domingo, 27 de agosto de 2017

PNTL Bele Tiru, Maibe Tenke Tuir Etapa

THETIMORNEWS.com, DILI - Adjuntu  Fundasaun Mahein (FM) João Almeida hatete, bainhira Policia Nacional Timor-Leste uza forsa tiru Gas Airmata tenki tuir  etapa.

João hato’o lia hirak ne’e, relasiona ho asaun manisfetasaun kontra deputadu lelaun kareta prado husi Movimentu Universidade Timor-Leste (MULT) bainhira PNTL uza forsa hodi tiru Gas Airmata ba estudante.

“Akontesemtu foin lalais PNTL tiru Gas Airmata rejulta estudante balun hetan kanek, tanba ne’e uza atu tiru tenki  tuir   etapa, tanba policia uza gas tiru ne’e laiha aproximasaun oinsa atu hapara,” dehan adjunto FM João Almeida ba Jornalista sira iha kna’ar fatin Fomentu, Sexta (25/08/2017).

Tuir nia kona ba  justifika atuasaun PNTL nian ne’ebe rezulta estudante kanek no baixa iha Ospital Nasional Guido Valadares Dili (ONGVD) no estraga mos edifisiu kampus UNTL. Tuir nia  ne’e,  tenki submete ba  iha Ministeriu Public (MP) hodi halo investigasaun nune’e bele hatene se los mak sala no los.

Durante manifestasaun ne’e, Ministro Interior Longinhos Monteiro akonpaina husi komandante PNTL  Munisipiu Dili Pedro Belo no nia segundu Komandante Euclides Belo tun diretamente hodi halo observasaun ba situasaun, iha momentu ne’eba fo ordem  ba membru PNTL atu halo atuasaun ba manifestante hirak ne’ebe tenta atu  tama ba Parlamentu Nasional.

“Ministro interior tun direita iha terenu  entaun  komandu jeral komandu Munisipiu no komandante eskuarda sira la halo ona, tanba ministru tun direita fo ordem ne’e signifika bele hafrakumos hirarkia PNTL  nian,” nia dehan.

By: Fidelio RAMOS | Editór: Hortencio SANCHES

Foto: Adjuntu Fundasaun Mahein Joao Almeida, photo TTN/Fidelio RAMOS

MAP SEI UTILIZA EKIPAMENTUS MODERNU IHA PROSESU SENSU AGRIKULTURA 2018

Dili – Ministeriu Agrikultura no Peskas (MAP) liu husi Diresaun Nasional Peskiza Estatistika e Informasaun Geografika (DNPEIG), Departamentu ALGIS konvoka enkontru ho Liña Ministeriais hanesan Sekretariadu Estadu Terras e Propriedades, Instituisaun Petroliu no Gas no JICA hodi fahe esperensia servisu rasik konaba oinsa utiliza ekipementus modernu iha pilotu sensu Agrikultura.

Sensu agrikultura ita foin maka atu implementa primeira ves iha Timor Leste ne’ebe ninia legalidade ne’ebe maka liu tiha ona husi rezolusaun Governo nian ne’ebe aprova iha fulan Maio liu ba katak Timor Leste sei implementa sensu agrikultura ba dahuluk iha Timor Leste. Tuir Diretór Claudino Ninas Nabais iha nia deskursu iha enkontru entra liñas ministerial ho ajensia MAP, loron kinta-feira (10/08/17) iha Hotel Timor Dili.

Nia mos hatutan, MAP servisu hamutuk mos ho Ministeriu Finansas ne’ebe iha Diresaun Jeral Estatistika maka sai hanesan Diresaun tekniku ne’ebe suporta ba impplementasaun ida ne’e suporta mos husi ajensia Internasional FAO nian ne’ebe ita halo tiha ona preparativus lobuk ida komesa husi tinan 2016 nian eskenariu ba implementasaun oinsa maka atu implementa sensu agrikultura ida ne’e.

Maske primeira vez atu implementa, maibe ita koko atu bele implementa ho diak, tanba ita mos iha tiha ona estimasaun ba gastus ne’ebe maka ita sei presiza durante implementasaun sensu ne’e rasik, implementasaun sei iha faze rua Primeiru faze maka ita hanaran pilotu no segundu maka sensu agrikultura lolos, pilotu ita mos sei implementa iha fulan Novembro tinan ida ne’e no ba sensu Agrikultura lolos ita sei implemeta ita tinan 2018.

MAP Sosa Trator 12 Resolve Problema Agrikultura

NATAEBORA – Atu resolve problema povu agrikultores Governu liu Ministeriu Agrikultura no Peskas (MAP) sosatan trator boot 12 ho total orsamentu 100 mill I tal no tuir planu sei too iha fulan Setembru 2017iha Timor Leste.

Hateten Ministru Estadu Kordenador Asuntu Ekonomia (MEKAE) no Ministru Agrikultura no Peskas (MAP) Estanislau Alexio da Silva ba Jornalista sira iha Abatun  Natarbora Sesta (11/8/2017), tuir Estanislau, katak Agora trator barak mak aat, tanba uluk sosa trator manutensaun laiha, maibe agora MAP iha ona planu oinsa atu halo transperensia orsamentu, tanba nee semana oin mai ekipa ida sei mai hodi identifika oinsa mak bele hadia trator neebe aat atu fila fali povu agrikultores ninia rain.

ita iha ekipamentus balun oferese husi Xina maibe iha planu MAP nian sei sosa tam trator iha 2018 no ba oin MAP mos sei muda sistema ba manutensaun ba trator no sistema jestaun ba trator atu bele aselera serbisu diak liu tan,” dehan Estanislau.

Tuir Estanislau, katak total orsamentu ba sosa trator foun 12 nee, kuaze sentu Mil ital dollars Amerikanu, nee orsamentu Estadu 2016 nian parese fulan Setembru 2017 too ona iha Timor Leste.

Entretantu, tuir Xefi Suku Fatukahi Moises Acacio Lopes, hateten katak agora trator barak mak aat no konserta hela iha Betano, atu fila povu agrikultura sira nia rai ou toos araska teb-tebes.

“Povu agrikultura sira hadau malu balun sira rai la konsege fila, tanba trator la sufisente, tanba nee husu ba MAP oinsa atu haree problema nee, tanba koalia ekonomia presiza hahan Primeiru ba povu nia kabun hanesan nai-ulun sira sempre dehan saude forte Nasun mos forte,”dehan Acacio. 

Augusto da Costa | Suara Timor Lorosae

RENETIL Husu PR Uza Nia Poder

DILI, (TATOLI) – Prezidente Repúblika (PR), Francisco Guterres Lú Olo, kinta horsehik, simu visita delegasaun hosi Resistência Nacional dos Estudantes de Timor-Leste RENETIL (RENETIL) ne’ebé lidera hosi Prezidente Konsellu Sentrál, José Ave Maria Ximenes “Siak” hodi hato’o RENETIL nia hanoin relasiona ho situasaun polítika atuál.

Iha enkontru dahuluk ho Xefe Estadu iha Palásiu Prezidenti Nicolau Lobato, Bairu-Pité, Dili, RENETIL husu Prezidente Repúblika atu uza nia poder konstitusionál hodi garante páz no estabilidade nasaun, formaliza kompromisu polítiku sira ne’ebé partidu polítiku ho asentu parlamentár atu bele kontinua kumpri to’o governu foun bele hala’o nia mandatu durante tinan-lima.

Reprezentante RENETIL hato’o mós kona-ba importánsia partisipasaun juventude iha prosesu dezenvolvimentu nasionál no husu ba Prezidenti Repúblika bainhira promulga Orsamentu Jerál Estadu atu tau prioridade ba investimentu iha setór edukasaun,liu-liu formasaun profisionál.

Iha biban ne’e, Prezidente Repúblika haksolok tebe-tebes ho sorumutu hamutuk organizasaun rezisténsia ne’ebé kontinua kontribui ba dezenvolvimentu nasaun. Lú Olo informa katak durante ne’e nia halo esforsu atu garante páz no estabilidade relasiona rezultadu eleisaun parlamentár hodi promove diálogu ho partidu polítiku sira, inklui iha prosesu formasaun governu. 

Jornalista: Xisto Freitas

Foto: Estrutura RENETIL hasai foto hamutuk ho Prezidenti Repúblika, Dr. Francisco Guterres Lú Olo iha Palásiu Prezidenti Nicolau Lobato, kinta horsehik. Imajen Palásiu PR

PM Foun Presiza Husu Kontribuisaun ba Igreja, Tenki Iha Kapasidade

DILI - Akademiku husi Universidade Dili (UNDIL) husu ba lideransa husi jerasaun tuan no lideransa foun, nebe atu assume kargu Premeiru Ministru (PM) presiza husu kontribuisaun moral husi parte igreja atu governu bele dura to tinan lima.

Lia fuan hirak nee hatoo husi Retor Universidade Dili (UNDIL) Estevao da Costa Belo ba STL iha nia knar fatin Maskarinhas Dili Sesta, (25/8/2017). Nia dehan tuir lei konstituisaun nebe maka iha kualia katak ema nebe atu tur iha PM tenki mai husi partidu nebe maka manan maioria elisaun ou koligasaun partidu politiku.

Hanesan Alkatiri, Taur no Rui de Araojo sira nee mesak ema Timor oan. Maibe importante liu maka husu ba partidu nebe manan iha elisaun nee atu tau ema nebe serve fo paste PM. Maibe presiza husu mos kontribuisaun igreja atu nunee governu bele dura to tinan lima. Tamba PM tenki ema nebe bele hatene atu halo dezenvolvimentu ba povu,”nia dehan.

Partidu nebe maka nanan iha elisaun no nia ema tur iha parlamentu nasional maka Partidu Fretilin, CNRT, PLP, PD no Khunto. Agora husi partidu lima nee partidu tolu Fretilin, PLP no Khunto maka atu halo koligasaun forma governu. Maibe partidu CNRT no PD sai opozisaun maibe apiu programa governu iha parlamentu.

Adjuntu Diretor Ezikutivu Komite 12 Novembru Rogerio Castro da Cruz nia hare ba ema nain tolu hanesan Alkatiri, Rui de Araojo no Taur Matan Ruak. Ema sira nee iha kapasidade nebe naton atu bele jere, tamba nee husu atu lideransa jerasaun tuan tenki iha kontribuisaun husi lideransa jerasaun foun sira atu iha kontinuasaun nafatin. 

Justinho Manuel | Suara Timor Lorosae

Heineken Oferese Bee-Mos ba Komunidade BTN-3

DILI - Kompania Heineken oferese bee-mos ba komunidade Bairru BTN-3, Aldeia Terra Santa, Suku Madohi, Postu Administrativu Don Aleixo, Munisipiu Dili.

Hahu husi tinan 2006 komunidade husi Bairru BTN-3 halerik bee-mos, maibe laiha ukun nain ida mak se tilun hodi rona preokupasaun povu kiik sira nee. Laos deit, iha fatin nee mak hamrok ba bee-mos maibe, iha fatin seluk mos susar atu asesu bee-mos.

Bee-mos hanesan nesesidade baziku neebe importante ba ema nia moris, tanba nee komunidade ho inisiativa rasik halo proposta ba kompania Heineken hodi ajuda fura fodik bee-mos ba komunidade iha barriu refere. Tanba laiha dalan seluk, se uainhira governu rasik latau matan ba povu kiik sira nia problema iha sira nia moris.

Duarte Xavier da Fonseca, nuudar trabalador Kompania Heineken, neebe kompania konsidera nia hanesan heroi ba nia komunidade. Tanba nia nuudar trabalador dahuluk neebe hatoo nia proposta ba kompania refere hodi ajuda bee-mos ba komuidade iha fatin refere, neebe ho uma-kain hamutuk 759, kuaze ema nain 4.717 mak bele asesu ona ba bee-mos.

Manifestante Sira La Konkorda PN Suspende De’it Leilaun Prado

DILI: Parlamentu Nasionál liu husi reuniaun lider bankada ho Konsellu Administrasaun deside hodi suspende alienasaun karreta Prado Parlamentu Nasionál.

Movimentu Universitáriu Timor-Leste (MUTL) la konkorda ho desizaun suspensaun, sira hakarak Parlamentu Nasionál halo kanselamentu ba leilaun.

Portavós MUTL, Atanásio Belo hatete, lider bankada haat FRETILIN, CNRT, PD no Frente Mudansa foin lalais hasoru malu ho estudante sira deklara katak atu kansela leilaun karreta Prado ne'ebé deputadu iha intensaun atu leilaun.

“Maibé ohin (Sesta, (25/8)) iha konferénsia imprensa nia rezultadu ne’e oin seluk fali tanba sira deside halo de'it suspensaun ba alienasaun karreta”, tenik nia, iha Uma Fukun PN, horisehik.

Tinan Ida, Osan Família Matan Ruak Aumenta $18.651

Kontinua deklara sira-nia rikusoin ba Tribunál Rekursu (TR) ba segunda-vés molok atu hala’o atividade polítika iha tempu besik.

Iha deklarasaun rikusoin ne’e, Taur Matan Ruak no Isabel hamutuk ho nia oan sira iha osan totál hamutuk ne’ebé depozita iha banku ho osan dolar amerikanu hamutuk US$ 77.068,84, nune’e ho osan moeda dolar hamutuk AU$ 19.353 no Rupia (Rp) 33.000.

Valór osan ne’e kompara ho tinan 2016 iha liubá hetan aumenta kuaze US$ 18.651 ka iha tinan kotuk totál saldu osan ho moeda dolar amerikanu ba família Matan Ruak hamutuk US$ 58.417,35 no iha moeda dolar australianu AU$ 19.353.

Tuir mai osan ne’ebé Taur Matan Ruak iha hodi Depozita iha Orden Partikulár ho EisTitulár, Taur Matan Ruak, IBAN hamutuk, US$ 1.686,40 iha loron (18/8/2017).

Depozita Orden Partikulár (US$) ho eis titulár sira tuir mai, Taur Matan Ruak, IBAN TL3800200 1671713210 00162 Kaixa Jerál Depozita sukursál BNU Timor ho saldu hamutuk, US$ 19.625, rai iha banku iha loron (21/8/2017).