sábado, 1 de abril de 2017

Brigadista 65 Husu Ona Pagamentu husi Governu

Dili, (Tatoli) – Brigada hamutuk 65 iha eleisaun prezidensiál husu ba governu liuhosi Ministériu Administrasaun Estatál no Sekretariadu Tékniku Administrasaun Eleitorál (STAE) atu halo pagamentu ba sira tanba besik fulan haat seidauk hetan pagamentu.

Kestaun ne hato husi Reprezentante Brigada eleisaun prezidensiál munisípiu Dili, Andre de Araujo Ximenes ba Agência Noticiosa Tatoli iha Caicoli STAE, Kuarta (29/3) kona-ba brigada sira servisu iha Janeiru to’o oras ne’e maibé seidauk hetan osan.

Tuir reprezentante brigada, kontratu ne’ebé ami halo ho governu liuhosi STAE durante fulan hitu, hahú hosi Janeiru to’o Jullu maibé to’o fulan haat ona seidauk hetan osan.

“Ami rona informasaun katak brigada sira hosi munisípiu hotu-hotu simu hotu ona maibé ami munisípiu Dili mak seidauk hetan, karik razaun saida?” nia husu esplikasaun.

Iha fatin hanesan, brigadista Ana Ataide reforsa katak, bazeia ba kontratu sira iha direitu fulan ida U$ 2,21 ho osan ba edukasaun votante sira, formasaun ba pollyng staff no treinamentu balun durante ne’e, maibé hein ba hein osan la sai.

Entretantu, Agência Noticiosa tenta konfirma ba Diretór Jerál Sekretariadu Tékniku Administrasaun Eleitorál (STAE), Acilino Manuel Branco maibé dirijente orgaun tékniku la fo komentariu no Agência mos seidaukladauk hetan konfirmasaun hosi Ministériu Administrasaun Estatál. (Jornalista: Zezito Silva / Editor: Alberto Alves)

Foto: Brigadista 65 husu governu atu halo pagamentu ba sira, Foto ANTIL/Zezito Silva

FAVOR IDA, CAMARADA PRESIDENTE



"Nudar loron matan foun mosu mai, Fo kbit Naroman ba povu no Nasaun, Prezidente ba Povu tomak". Ba povu tomak duni, la'ós de'it ba imi, la'ós de'it ba sira, basa, sei sai servidor povu tomak nia.

Parabens ba Exelénsia nia susesu hodi asume knar importante ida iha ita nia nasaun, no hatoo obrigadu barak ba Exelénsia Sr. Dr. Francisco Lu Olo nia korajen atu Kontinua servisu ba povu TL.

Certain Maritime Arrangements

La’o Hamutuk Timor-Leste Institute for Development Monitoring & Analysis

Email : laohamutuk@gmail.com Website : www.laohamutuk.org

Submission to Australian Parliament Joint Standing Committee on Treaties 

Parliament House, Canberra Australia 

from Timor-Leste Institute for Development Monitoring and Analysis La’o Hamutuk 

regarding the Inquiry into 

Termination of Certain Maritime Arrangements in the Timor Sea

Xina Ajuda TL, Laiha Objetivu Ruma

DILI - Kontribuisaun Governu Xina liu husi embaixador Xina iha Timor-Leste (TL) ba Governu TL ho intensaun atu halo dezenvolve. Nee duni, laiha intensaun ruma atu hetan benefisiu husi   TL.

Dehan Embassador Xina iha TL, Liu Hongyang ba jornalista sira iha Salaun Embaixada Xina, Kuarta (28/3/2017).

Tuir Liu katak, Governu Xina laos halo deit edifisiu hirak neebe estabelese iha TL maibe halo mos projeitu eletrisidade neebe kobre iha Timor laran tomak. Nunee mos foin dadaun iha Fulan Agosto 2016 liuba too Marsu 2017 oferese tan CCTV hodi kobre iha Dili laran tomak.

Diplomata Xina nee mos realsa lkiutan katak, governu Xina ajuda TL laos tanba atu hetan benefisu husi nasaun foun ida nee. Maibe, governu TL mak husu governu Xina atu hari edifisiu hirak nee ba konstrusaun estadu Timor.

TL ho Xina sai belun ba malu husi tinan 1975 kedas tanba nee laiha razaun ruma ba xina atu hetan benefisiu seluk husi Timor.

Kooperasaun Governu TL no Xina oras nee dadaun lao diak tebes iha area oi-oin hodi bele kontribui ba dezenvolvimentu rai rua iha futuru mai. Domingos Piedade Freitas

Suara Timor Lorosae

Negosiante Kontinua Preukupa Fasilidade Merkadu

DILI - Negosiante balun too oras nee dadaun kontinua preukupa tanba fasilidade mekadu nia kontinua mosu limitasaun.

Tuir Negosiante Merkadu Taibesi Alberto Cuinha hatete maske governu kria ona sentru merkadu hodi fo opotunidade ba maluk negosiante atu faan sira nian produtu maibe fasilidade iha mekadu Taibesi oras nee iha limitasaun.

Ami neebe maka nudar negosiante iha merkadu Taibesi bee maka araska uituan tanba kada vez bee la minus no pasensi lalin mas aba kuru sepois lori mai” dehan Alberto ba STL iha merkadu Taibesi, Kuarta (30/3/2017).

Nia dehan ba problema nee husi nia parte hatoo on aba iha Serisua Agua Saniamentu (SAS) maibe ladauk iha resposta, nudar negosiante la ezize barak maibe so oferese bee hodi nee bele uza hanesan nesesidade loron loron nian.

Alberto Costa: Julgamentu ba eis-minitra timoroan sira ho "vísiu no falla todan" hosi tribunal

Observador independente portugés Alberto Costa konsidera katak julgamentu ba eis-minitra timoroan na'in rua, kondenadu iha fulan-Dezembru, regula ho "vísiu no falla todan sira" hosi tribunal ne'ebé halo ona "defisiente no valorasaun falsu ba prova".

Alberto Costa, eis-ministru Administrasaun Interna no eis-ministru Justisa portugés nian ne'ebé hetan ona kontratu hosi Governu timoroan nu'udar observador independente hodi akompaña aspetu sira hosi julgamentu eis-ministra Finansa Emília Pires ho eis-visi-ministra saúde nian Madalena Hanjam.

Iha relatóriu kazu nian, ne'ebé maka Lusa hetan asesu, Costa antesipa katak Tribunal Rekursu sei koriji desizaun hosi evidénsia dahuluk no konsidera katak bainhira ne'e la akontese, no tanba problema todan sira iha julgamentu, sei afeta reputasaun hosi justisa timoroan nian.

Timor-Leste aprova ona protokolu koperasaun ho Portugal ba patrimóniu arkivístiku

Timor-Leste aprova ona, iha Konsellu Ministru, asinatura ba protokolu koperasaun ho Portugal hodi rai no ba divulgasaun patrimóniu arkivístiku, fó sai hosi komunikadu ida hosi Prezidénsia Konsellu Ministru timoroan nian iha loron-sesta ne'e.

Tuir nota, akordu ne'e abranje transferénsia hosi koñesimentu, formasaun no dijitalizasaun hosi dokumentu sira ne'ebé iha ligasaun ho Istória no tema sira seluk.

"Aleinde ne'e, tuir objetivu sira hosi Komunidade Nasaun sira ho Lian Portugeza (CPLP), ne'ebé haree ba rekuperasaun hosi arkivu istóriku hosi sira nia Estadu-membru no kriasaun ba mekanizmu sira ne'ebé fasilita prezervasaun no divulgasaun hosi patrimóniu komun ne'e", refere hosi komunikadu.

Kaer ona líder hosi grupu musulmanu ne'ebé organiza protestu sira hasoru governador iha Jakarta

Polísia Indonézia nian hatete ona katak prende ona líder hosi grupu musulmanu ida no ativista na'in haat seluk tanba suspeita ba traisaun, iha hotel ida iha sidade Jakarta iha loron-sesta dadeer ne'e.

Porta-vós hosi polísia Jakarta nian, Argo Yuwono, hatete katak Muhammad Al Khathath, líder hosi grupu Muslim Peoples Forum, hanesan suspeitu ba envolvimentu iha konspirasaun ida hodi halo traisaun.

Forum, ne'ebé inklui grupu Muslim Peoples Forum, iha ligasaun ba protestu oioin hasoru governador Jakarta nian, Basuki Tjahaja Purnama, ne'ebé koñesidu ho naran "Ahok", hosi minoria kristaun, ne'ebé hetan daudaun julgamentu tanba deskonfia halo blasfémia hasoru Alkoraun.

CPLP sei hakotu projetu apoia jurídiku ba Guiné Ekuatoriál hodi halakon pena kapitál

Komunidade Nasaun Lian Portugés (CPLP) iha “loron hirak tuir mai” sei hakotu projetu ida ne’ebé fó asesoria téknika no jurídika na Guiné Ekuatoriál hodi halakon kastigu mate, tuir sekretária-ezekutiva organizasaun nian fó sai horisehik. 

“Sekretariadu Ezekutivu hosi CPLP prepara hela projetu ida hodi apoia autoridade guinense sira. Dokumentu refere sei diskuti hosi autoridade hothotu. Iha loron hirak tuir mai, dokumentu ne’e sei iha duni, atu nune’e bele fó apoiu asesoria téknika no jurídika hodi halakon pena morte”, dehan Maria do Carmo Silveira ba jornalista sira, durante konferénsia ida kona-ba direitu umanu no pena morte iha Guiné Ekuatoriál, iha duni sede organizasaun luzófona nian, Lisboa.

Sekretária-ezekutiva ne’ebé hahú ninia mandatu tinan rua ba CPLP iha fulan janeiru foin daudaun, dehan katak gosta atu tema ne’e remata ona iha períudu ida ne’e.

Kaboverde sei simu enkontru emprezáriu luzófona ho xinés nian sira

Emprezáriu luzófona no xinés atus tolu maka sei bá sidade Praia, fulan juñu agora, hodi halo parte iha enkontru internasionál, atu debate kona-ba oportunidade koperasaun entre Xina ho Komunidade Nasaun Lian Portugés (CPLP), tuir organizasaun refere fó sai horisehik. 

Tuir prezidente Kaboverde, TradeInvest, Ana Lima Barber, sorumutu ne’e sei hala’o iha loron 16 to’o 18-juñu, ho lema “Promosaun oportunidade ba koperasaun ekonómika entre Xina ho Komunidade Nasaun Lian Portugés sira”.

"Ideia maka atu aumenta troka komersiál, fasilita enkontru hothotu liu-liu ba empreza kiik no media sira, hodi nune’e bele identifika merkadu foun nomós esplora sinerjia, aproveita plataforma Kaboverde, hanesan nasaun estável, demokrátiku, situa iha fatin ne’ebé di’ak no sai hanesan mos pontu fokál ba mundu", tenik Ana Barber, no sita hosi ajénsia notísia kaboverdiana Inforpress.

La Hetan Kadeira 33, CNRT Prontu Sai Opozisaun

DILI - Eleisaun Parlamentu Neebe sei halao iha tempu badak, partidu CNRT kuandu la hetan kadeira 33 prontu sai opozisaun durante tinan lima tamba iha ona esperensia ukun durante tinan 10.

Tuir Vice Prezidente partidu CNRT Eduardo Bareto Dusae katak CNRT hein no fiar aan tenki hetan kadeira 33 iha Parlamentu Nasional, hodi kaer ukun mesak kuandu la to mak CNRT sei sai opozisaun.

Iha elisaun parlamentar ami tenki halo servisu makas hodi hetan kadeira 33 hodi kaer ukun mesak, kuandu la konsege hetan kadeira 33 mak CNRT la halo koligasaun no sai opozisaun,” dehan Duarte ba Jornalista Sesta (31/03/2017) iha Parlamentu Nasional.

Hatan kona ba CNRT sei halo kampaina hamutuk ho Fretilin, Duarte hatete diferensia mak esensia demokrasia tan nee partidu boot rua hanesan fretilin no CNRT sei labele hamutuk kuandu hamutuk demokrasia lakon.

Iha fatin ketak Diretur Ejekutivu Ajar Jose Luis Sampaio katak nia parte lamenta tebes mak tempu agora mosu tendensia degradasaun ba partidu politiku sira mak halo agregasaun no formula aspirasaun povu nian. Timotio Gusmao

Suara Timor Lorosae

Akademika Konsidera Bareira 4% Kontra Konstituisaun RDTL


DILI - Sosiedade akademika iha Timor Leste konsidera lei eleisaun parlamentar neebe reprezentante povu uma fukun Parlamentu Nasional (PN) aumenta bareira 3% ba 4%, nee kontra konstituisaun ho sistema multipartidarismu.

Tuir Observador Politika-UNDIL, Francisco Mausoro hatete katak, konstituisaun  Republika Demokratika Timor Leste (RDTL) artigu 7 hatete katak multipartidarizmu.

Bareira 4% nee hatudu karakter hamate demokrasia no mos ida nee kontra konstituisaun artigu 7 hatete katak multipartidarizmu,” dehan Observador Politika-UNDIL, Francisco ba jornalista iha peace coffe, Caicoli-Dili, Sesta (31/03/2017).

Observador Politika-UNDIL haktuir, multipartidarizmu nee katak partidu barak importante mak nia hetan konfiansa husi povu nia reprezenta povu iha parlamentu. Mausoro afirma, oras nee partidu barak iha Timor Leste tanba ema lakonkorda partidu sira neebe ukun ladiak I lideransa sira neebe harii partidu nee lakonfia partidu sira neebe eziste.

Iha fatin ketak, Prezidente Interinu, Sabino Guntur dehan, lei eleisaun parlamentar neebe aumenta bareira 3% ba 4% nee fo dezvantajen ba partidu kiik sira no mos implika no komplika prosesu sosial tomak neebe mak lao hela iha estadu liu-liu konaba estabilidade. Raimundo S. Fraga

Suara Timor Lorosae