikoli, Segunda, (26/9).

Nia hatutan, maske sidadaunnna’in rua ne’e hetan ona TIR maibé prosesu investigasaun ba kazu ne’e kontinua la’o hela.

“Sidadaun feto ida ho mane ida maka hatama kilat ne’e mai ita nia rai mais agora nia prosesu kontinua la’o hela,”dehan Faustino.

Iha oportunidade ne’e komandante husu ba komunidade tomak atu hakmatek tanba laos kilat maka tama maibé kilat manu nian maka sidadaun Indonézia sira ne’e hatama mai TL.(way)

Timor Post

KRITÉRIU LA RIGOROZU, HARII PARTIDO POLITIKU HANESAN LOKE KIOS


Komunidade husi Suku Nunumogue, Postu Administrativu Fatubuilico, Munisípiu Ainaro husu ba Estadu tenki kria kritériu rigorozu ida hodi bele regula ema ne’ebé hakarak harii Partidu Polítiku (PARPOL) iha Timor Leste (TL), tanba agora dada’uk ema harii partidu hanesan halo kios ne’ebé barak liu ona iha TL.

“Ha’u husu ba Prezidenti Repúblika (PR), sé karik bele halo intervensaun atu ema labele kria partidu barak. Sé partidu barak tenki iha sumbrinha ida para sai mahon ba sira, no tenki iha kritériu rigorozu ida atu nune’e labele hamosu partidu barak hodi kria konfuzaun ba povu,” dehan komunidade Suku Nunumogue, Samuel ba PR Taur Matan Ruak liu husi diálogu komunitária ho PR Taur Matan Ruak iha Suku refere, Sesta (30/09).

Eleisaun Jerál no eleisaun Prezidénsial sei akontese iha tinan 2017, tanba ne’e PARPOL sira ne’ebé mak oras ne’e dadaun rejistadu ona iha Tribunal Rekursu ne’e mais ou menus partidu 30 ona. No partidu sira ne’ebé mak familiar ona ho povu no naran komesa mosu ona iha publiku mak hanesan, Partidu FRETILIN, CNRT, PD, Frente MUDANÇA ne’ebé oras ne’e dadaun hetan asentu iha Parlamentu, no Partidu tuan no foun sira balun mak hanesan, PLP, KHUNTO, PEP, ASDT, KOTA, UDT, PSD, PNT, PPT, PUN, PST, PMD no selu-seluk tan, ne’ebé naran seidauk mosu iha públiku.

Ho ida ne’e, Samuel hateten katak, TL ne’e nasaun ki’ik, maibé ema harii partidu hanesan loke kios.

Alénde ne’e, nia mós preokupa kona-ba eis funsionáriu sira ne’ebé mak uluk  servisu hamutuk ho UNTAET, oinsa Estadu nia haree kona-ba ida ne’e, li-liu atu valoriza netik sira.

Hatan kona-ba preokupasaun ne’e, Prezidenti Repúblika, Taur Matan Ruak hateten katak, Partidu barak ne’e, povu levanta iha fat-fatin.

“Ha’u ba fatin-fatin ema barak husu, ita uluk partidu ida de’t mak FRETILIN, maibé kuandu ita ukun-an, Forsa Aramdas hases-an husi FRETILIN hodi rekoñese katak, demokrasia ne’e, reflete partidu barak,” dehan Taur Matan Ruak.

Maibé Xefi Estadu ne’e dehan, saida mak povu  tenki halo mak, povu tenki hatene hili, tanba poder ne’e iha povu nia liman.

“Ita hili de’it ida, seluk ne’e lulun biti ba ona. Labele tauk kona-ba partidu barak ne’e, tanba desizaun ne’e iha imi nia liman. Iha 2007 imi hili partidu hat de’it, entaun seluk lulun biti. Agora ne’e partidu 30 resin, mas imi mak hatene hili,” katak Taur Matan Ruak.

Xefi Estadu ne’e dehan, povu hatene no koñese partidu sira, li-liu sira nia programa ne’e oinsa.

“Ita tenki hatene sira nia programa, no  atu aplika duni ka la’e, tanba kuandu ita hili tiha sira, ita nia destiñu tinan liman ne’e, iha sira nia liman,” katak Xefi Estadu ne’e.

Kona-ba eis funsionáriu UNTAET sira, nia aponta hela preokupasaun ida ne’e, tanba nia seidauk hatene informasaun kona-ba ida ne’e.

“Ami apresia ita bo’ot sira nia kontribuisaun ba Timor Leste, tanba servisu ho UNTAET ne’e, kontribui mós ba Estadu Timor Leste,” katak Taur Matan Ruak.

Xefi Estadu ne’e dehan, nasaun Timor Leste naran morin iha Timor Leste, tanba konsege harii ona paz, no ida ne’e mos inklui kontribuisaun ONU nian.

Partidu la’os atu halo diskriminasaun

Iha fatin hanesan, komunidade Clara Pedro Fernandes mós hateten katak, harii partidu ne’e, la’os atu halo diskriminasaun ba povu ki’ik sira. Tanba tuir Clara katak, ukun na’in sira sempre ko’alia katak, tenki unidade hodi dezenvolve rai ida ne’e ba oin, maibé realidade ukun na’in sira mak kontra fali sira nia liafuan rasik.

“Ami feto faluk agora hakdasak iha merkadu mak fó ami nia oan sira ba eskola, no ami nia oan sira ne’e konsege eskola duni to’o remata, maibé bainhira hetan servisu, ema la’os haree ba sira nia matenek no koñesementu, maibé haree fali ba partidu. Partidu ita hot-hotu bele halo partidu, maibé ita la’os haree ba partidu, maibé haree ba ema nia servisu di’ak, ita harii partidu ne’e atu dudu nasaun ne’e ba oin, la’os atu halo diskriminasaun,” katak Clara Pedro Fernandes.

Alénde ne’e, nia mós ejiji ba Estadu atu labele haluha levantamentu Jakarta 2 ne’ebé akontese iha tinan 1983, tanba husi akontesementu ne’e mak halo sira barak sai faluk to’o ohin loron.

“Ha’u iha preokupasaun kona-ba levantamentu 1982, ha’u ema faluk husi akontesementu Jakarta 2, maibé ohin loron Estadu la valoriza loron ida ne’e,” katak nia.

Alénde ne’e, komunidade Xavier mós husu ba PR Taur atu servisu hamutuk atu ho Indonesia ho Portugal, atu eis funsionáriu sira ne’e, bele hetan sira nia pensaun, tanba balun hetan tiha ona, no balun la hetan.

Hatan kona-ba preokupasaun ne’e, Prezidenti Repúblika (PR), Taur Matan Ruak hateten katak, kona-ba partidu hili malu ba servisu ne’e, nia seidauk hatene informasaun.

“Problema servisu ne’e, ha’u hakarak hateten katak, sira la’os tanba Partidu mak hili, maibé karik hanesan ne’e, ha’u sei buka hatene,” dehan Xefi Estadu ne’e.

Kona-ba levantamentu Jakarta dua (2) ne’e,  PR Taur Matan Ruak dehan, Estadu sei la haluha akontesementu hotu iha Timor laran tomak.

“Hili materuin ne’e, Ainaro sai ezemplu ba Timor laran tomak, tanba iha Ainaro hili materuin barak ona,” katak Taur Matan Ruak.

“Maibé ha’u hanoin falimia sira iha ne’e, kordena ho komisaun hili materuin sira iha Ainaro, atu haree oinsa mak bele rezolve hili mate ruin ida ne’e”.

Xefi Estadu ne’e afirma, kona-ba ida ne’e, labele aprezenta ba Prezidenti, tanba la’os Prezidenti Repúblika mak organiza.cos

Jornal Nacional

HADAU MALU TELEFONE, FEN-LAEN LORI MALU BA TRIBUNAL


 JN  ho AS tenki dada malu ba tribunal hodi bele hakotu sira nia problema, tanba sira nain rua nudar fen laen hadau malu telefone to’o baku malu.

Tuir akuzasaun husi Ministeriu Publiku(MP) katak, iha loron 6 fulan Janeiru 2016 iha oras meudia, lezada AS foin fila husi servisu fatin hare arguidu JN nia telefone latan hela iha kama laran nune’e lezada foti no hare sms ida tama hela, maibe derepenti arguidu mai lezada ho arguidu hadau malu telefone hodi baku malu, depois iha loron 11 fulan Janeiru 2016 oras 6:30 dader arguidu husu xavi motor ba lezada atu tula nia sasan ba hela ho arguidu nia inan aman, maibe lezada la fo xavi hodi dehan ba arguidu katak’’ o lakohi ona hau ne’e tula o nia sasan ho taksi deit’’, nune’e arguidu ho lezada hadau malu xavi arguidu tebe dala 4 iha lezada nia ain no tebe dala ida iha lezada nia kabun.

Kauza husi arguidu nia hahalok ne’e halo lezada hetan moras iha ain no bubu, nune’e MP akuza arguidu ho krime violensia domestika konjuga ho krime ofensas integridade simples tuir kodigu penal Timor Leste.

Hafoin rona tiha akuzasaun arguidu hatete, akuzasaun MP ne’e los hotu, maibe nia tuku no tebe neneik deit, tanba arguidu la iha intenasauna atu estraga lezada, tanba lezada hanesan nia kaben.

Arguidu mos informa katak, nia baku nia lezada, tanba sira hela hadau malu telefone no xavi, nune’e arguidu sai tiha ba hela ho nia inan aman, tanba orsa ne’e dadaun arguidu sira sei hela  hamutuk ho arguidu nia banin.

‘’Iha loron 23 fulan Janieru ne’e ami rua nia familia parte rua tur hamutuk hodi rezolve tiha amia nia problema ne’e hodi nune’e ami diak malu fali no agora moris hamutuk hanesan fen ho laen iha uma kain ida,’’ koalia arguidu JN.

 Iha fatin hanesan mos lezada AS konfirma ho deklarasaun arguidu nian ne’e katak, sira nain rua baku malu duni no arguidu mos sai tiha ba hela ho nia inan aman, maibe iha loron 23 fulan Janeiru 2016 ne’e familia parte rua rezolve ona hodi nune’e sira diak malu fali no moris hamutuk hanesan fen ho laen.

Hafoin rona tiha deklarasaun husi parte rua ne’e tribual deside tama kedas ba alegasaun, iha alegasaun MP husu ba tribunal atu kondena arguidu ho pena multa, tanba arguidu konfesa hotu nia hahalok no sira mos moris hamutuk ona hanesan fen ho laen i la iha problema.

Defeza husu ba tribunal atu aplika pena multa adekuada, tanba arguidu konfesa nia hahalok no arepende nia hahalok inklui sira mos moris hamutuk ona.

Audensia julgamentu ne’e adia fali ba loron 3 fulan Outubro oras 02:00 otl, hodi rona leitura sentensa. Audensia julgamentu ne’e prejidi husi juis singular Antonio do Carmo, MP reprezenta prokuradora Ivonia Guterres, arguidu hetan sistensia legal husi defensor publiku Jose da Silva. nia

Jornal Nacional

Fase final de recenseamento para eleições de 2017 em Timor-Leste arranca esta semana


Díli, 03 out (Lusa) - A fase final do processo de recenseamento eleitoral para as eleições presidenciais e legislativas de 2017 em Timor-Leste começa esta semana e o processo deverá estar concluído até final de janeiro.

O arranque da fase final, que conta com um processo de registo online que ligará todos os municípios do país, começou hoje com o registo simbólico como eleitor do ministro da Administração Estatal, Dionísio Babo.

"Temos um sistema que vai facilitar a comunicação e a atualização permanente e simultânea da base de dados. Em casos específicos permite detetar problemas e ajudar a facilitar o recenseamento em algumas zonas", explicou à agência Lusa.

"Esta última fase do recenseamento, que decorre até 23 de dezembro, deverá ser seguida do processo de publicação dos resultados e posterior correção antes da sua publicação no Jornal da República", referiu.

Dados divulgados hoje confirmam que até ao final de agosto estavam registados 728.363 eleitores em todo o país, dos quais mais de 153 mil na capital, Díli.

A maior fatia de eleitores tem entre 17 e 35 anos (369 mil ou 51%), seguindo-se os entre 36 e 59 (118 mil ou 33%) e os maiores de 60 anos (118 mil ou 16%). Estão ainda nas listas 1.370 eleitores com 16 anos.

"Estes dados mostram que há um eleitorado muito jovem. Isto trará uma nova visão, uma nova expetativa à política timorense", afirmou Babo.

"Essa população jovem, muitos que votarão pela primeira vez, darão um impulso renovado aos políticos, para que pensem mais em novas metas e objetivos em vez de estar sempre no passado", disse ainda.

As eleições presidenciais em Timor-Leste estão previstas para abril e as legislativas para junho do próximo ano.

ASP

Partido Socialista de Timor anuncia apoio a candidato presidencial António Maher Lopes


Díli, 03 out (Lusa) - O Partido Socialista de Timor (PST) aprovou uma resolução de apoio à candidatura de António Maher Lopes nas eleições presidenciais de abril de 2017.

A decisão do PST foi tomada num voto unânime do Comité Central do partido e comunicada hoje à imprensa, numa altura em que em Timor-Leste já se debatem quer as eleições presidenciais quer as legislativas do próximo ano.

O partido explica que apoia Antonio Lopes, político timorense ligado ao PST, em reconhecimento do seu "percurso político coerente desde a primeira hora no âmbito da luta de libertação pela independência do país".

O candidato, sublinha a resolução do PST, "é um acérrimo defensor da justiça social e do humanismo e tem uma trajetória académica caracterizada pela excelente competência científica, social e ética, bem como uma profunda ligação à cultura do povo timorense".

Além de António Maher Lopes (conhecido também como Fatuk Mutin) confirmou já a sua candidatura José Neves, ex-comissário da Comissão Anti-Corrupção.

Tudo indica que as eleições de 2017 deverão ter ainda a candidatura do atual presidente da Fretilin, Francisco Guterres Lu-Olo (dado como favorito neste momento).

José Ramos-Horta, ex-Presidente da República, disse à Lusa que decide este mês se é ou não candidato sendo que o atual chefe de Estado, Taur Matan Ruak, confirmou que não se recandidatará a um segundo mandato.

As eleições estão previstas para abril de 2017 e antecipa-se que até ao final do período de recenseamento, que termina em dezembro, possam estar registados mais de 750 mil eleitores.

Até ao final de agosto estavam recenseados em todo o país 728 mil eleitores.

ASP // MP

Família Haloot Ona Amu Monteiro


DILI, (ANTIL) – Ministru Interiór, Longuinhos Monteiro nu’udar reprejentante família hatete, agradese ba igreja, sarani Katólika no governu Timor-Leste tanba, sai hanesan família rasik hodi haloot matebian Amu José Nolasco Santimano Menezes e Monteiro.

“Tanba ne’e, atu ko’alia família, igreja, sarani Katólika no governu Timor-Leste sai nia família di’ak hanesan nia família sira ne’ebé iha India”, Longuinhos hatutan iha serimonia funebre mate isin Amu Monteiro iha semiteriu Maloa, Segunda, (3/10).

Padre Paroku Bedois, Alberty Franco Morato hatutan mos, família hosi padre Monteiro la mai tanba, informasaun mak derepente ba, rai mós do’ok, nia maun alin sira, subriñu sira mós idade hotu ona, ne’ebé imposivél sira atu halo viajen do’ok.

Ema ne’ebé hatene matebian ne’e mak nia maun alin sira ne’e maibé, sira mós hela fahe malu tiha hanesan balun iha India, Goa, Kanada no Mocambique.

Entretantu, Amu Angelo Salsinha nu’udar komisaun organizadór hatete, preparasaun ba kee rai kuak hosi grupu juventude Sao Tiago no sarani sira ne’ebé mak dezde horseik to’o ohin loron.

Programa serimónia funebre hetan partisipasaun másimu hosi igreja, sarani Katólika no estadu Timor-Leste iha prosesu mate to’o haloot ikus iha semitériu Maloa iha tuku 13.00.

Iha semitériu, Amu Salsinha hateten, rate ne’e hakohi ona amu nain tolu inklui Amu Monteiro.(jornalista: Zezito Silva; editora: Rita Almeida)

Foto: Prosesu misa iha Igreja Katedral antes serimonia funebre. Foto ANTIL/Antonio Goncalves

BNCTL Kontinua Aumenta Kapasidade


DILI, (ANTIL) – Kliente iha Banku Nasionál Comérsiu Timor-Leste mak foti kredit hamutuk 17,000 resin no kliente ida rai osan hamutuk 250,000 resin iha teritóriu tomak. Dadus kliente ne’e husi primeiru BNCTL harii to’o 31 Agustu 2016.

“Tanba BNCTL banku estadu, nia tenke hamrik iha liña oin para atu fó asesu bankária ne’ebé luan to’o área rurál, alende BNCTL iha rede boot iha teritóriu tomak no sei kontinua halo esforsu atu bele fó servisu di’ak ba kliente sira”, Prezidente Konsellu Administrasaun BNCTL, Brígido de Sousa ba ANTIL iha nia k’nar fatin, Segunda, (3/10).

BNCTL nia objetivu la’ós atu aumenta lukru maibé oinsá atu aumenta kapasidade, atu bele hetan klienta barak liu-tan. Nia hatutan, BNCTL úniku banku loke nia sukursál iha minisípiu 13 hotu no halo mos operasaun ho banku movel to’o distritu atu halo pagamentu ba funsionáriu, veteranu no seluk tan. Fasilita mós ema sira selu kréditu la-presiza to’o banku, bele liu de’it banku movel.

“Tinan oin BNCTL se harii sede foun iha Obrigadu Barack, dezeñu halo ona hein atu aprezenta no bele halo tenderizasaun ona”, Brígido informa.

Nia aumenta, fulan hira tan sede BNCTL ida agora ne’e sei halo reabilitasaun, edifísiu BNCTL iha munisípiu 13 sei halo foun hotu tanba, kliente sira mai sena malu, ne’e duni atu halo konstrusaun foun iha munisípiu sira hotu atu fó espasu ba kliente sira. (jornalista: Julia Chatarina; editora: Rita Almeida)

Foto: Prezidente Konselu Administrasaun BNCTL, Brígido de Sousa intrevista ho ANTIL iha nia k’nar fatin Segunda (3/10). (Foto ANTIL: Julia Chatarina)

BNCTL Lansa ona ATM


DILI, (ANTIL) – Banku Nasionál Komérsiu Timor-Leste (BNCTL) halo ona instalasaun baAutomated Teller Machine (ATM) iha aeroportu Nicolau Lobatu, sede BNCTL, Hospital Nasionál Guido Valadares (HNGV), Parlamentu Nasionál nia sorin, Obrigadu Barack no la-kleur tan se halo instalasaun iha Timor Plaza.

“La-kleur tan, sei aumenta funsaun kartaun ATM ne’e atu ita bele transfere osan hosi konta ida ba konta seluk no bele sosa saldu telemóvel hosi ATM”, Prezidente  Konselu Administrasaun BNCTL, Brígido de Sousa ba ANTIL iha nia k’nar fatin, Segunda, (3/10).

Nia hatutan, instalasaun hanesan sei akontese iha munisípiu 12. “Kada munisípiu komesa halo instalasaun ba ATM ida lai, tanba haree ba nesesidade, karik iha númeru kliente mak aumenta bele halo instalasaun tan”, katan tan.

Vantajen kartaun ATM BNCTL nian mak laiha durasaun, se-kuandu a’at bele mai troka, kartaun bele uza atu halo tranzasaun dada osan, haree balansu osan, imprimi konta, no troka pin ho digit ha’at.

“Ami iha serteza ona atu parseira ho Telemor atu sosa saldu telemóvel liu-hosi ATM ho Timor Telekom no Telkomcel se-halo negosiasaun”, informa nia.

Ba oin BNCTL sei haree posibelidade atu sosa saldu eletrisidade liu-husi ATM maibé, sei koordena ho Eletrisidade Timor-Leste no sei haree sistema ne’ebé uza karik bele integra ho sistema ne’ebé BNCTL uza.

Lansamentu ne’ebé hala’o iha Sábadu, (1/10) iha Sede BNCTL hetan partisipasaun hosi funsiunáriu BNCTL, parseiru no membru governu balun hanaran programa transformasaun tanba se muda servisu BNCTL sei produz buat barak mak ATM.

Nune’e mos, tinan ne’e nia rohan sei halo sistema pagamentu uza kartaun iha loja sira, agora dadaun prepara sistema atu implementa, seluk mak mobile phone banking atu halo transaksaun uza telemóvel, ikus mai mak internet banking no SMS banking.

Kona-ba Visa Master Cart tuir Brígido se fazeadamentu, karik tinan rua ba oin tanba, tenke prepara buat barak tenke hola lisensa ne’ebé la’os baratu maibé iha posibilidade atu koopera ho banku seluk atu uza sira nia Master Cart atu fasilita komunidade sira ne’ebé sai ba rai liur.

Brígido informa, ATM 15 mak sei iha dalan no semana ida ne’e to’o Timor. (jornalista: Julia Chatarina; editora: Rita Almeida)

Foto: BNCTL halo lansamentu Ba ATM iha Sabadu, (1/10), Sede BNCTL. Foto BNCTL

PST APROVA APOIO BA ANTÓNIO MAHER LOPES/FATUK MUTIN, CANDIDATO PRESIDENCIAL



PST APROVA A CANDIDATURA BA DR. ANTÓNIO MAHER LOPES / FATUK MUTIN, HANESAN CANDIDATO INDEPENDENTE, HO APOIO husi PARTIDO, BA ELEIÇÕES PRESIDENCIAIS DE 2017, CANDIDATURA IDA MAK HUSI POVU, BA POVU, NO FILA BA POVU

COMITÉ CENTRAL DO PST

Resolução Nº 1/ Comité Central/IX/2016

Komite Sentral do Partidu Socialista de Timor (PST), iha ninia reuniaun alargada ne’ebé hala’o iha loron 28 de Setembro de 2016, horas lorokraik tuku 06:30 minutus, iha Sede Nacional, hodi analisa situasaun atual País nian, liliu kona-ba diferensas entre kalses sosiais ne’ebé aumenta ba bebeik, ida ne’e hanesan realidade nasaun nian iha tinan hirak ikus ne’e, liuliu depoizde libertasaun da Pátria. 

Nune’e, presisa lansa ba públik timor oan tomak ema kuadrus diak ida nu’udar kontributu atu oferese alternativa lideransa iha kontestu ba transisaun husi jerasaun tuan ba jerasaun foun, hatudu katak durante luta ne’e, espesialmente, Frente Klandestina kuda ona fini lideransa ne’ebé mak hamoris líderes alternánsia ba jerasaun dahuluk sira.  

Hatene katak, lahós deit atu trata ba espellu polítiku ba lideransas, maibé importante liu, lori estrutura sócio-polítiku timor oan sira, líder foun ida ho visaun foun mais realista, mais firmada iha realidades timorenses i ho kapasidade bo’ot atu hatene aspriasaun povu tomak nian no konverte ba polítikas públikas ne’ebe bele asegura no konsolida, iha tempo ne’ebe deit, edifika ESTADO DEMOKRATIKU POPULAR ho abut metin ba partisipasaun popular, sei iha prátika ida deit iha prosesu desenvolvimentu nasional no formasaun sidadania ida ne’ebe hanesan no responsavel.

Iha fiar maka’as katak Konstituisaun da Repúblika Demokrátika de Timor-Leste (RDTL), asegura ba Presidente da República poderes tomak atu «hato’o ba refrendu problema bo’ot relevante ho interese nasionál nian, tuir termu sira iha artigu 66» (Artigu-85o alínea f) no  «Hamutuk ho Governu, sei hala’o prosesu kontratu hotu-hotu atu hetan akordu internasionál iha área defeza no seguransa nian» (Artigu -87o alínea d), dispozisaun hirak ne’e sei garante ba Presidente eleitu atu lori destinu Nasaun-Estadu, konkretizandu ninia visaun kona-ba Estadu ida ne’bé lolós husi Povu, ba Povu, no fila ba Povu.  

Hatene katak besik dadaun ona eleisões presidensiais tinan 2017 ne’ebe kabe ba sidadaun tomak atu apresenta ninia kandidatura, tuir Lei. 

Iha kbi’it bo’ot katak DR. António Maher Lopes/ Fatuk Mutin iha perkursu polítiku ne’ebé koerente huri uluk kedas iha âmbitu luta ba libertasaun independênsia país ida ne’e,  ema ida mak tuba metin hodi defende  justisa social no humanismu, no iha trajetória akadémika ne’ebé karakterizadu ba nia kmanek kompetensia sientífika, sosial no étika, nune’e mós, ligasaun ne’ebé mak klean ba kultura povu timorense.

Komité Sentral do PST, por unanimidade delibera: APROVA A CANDIDATURA BA DR. ANTÓNIO MAHER LOPES /FATUK MUTIN, HANESAN CANDIDATO INDEPENDENTE, HO APOIO husi PARTIDO, BA ELEIÇÕES PRESIDENCIAIS DE 2017, CANDIDATURA IDA MAK HUSI POVU, BA POVU, NO FILA BA POVU.

Díli, 28 de Setembro de 2016.

O Presidente, DR. Avelino Coelho / Shalar Kosi FF O Secretário-Geral, DR. M. Azancot de Menezes

PREZIDENTI RAEOA ZEESM-TL SIMU DELEGASAUN SEPFOPE


Prezidenti Autoridade (PA) Rejiaun Autonomo Espesial Oecusi Ambeno (RAEOA), Zona Espesial Ekonomia Sosial Merkadu (ZEESM) Timor-Leste, Mari Alkatiri, hamutuk ho Sekretáriu Rejional Edukasaun Solidariedade Sosial, Arsenio Paixão Bano, Kuarta feira (28/09/2016), simu delegasaun no hala’o enkontru ho Sekretariu Estadu Politika Formasaun Profisional no Empregu (SEPFOPE), Ilidio Ximenes da Costa, ho ninia ekipa, iha Gabineti Prezidente Autoridade, Oebau, Pante Makassar, Oé-Cusse Ambeno.

Tuir Nota komunikadu imprensa ne’ebé redasaun Jornal Nacional Diário simu iha Kinta feira (29/09) ne’e haktuir katak, hafoin enkontru, Mari Alkatiri hetan akompaiña husi Sekretariu Estadu Ilidio Ximenes, Sekretáriu Rejional Edukasaun Solidariedade Sosial, Arsenio Bano no Sekretariu Rejional Administrasaun, Francisco Marques, halo abertura ba iha Expozisaun Kareira Profisional 2016, iha Serau-Santa Rosa, Pante Makassar.

 “Expozisaun Karreira Profisional 2016 ne’e, organiza husi Diresaun Rejional Solidariedade Sosial (DRSS) Região Administrativa Especial Oé-Cusse Ambeno no Departemento do Emprego e Formasaun Professional ba RAEOA.  Objetivu husi progarama ne’e atu fahe no habelar informasaun ba estudante Ensinu Sekundaria Geral (ESG) no Ensinu Tekniku Vokasional (ETV), ne’ebe sempre halo kada tinan ida husi SEPFOPE”, nota informasaun ne’e hatutan.

Iha fatin hanesan Sekeretariu Rejional ba asunto finansa Leonia da Costa Monteiro no Sekretariu Rejional asuntu Edukasaun no Solidariedade Sosial Arsenio Paixão Bano, hamutuk ho Diretor Infraestrutura Região Oè-Cusse no ninia ekipa tékniku hala’o enkontru Bid Opening Record Renovation and New Construction of Primary School and School Libraries/Biblioteka, ba 39 eskolas iha sub Rejionais iha Região Administrativa Oè-Cusse Ambeno.

Prosesu Bid Opening Record Renovation and New Construction hala’o ona iha edifisiu Dirisaun Infraestrutura, iha Santa Rosa, Pante Makassar semana kotuk.

Alénde ne’e Prezidente Autoridade RAEOA ZEESM-TL Mari Alkatiri, Presidente Autoridade RAEOA ZEESM-TL, akompanha husi Secretario Regional Educasaun Solidariedade Social Arsenio Bano simu no hala’o enkontru ho REINO (Rede Informasaun Oè-Cusse), iha Gabinete Presidente Autoridade, iha Oebau Pante Makassar.

Iha enkontru ne’e, Arnaldo Suni, hanesan pontu fokal ba fundasaun REINO, hateten katak, nia (Arnaldo Suni, red) ho ninia ekipa 12, mai atu aprezenta ezistensia REINO ba Presidente Autoridade Região Administrativa Especial Oè-Cusse Ambeno no Zonas Especiais Economia Social Mercado Timor-Leste, katak REINO ne’e harii iha tinan 2007 ho ninia statutu rasik ne’ebé hetan koñesimentu husi Ministeriu Justisa iha tinan 2016, ho objectivu atu akumula ou halibur NGO’s Lokal, Nasional no Internasional.

Tanba ne’e REINO mai aprezenta, para sai hanesan parseiro Dezenvolvimentu iha RAEOA no mós atu asegura Dezenvolvimentu ZEESM-TL iha Região Oè-Cusse Ambeno.*/ixo

Jornal Nacional

HUMAN PAPILLOMAVIRUS (HPV)


Gregorio Rangel, opiniaun

Iha artigu ne’e deskreve kona-ba saida maka HPV?, oinsa HPV hada’et ba ita ema?, HPV ne’e kauza moras?, HPV ne’e kauza cancer?, oinsa prevene HPV?, idade hanesan ne’ebe’ maka hetan vassinasaun?, oinsa ita hatene katak ita iha HPV?, karik inan feto ida isin-rua, HPV ne’e  affeita ba nia? Ema ne’ebe’ hetan moras HPV bele trata? Sintomas no prevensaun genital warts.

Saida maka HPV?

HPV hanesan moras komun ne’ebe’ da’et husi  sexually transmitted infection (STI). HPV hanesan virus ida ne’ebe’ differente husi  virus human immunodeficiency virus (HIV) ne’ebe’ kauza husi  acquired immune deficiency syndrome (AIDS) no HSV (herpes). Husik hela HIV kuntinua ho HPV. HPV hanesan moras komun ba feto no mane ne’ebe’ ativu iha relasaun sexual iha sira nia-moris loron-loron. Tipu HPV balun maka akuza moras inklui genital warts and cancers. Maibe iha  vaccines (Quadrivalent)  ne’ebe’ bele hapara kauza moras HPV.

Oinsa HPV bele hada’et?

Ita ema bele hetan HPV liu husi  vaginal, anal, ka oral sex ho ema ruma infektado ona ho moras refere.  Maioria moras refere da’et liu husi vaginal ka anal sex. HPV ne’e mos bele da’et ba ita ema dala ruma ema ne’ebe’ infektado sei la sente ninia sintomas.

Ba maluk sira ne’ebe’ ativu iha relasaun sexual bele hetan HPV, dala ruma ho ema ida deit.  Sintomas husi moras refere bele iha mudansa iha iha tempu naruk bele lori to,o tinan.

HPV ne’e kauza moras ka?

Iha kazu maioria, HPV dalaruma bele lakon mesak, maka sei la akuza moras. Maibe wainhira HPV sei existe, bele akuza moras hanesan genital warts and cancer.

Genital warts bai-bain mosu  modelu hanesan kafu’ak ( bump) ka  kafu’ak sira mosu barak (grupu of bumps) iha parte genital. Kafu’ak sira ne’e bele bo’ot ka ki’ik, bubu sa’e ka aumenta belar, ka modelu hanesan couve-flor (cauliflower). Pessoal saude sira kuandu halo diagnosa  warts hare’ iha parte area genital.

HPV ne’e kauza cancer?

HPV bele kauza cervical no cancers seluk inklui cancer ba parte vulva (cancer of the vulva), vagina, penis, no  anus. Ne’e mos bele kauza cancer iha parte  pasterior garganta, inklui hun-nanal no amigdalas ne’ebe’ hanaran oropharyngeal cancer (cancer orofaringe)

Cancer bai-bain lori tinan foin hetan, dalaruma dekade, cancer iha mudansa wainhira pessoal refere hetan moras HPV. Tipu HPV ne’ebe’ kauza genital warts la hanesan ho tipu HPV ne’ebe’ kauza  cancers.

Difisil ba ema ida hodi hatene ema seluk katak iha HPV hamosu cancer no mos moras seluk. Ema sira ne’ebe’ immunidade menus (inklui individual sira ne’ebe’ afeitado moras HIV/AIDS)  dalaruma difisil halakon HPV no sei hetan moras komplikadu iha moris tomak husi moras refere.

Oinsa prevene HPV?

Dalauluk idade produtivu sira maismenus hetan vaccinasaun. HPV vaccines ne’e depósito no effektivu. Vaccina refere proteje ema no kontra moras (inklui cancers) ne’ebe’ kauza husi HPV wainhira fo promosaun saude ba ideade produtivu sira.

Halo screening  cervical cancer. Halo screening rutina ba feto maluk ho idade  21-65 bele perevene cervical cancer.

Karik ba ema sira ne’ebe’ sexualmente ativu (If you are sexually active)

Uza  latex condoms wainhira halao relasaun sexual. Maneira ne’e bele prevene infeksaun moras HPV. Maibe HPV bele da’et  ba area sira ne’ebe’ la kobre ho condom , maka condom sei la proteje hasoru HPV.

Sai hanesan relasionamente monogamico (mutually monogamous relationship)

Ba se los maka bele hetan vaccinasaun?

Foin sa’e (feto ka mane) hahu husi  tinan 11 ka 12  tenke simu vaccinasaun para bele iha immunidade hasoru moras  (inklui sira ne’ebe’ hetan ona moras HIV/AIDS).

Oinsa ita hatene katak ita iha moras HPV?

Iha testu HPV, so  bele  screening ba cervical cancer. Testu refere rekomenda hodi halo deit screening ba inan-feto sira ne’ebe’ ho tinan 30 ba leten, nune’e mos ba grupu idade seluk.

Ema balun moris ho HPV sira la hatene katak sira iha HPV rasik tanba moras refere difisil oitua hodi hamosu sintomas. Tan ne’e ema balun hetan diagnosa wainhira sira iha ona genital warts. Feto maluk sira dalaruma iha moras refere wainhira sira hetan rezultadu testu abnormal pap (abnormal Pap test result) iha tempu halao  screening cervical cancer. Iha ema balun fasil detekta wainhira sira hetan ona moras HPV, hanesan cancers.

Oinsa inan isin-rua sira ne’ebe’ hetan HPV?

Karik inan isin-rua maka iha moras HPV, sira sei iha genital warts ka iha progresu abnormal cell iha parte cervix. Progresu husi abnormal cell  ne’e bele identifika liu husi  screening rutina ba cervical cancer.

Bele ka lae moras  HPV kura?

Laiha tratamentu ba virus ne’e rasik. Maibe, iha tratementu ba problema saude ne’ebe’ kauza husi HPV:

Genital warts bele kura. Karik la kura, genital warts bele lakon mesak, bele nafatin, ka kafu’ak ne’e bele aumenta bot no belar.

Cervical precancer bele kura. Inan feto sira ne’ebe’ iha ona routina testu pap ( routine Pap tests) no persizamente follow up para perevene hamosu cancer.

Moras HPV seluk-relasaun ho cancers mos sei bele kura wainhira diagnosa no halao tratamentu sedu.  

Sintomas husi Genital Warts

Genital warts fasil mosu iha genital area. Mosu mai hanesan mutin-mutin  ka cor de carne (either white or flesh-colored). Sintomas seluk maka hanesan: sente katar, aumenta descarga (increased discharge), mosu ran hafoin relasaun sexual, sente umidade iha area warts.

Prevensaun hasoru Genital Warts

Iha dalan inflalivel (the only surefire way) bele prevene genital warts para evita (abstain) husi sexual intercourse.