sexta-feira, 29 de dezembro de 2017

AMP Husu Alkatiri Demite An Husi PM, Alkatiri: AMP Ilegal

DILI - Primeiru Ministru Mari Alkatiri hateten, Aliansa Maioria Parlamentar neebe forma husi CNRT,PLP no Khunto nee ilegal, tanba nee laos sira maka atu hatun ou demite fali nia (Red: PM Mari Alkatiri) husi kargu Primeiru Ministru.

Kestaun nee Primeiru Ministru Mari Alkatiri hato hodi responde ba Xefi bankada CNRT Arao Noe hateten PM Mari Alkatiri tenke husu demite an husi kargu hanesan PM,tanba programa Governu no proposta OR hatudu rejultadu negativa.

“Ai hau atu hamnasa fali, sira tiru sala tiha, agora sira hakarak hau maka fasilita fali sira, diak liu sira maka demite an ona hanesan politiku, tanba ba hau AMP nee illegal, laos sira maka atu ezije fali hau atu demite an nee lae,” dehan PM Mari ba jornalista sira, bainhira remata vizita ba klinika Bairu-Pite, Dili, Sesta (29/12/2017).

Xefi Governu hateten, Sira labele ezije Alkatiri atu demite aan tanba nee kompetensia Prezidente Republika nian, laos deputadu AMP. Tanba sira Aliansa Maioria Parlamentar lahanoin povu nia nesesidade, sira la husik Orsamentu Ratifikativu.

Iha parte ketak Xefi bankada PD Maria Teresa Gusmao hateten, Desijaun hotu hotu tenke bazea ba konstituisaun labele ses husi ida nee, no PD nafatin tau nia an atu dehan buat los ba povu, no halo buat los ba povu, tau interese povu no nasaun nian as liu, hanesan matebian Lasama dehan, tanba PD nia dignidade la as liu dignidade nasaun ho povu ida nee nian.

Entretantu Diretor ONG Gertak Faustinho Magno hateten, AMP vota kontra Orsamentu Ratifikativu nee ilegal, tanba sira lakoi hare povu nee moris iha kontenti nia laran. 

Carme Ximenes/Maria Lay | Suara Timor Lorosae

Xanana Iha Espiritu Nasionalizmu Metin

DILI — Esforsu husi parte intelektual konsidera nafatin Xanana Gusmao iha espiritu nasionalizmu neebe forte atu lidera negosiador prinsipal ba fronteira maritime, entre TL no Australia no fronteira terrestre entre TL no Indonezia.

Lia fuan hirak nee hatoo husi Retor Universidade Dili (UNDIL) Estevao da Costa Belo ba STL iha nia knar fatin Maskarinhas Dili Sesta, (29/12/2017). Nia dehan, Xanana uluk esforsu an makas ba libertasaun TL no iha tempu ukun an, sei nafatin defende soberania fronteira tasi no rai maran.

Tuir ami nia haree katak maun Boot Xanana nia iha progresu boot ba negosiasaun fronteira maritima nian durante nee. Nia iha nafatin espiritu nasionalizmu neebe metin hodi defende suberania TL nia riku soin iha tasi laran. Ita hotu iha esperansa katak mina kuandu dada mai TL beele loke fatin servisu no halo dezenvolvimentu rai laran,” nia kualia.

Realidade hatudu pozitivu tebes iha negosiasaun Australia ho TL tanba mina no gas iha tasi Timor nian importante tebes ba dezenvolvimentu no beele loke fatin servisu ba ema Timor oan sira atu beele hetan osan. Nudar sidadaun lakohi riku soin TL monu ba Australia nia liman maibe buat neebe make ma hotu hakarak maka dada mina mai iha TL atu fo benefisiu ba ema hotu.

Diretor Ezekutivu Fundasaun Mahein (FM) Nelson Belo katak esforsu husi lider masimu Xanana Gusmao nia atu defende suberania nasaun TL no hatudu ba mundu Internasional katak TL nudar nasaun soberanu nomos iha riku soin rasik. Orguilhu moos ba sidadaun hotu tanba hetan nia desizaun neebe diak. 

Justinho Manuel | Suara Timor Lorosae

Abe Barreto ‘Sadik’ Cassimata Hakerek Novel

DILI, (TATOLI) - Linguísta, profesór no literatura Timoroan, Abe Barreto “sadik” jornalista nomós eskritór Cancio Ximenes-Cassimata atu hakerek tan romansa eh novel alende istória badak sira no obra literária sira seluk tan, iha ámbitu apresiasaun livru ho Cassimata nian ho títulu Eroi Loromatan husi sikun literáriu.

“Cancio Cassimata Ximenes hanesan jornalista no eskritór-literáriu mosu ona iha ita-nia leet ho nia obra jornalizmu, istória-badak no obra poétika sira. Ha’u, iha oportunidade ida-ne’e, hakarak atu dezafia nia atu se bele, iha tempu oin mai, hakerek mós romanse alias novel,” dezafia literatur timoroan Abe Barreto, iha salaun eis-komarka Balide, Díli, horseik.

Abe Barreto haktuir, nia hahú koñese Cassimata bainhira  sei serbisu iha misaun ONU (Organizasaun Nasaun Unida) hanesan durubasa, iha tinan 2000 nia klaran.

Hahú iha momentu ne’ebá mak nia observa Cassimata nia obra jornalizmu sira iha jornál sira hanesan Timor Post, STL (Suara Timor Lorosa’e), no seluk-seluk tan.

Nia interesadu tebes ho Cassimata nia maneira hakerek artigu sira, ho estilu ensaiu literáriu. Iha momentu ne’ebá ha’u ladun fó atensaun hodi lee nia obra istória-badak sira mak hahú publika daudaun ona iha jornál sira mak ha’u temi tiha ona ne’e.

“Hosi ami-nia halo belun iha mundu literáriu durante ne’e, ha’u deskobre katak afinál nia mós sai admiradór ida ba ha’u-nia perkursu literáriu sira [lee poezia, etc]. No ha’u mós, hosi amizade ida-ne’e, deskobre Cassimata sai nu’udar amante ida ba obra literária sira hosi poeta no filózofu Libanés, Kahlil Gibran,” dehan linguísta ne’e.

Abe Barreto akresenta, Cassimata nia prezensa iha perkursu literáriu Timor-Leste nian, hanesan jornalista no eskritór-literáriu, hetan ona ninia espasu rasik.

“Ninia prezensa ne’e lori ha’u bá hanoin hikas filafali figura jornalista nomós aumezmu tempu eskritór-literáriu koñesidu sira-ne’ebé balun mate ona, no balun sei moris, mak hanesan: Mochtar Lubis, Pramoedya Ananta Toer, Sitor Sitomorang, Goenawan Muhamad, Seno Gumira Adjidharma hosi Indonézia, José Rodrigues Santos hosi Portugál, George Orwell hosi Inglaterra, Albert Camus hosi Fransa no Arjélia, Gabriel Garcia Marques hosi Kolombia, Eduardo Galeano no Mario Benedetti hosi Uruguai, no Ernest Hemingway hosi Estadus Unidus Amérika,” katak Abe Barreto.

Kona-ba livru Eroi Loromatan ho pájina 14 ne’e, Linguísta, profesór no literatura Timoroan, Abe Barreto nia fó apresiasaun katak Eroi Loromatan oras ne’e mosu ona iha ita-nia leet. Livru kolesaun istória-badak ne’e, atu oituan ka barak, sei haburas no hariku liután duni ita-nia panorama literária Timor-Leste nian. Ne’e ksolok boot ida ba ita hotu.

Ne’e orgullu boot ida mós ba hakerek-na’in rasik. Ne’e obra ida mak merese duni atu ita hotu halo apresiasaun no observasaun ba.

Istória-badak nu’udar jenre literáriu ida maka furak atu ita esplora. Hanesan mós ho jenre literária sira seluk, hosi obra istória-badak mós, ita bele hatene no observa lala’ok moris sosiedade ida nian, iha periodu balun ida nia laran.

“Hosi istória lima maka ha’u konsege observa no apresia ne’e, ha’u nota katak Cassimata mout iha hakerek ho estilu doutrina literáriu maka naran realisme sosiál no surealismu,” nia informa.

Nune’e nia esplika, iha istória-badak “Maubere & Buibere”, Cassimata iha korajen lori leitór sira mout iha ambiente istória kontemporania Timor-Leste nian, ne’ebé nakonu ho nia midar no moruk.

Cassimata deskreve eroismu personajen Maubere no Buibere nian ne’ebé iha fuan boot atu simu realidade moruk katak sira na’in rua nia inan-aman mate la’ós iha forsa invazór sira-nia liman maibé iha ita-nia liman kroat Falintil sira-nia liman. Liután ida-ne’e, Cassimata lori ita mout iha reflesaun kona-ba hateke ba futuru ho espiritu rekonsiliasaun.

Iha istória-badak Eroi Loromatan, ita akompaña ambiente moris hanesan daduur iha tropa Indonézia nia ukun. Personajen “ha’u” sofre kondisaun todan, hamutuk ho personajen Watumisa no Bilesa.

Hosi personajen “ha’u”, Cassimata hakarak atu haklaken mai katak, iha luta naruk ba libertasaun nasionál ida-ne’e, ita liuhosi terus mak to’o ikus ita sei manan. Nosaun ida-ne’e, lori ita hanoin hikas filafali moto Maun Boot Kay Rala Xanana Gusmão nian, “Resister é Vencer”.

Iha istória-badak Lalehan Iha Infernu Laran, Cassimata buka atu deskreve mai ita kona-ba ambiente trájiku ne’ebé maluk balu enfrenta iha vila-laran durante tempu okupasaun, bainhira besik atu hala’o konsulta populár iha tinan 1999. Interesante atu haree no nota katak personajen sira iha istória ne’e nia laran enfrenta ambiente dilemátiku entre “parede no espada”.

Iha istória-badak “Mundu Molik Ona”, Cassimata lori ita atu haree tensaun entre hanoin vida modernu no vida tradisionál, entre prezervasaun kulturál no abandonu kulturál. Interesante tebes atu observa ambiente kulturál ema Makasa’e nian iha istória ida-ne’e.

No, ikus liu, iha istória Uru-Watu, Cassimata lori ita atu refleta kona-ba ita-nia ezisténsia moris. Liuhosi personajen “ha’u” maka ilustra hanesan kosok-oan ida iha inan nia kabun laran, ita bele haree kontradisaun moris entre kaer metin valór morál, reprezenta hosi parte kosok-oan no avó katuas, no mós abandona valór morál reprezenta hosi personajen “ha’u”-nia inan, tanba realidade moris mak nakonu ho susar. Iha istória ne’e, ita bele horon no koko sabór doutrina literária, maka naran surealizmu.

Istória badak nakfilak sai filme no drama

Linguísta, profesór no literatura Timoroan, Abe Barreto espera hodi nota katak istória-badak sira-ne’e bele mós foti no haktuir iha filme fiksaun ka halo ba drama.

Hodi nune’e, istória sira-ne’e atinji liután audiénsia ne’ebé ampla. Ha’u dezafia maluk sineasta sira (film maker sira) atu hala’o knaar ida-ne’e.

“Tanba sabór literáriu ne’ebé furak, istória-badak sira-ne’e merese foti no uza hodi halo sai matéria ensinu iha eskola sekundária no universidade,” nia fó hanoin.

Apresiasaun husi sikun Filozofia, Padre Martinho fó komentáriu katak eskritór istória badak, puízia no romanse sira ne’e la’ós de’it uza língua maibé nu’udar produtór ba linguajen sira.

Jornalista no eskritór Cancio Cassimata hateten katak nia parte apresia ho apresisaun husi linguísta Abe Barreto no Padre Martinho Gusmão, ne’ebé halo ona apresiasaun ba nia obra husi sikun literatura no filozofia.

Jornalista: Rafy Belo | Editór: Manuel Pinto

Imajen: Lansamentu livru Eroi Loromatan husi Cancio Cassimata. Foto Espesiál

Governu Hakarak Hadi’a Klínika Lanud Bairru Pité

DILI, (TATOLI) – Primeiru-Ministru, Marí Alkatiri, ohin halo vizita ba klínika dr. Daniel Murphy iha Lanud Bairru Pité ho hanoin ida atu hadi’a kondisaun hodi fó asisténsia ba ema moras sira, nune’e pasiente sira labele ba hotu Ospitál Nasionál Guido Valadares (ONGV).

“Ha’u haree hela kondisaun atu bele hadi’a mas ida ne’e depende ba polítika saúde no ha’u sei ko’alia ho Ministru Saúde atu haree kondisaun”, hatete Xefe Governu ba jornalista sira durante halo vizita.

Xefe Ezekutivu ne’e hatutan: “Importante tebes atu ema hotu labele ba iha Ospitál Nasionál Guido Valadares, nune’e klínika preferia sira tenke kria kondisaun atu fó asisténsia ba moras sira”.

Hodi dehan, tendénsia boot ema kuandu moras tenke ba ONGV, enkuantu klínika ne’ebé besik barak prepara ona hodi simu pasiente. Parte seluk mós tenke fó kondisaun ba profesionál saúde sira hanesan materiál sira no seluk tan hodi servisu di’ak liután.

Ba kada loron, klínika rejista ema ne’ebé mai konsulta hamutuk 300 no ema ne’ebé baixa kada loron hamutuk 50, hanesan klínika tuir Xefe Governu ida ne’e númeru boot.

Hafoin halo vizita, Alkatiri dehan kondisaun klínika mínimu di’ak tanba jestaun iha klínika ne’e mós di’ak, problema falta aimoruk tanba iha parte servisu saúde hotu iha fatin hotu agora dadauk falta aimoruk no autoridade seidauk bele hatan nesesidade aimoruk iha rai laran.

“Jestaun ba aimoruk iha klínika Lanud di’ak tanba dala barak mós jestaun aimoruk iha fatin balun ladun di’ak, moras mai ita fó konsulta no fó aimoruk ba nia, enkuantu nia toba iha uma no la hemu aimoruk. Bainhira ema moras tenke baixa duni atu halo tratamentu, sei fila ba uma la tuir ona tratamentu ne’ebé doutór sira hakarak halo”, dehan tan.

Antes ne’e, klínika ne’ebé koñesidu ho naran Lanud hetan tulun hosi Austrália maibé agora la fó apóiu entaun tenke iha dalan ruma para atu enkuadra klínika ne’e iha servisu saúde Dili nian.

Parte seluk, Diretór ezekutivu Klínika, dr. Daniel Murphy, hateten presiza tulun husi parte barak atu hadi’a kualidade servisu tanba objetivu saúde ba Timor atu ema hotu bele hetan hakmatek, saúde di’ak no oportunidade atu moris di’ak.

Tuir Daniel parte klínika sei hetan difikuldade iha parte rekursu úmanu no materiál sira, tanba loron ida ema barak mak ba halo tratamentu saúde iha klínika ne’e.

Jornalista: Julia Chatarina | Editora: Rita Almeida

Imajen: Primeiru-Ministru, Marí Alkatiri ho Ministru Saúde, Rui Maria de Araújo. Foto GPM

Lori Fila Emilia no Fong Fong, Presiza Akordu Ekstradisaun TL no Portugal

DILI - Inisiativa diak estadu Timor Leste liu husi VII Governu neebe iha presiza liu husi akordu ekstradisaun bilateral, entre nasaun amigu Portugal no TL, atu nunee beele lori fila arguidu Eis Ministra Finansas Emilia Pires no arguidu Fong Fong.

Lia fuan hirak nee hatoo husi Diretor Ezekutivu Fundasaun Mahein (FM) Nelson Belo ba STL iha nia knar fatin Fomento-Komoro Dili Kinta, (28/12/2017). Nia dehan notisia diak iha fin do ano 2017 konaba governu iha hanoin diak atu lori fila koruptor nain sira fila hikas mai atu prosesu tuir lei neebe mak iha.

“Maibe ami fiar katak governu buka meus husi koperasaun bilateral hahu husi governu TL no Portugal atu kria koperasaun diak nafatin tanba nasaun rua nee iha nasoins unidas nia okos. Maibe durante nee ita lahatene nasaun TL no Portugal iha ona akordu bilateral ekstradisaun ruma atu lori fila arguidu Emilia Pires no Fong Fong fila mai TL,”nia kualia.

Maibe tenki halo politika neebe diak no klaru liu husi koperasaun bilateral entre Portugal no TL. Parte selu moos tenki haree tanba atu lori fila arguidu sira nee liu husi nasaun ida ba nasaun ida depois to mai TL tanba nee husu atu halo koperasaun internasional tanba arguidu sira nee ema sidadaun Portugal.

Retor Universidade Dili (UNDIL) Estevao da Costa Belo dehan beele sai realidade tanba Ministru kordenador defeza no seguransa ema kunhesidu iha mundu Internasional. Hanoin estadu no governu TL diak atu hatudu nafatin ba mundu Internasional sira katak Timor Leste nudar nasaun soberanu no iha lei neebe forte. 

Justinho Manuel | Suara Timor Lorosae

Pe. Juvito Louva Servisu Governu Dahitu

DILI – Vigario Jeral episkopal Dioseze Dili, Padre Juvito do Rego apresia servisu governu Dahitu tamba maske iha situasaun inserteza nian laran, maibe nafatin hatudu fidelidade hodi servi povu sira.

“Hau hakarak hateten ba ita boot sira katak ami hanesan ema neebe maka iha liur povu sarani bain bain ami apresia tebes governu, Ministeriu sira neebe maske moris hela iha instabilidade ida nia laran iha korezen no fidelidade hodi halao nafatin nia knar ba ida nee ami hahi,” dehan Padre Juvito iha nia reflesaun, baihira partisipa natal hamutuk ho funsionariu Ministeriu Comercio no Industria, iha Centru Comvensaun Dili (CCD) Merkadu Lama, Kuarta (27/12/2017).

Tuir Amu Juvito katak nudar povu la hein buat husi governu nee, maibe nudar povu hein deit fidelidade kostansia no aten brani.  Nia dehan ida nee maka signifikasaun lolos natal nian tamba natal nee nudar prosesa ida no governu nee kumpri nia promesa.

Iha fatin hanesan Ministru Komesiu Industria Antonio da Conceição rekonese katak selebrasaun natal tinan nee halo iha situasaun nonok nian laran, husu ba funsionariu tenke iha esperansa atu halo servisu diak hodi servi povu iha nasaun nee ho diak. 

Natalino Costa | Suara Timor Lorosae

Xave ba Susesu mak Disiplina

DILI, (TATOLI) – Prezidente Fundasaun Aswa’in, Lere Anan Timur, akresenta xave atu susesu iha kualker atividade iha moris, iha oin tolu hanesan disiplina, auto-konfiansa no interdependénsia.

“Buat tolu ne’e nu’udar segredu boot liu atu ita susesu iha kualker atividade”, autoridade másima Fundasaun Aswa’in, Universidade Orientál Timor Lorosa’e (UNITAL), Lere Anan Timur, sujere ba graduadu UNITAL sira iha salaun Dom Bosco, Komoro, ohin.

Lere reforsa: “A prática é o critério da verdade. Imi-nia prátika durante moris tomak sei hatudu ba mundu katak imi bele”.

Nune’e mós husu ba graduadu na’in 641 husi fakuldade hitu; Fakuldade Direitu, Fakuldade Siénsia Polítika, Fakuldade Ekonomia, Fakuldade Siénsia Téknika.

Tuir mai, Fakuldade Agrikultura, Fakuldade Edukasaun no Fakuldade Siénsia ho Saúde katak fó onra nafatin ba UNITAL no Fundasaun Aswa’in iha sosiedade sira-nia leet ho kaer metin nafatin ba save susesu tolu.

“Disiplina, auto-konfiansa no interdependénsia, ne’e nu’udar segredu boot liu atu susesu iha kualker atividade”, reforsa prezidente Fundasaun Aswa’in hodi konklui.

Jornalista: Rafy Belo | Editora: Rita Almeida

Imajen: Prezidente Fundasaun Aswa’in, Lere Anan Timur. Foto: MEK

Horta: Mundu Internasional Admira FRETILIN


THETIMOR-NEWS.com, DILI – Ministro Estadu no Ministro Konselleru Seguransa Jose Ramos Horta hatete, dadauk ne’e nasaun sira iha Europa no Amerika admira tebes ho partidu FRETILIN ne’ebe durante tinan 10 la  kaer ukun maibe la provoka situasaun.

“Amerika sira hatete, Sekretariu Jeral  ONU sira iha ASEAN no  sira  iha Europa admira ho politiku Timor–Leste nian ne’ebe agora lao hela, liu-liu sira admira partidu FRETILIN aguenta tinan 10 la kaer ukun maibe la provoka situasaun,” dehan Eis Prezidente Republika 2007-2012 Ramos Horta ba Jornalista sira iha Rezidensia Primeiru Ministru Mari Alkatri,Farol, Dili, Kuarta (27/12/2017).

Nune’e, nia husu ba lider hotu iha Timor–Leste atu fo liman ba malu hodi  lori nasaun ne’e ba oin sai diak liu tan  iha mundu  internasional sira nia matan, hodi hatudu Timor–Leste iha estabilidade ida ne’ebe buras.

Tanba ne’e, nia fiar katak, politiku bele lao diferente maibe Timor–Leste sei moris nafatin iha estabilidade no unidade nasional.

By: Hortencio Sanches | Editór: Agida dos Santos

HAK Husu Orgaun Soberanu Hotu Kaermetin K-RDTL

THETIMOR-NEWS.com DILI – Diretor Ejekutivu Yayasan-HAK Manuel Monteiro husu ba orgaun soberanu estadu iha Timor – Leste tenke kaer metin konstituisaun RDTL hodi halo knar atu dezenvolve nasaun ne’e ba oin liu-liu iha area justisa nian.

Manuel hato lia hirak ne’e relasiona ho akontesimentu sira ne’ebe durante ne’e liu ona, hatudu momos katak orgaun soberania balun halo interferensia ba malu hodi defende ema ne’ebe halo sala iha instituisaun estadu sira.

“Ami husu ba autor estadu sira hanesan orgaun soberanu 4 ne’e, tenke kaer metin konstituisaun da Republika hodi implementa iha sira nia kanr loro-loron nian buat ne’ebe mak sala kontra konstituisaun RDTL sira labele repete husik ba orgaun estadu sira seluk atu prosesa tuir dalan ne’ebe mak ita iha tia ona,” dehan Manuel ba Jornalista sira iha edifisiu Yayasan-HAK Farol Dili, Kuarta (27/12/2017).

Tanba ne’e, nia husu ba orgaun soberanu seluk labele halo interferensia ba orgaun soberanu seluk nia servisu, tanba tuir separasaun poderes ida-idak halo nia servisu tuir artigu 69 K-RDTL ne’ebe koalia ona.

Nia esplika, iha prinsipiu ne’ebe koalia iha artigu 69 K-RDTL la taka dalan ba orgaun soberanu sira iha Timor – Leste atu halo koperasaun ba malu ne’ebe konstituisaun fo dalan maibe labele halo interferensia ba malu hodi hafaraku orgaun soberania balun nia servisu.

“Ida ne’e labele akontese bainhira akontese ona mak, hafraku fila fali instituisaun estadu sira ne’ebe mak hari tiha ona durante tinan barak nia laran,” dehan nia.

By: Hortencio Sanches | Editór: Agida dos Santos

Imajen: Diretor Ejekutivu, Yayasan-HAK Manuel Monteiro. Photo: TTN/Hortencio Sanches

Dili kontinua halerik bee moos, José Reis: Governu presija estudu klean

Adjuntu Primeiru Ministru Asuntu Governasaun, José Reis, hateten, atu solusiona preokupasaun populasaun Timor kona-ba bee moos, governu presija halo estudu klean kona-ba kuantidade bee moos ne’ebé fornese ba populasaun, atu nune’e bele hatene.

“Ho ezijensia komunidade nian durante ne’e, tanba bee importante tebes ba ema nia moris, se eletrisidade mak laiha ema sei bele moris, maibe kuandu bee mak laiha ne’e susar oituan, tanba ne’e mak bee sai mós atensaun boot ba iha VII governu atu haré, hodi prevê iha programa, oinsa bele haré, maibe mós presija ho tempu naruk ida para bele halo investimento hodi fo bee ne’ebé diak ba populasaun,” hateten adjuntu PM, asuntu governasaun, José Reis ba jornalista, hafoin halo vizita ba tanke bee moos iha laletek Bekusi, Dili, Kuarta (27/12/2107)

Governante ne’e informa, Xefi Governu Mari Alkatiri mós tau preokupasaun hodi halo enkontru ona ho parte kompetente sira atu buka solusaun ba populasaun hotu nia preokpuasaun ba bee moos iha Timor laran tomak.

“Ita-nia problema bo’ot agora mak kee bee posu barak, iha Dili kada loron hasa’e bee husi rai okos 44 mil litrus, tanba ne’e mak Primeiru Ministru mós fo ona instrusaun  atu halo estudu kona-ba bee iha rai okos ne’e iha kuantidade hira no ba tinan hira, se la’e hanesan sidade boot balun hanesan Jakarta-Indonesia, bairo balun bee laiha tanba bee iha rai ne’e laiha ona. iha Dili laran ne’e bee mai husi bee matan ne’e ita konsege produz de’it milloens litrus, mezmu hanesan ne’e, maibe ita nia komunidade kontinua halerik nafatin, tanba iha balun halo besi kuak tiha, maibe iha mós sistema mak seidauk diak atu bele hadia problema sira ne’e,” haktuir José Reis.

José Reis afirma, kona-ba preokupasaun komunidade Becora Bekusi nian, nia parte hatun ona orientasaun ba parte SAS atu rezolve lalais iha tempu badak.

“Kona-ba Bekusi nian ha’u fo ona orientasaun ba parte SAS nian, atu bele buka meisu oinsa mak muda tiha kanu ne’e husi mota laran, no halo moru protesaun ne’e iha mota ninin, atu labele prejudika, ” katak José Reis.

Iha fatin hanesan, Diretor Nasional Servisu Agua no Saneamentu (SAS), Rui de Souza, argumenta, bee moos área Bekusi no Taibesi parte balun lasai durante selebrasaun loron natal ne’e, tanba fallansu iha kanu boot ne’ebé fornese liga liu hosi mota laran, bainhira udan mota tun. tanba ne’e, iha tempu badak tekniku SAS sei haloos besi refere atu labele impede tan komunidade nia asesu ba bee moos.

“Distribuisaun bee ne’e mak ladun iha ekilibriu, tanba bee sai durante orsa haat de’it hotu ona, maibe tama nian durante orsa walu mak foin nakonu, ne’e tanba populasaun konsumu bee ne’e barak tebe-tebes, aleinde konsumu barak, iha mós fallansu kanu kuan barak ne’ebé estraga bee barak saugati de’it,” dehan Rui.

Relasiona ho preokupasaun sira ne’e, Diretor SAS mós husu ba konsumidores bee moos hotu, atu iha konsiensia hodi konsumu bee kuidadu no poupa bee moos atu labele estraga, hodi haterus malu.

Enkuantu, preokupasaun área Bekusi nian, diretor ne’e promete, iha tempu badak parte kompetente sei buka solusaun hodi troka kanu bee nian ne’ebé at durante semana rua liu ona.

Antes ne’e tekniku SAS tun hadia ona, maibe udan mota boot kontinua at, bainhira fatuk ruma kona halo boraixa lametin.

Enkuantu, antes ne’e mós VII governu halo ona enkontru ho parte relevante sira, hodi buka solusaun ba problema bee moos ne’ebé populasaun iha Timor-Leste kontinua infrenta, liu liu sidade Dili rasik. Say

GMN TV | Grupo Média Nacional