terça-feira, 29 de agosto de 2017

Alkatiri: “Hau Fo Parabens Ba Povu Timor Leste Tomak”

DILI - Sekretariu Jeral Partidu Fretilin Mari Alkatiri hateten loron 30 de Agsotu nee loron importante tebes, iha loron neebe povu tomak iha situasaun perigu tebes, maske ho duvida maibe konsege ho  brani  tu ba independensia.

Komemorasaun loron 30 de Agostu, Alkatiri fo parabens ba povu Timor Leste tomak, tamba loron nee loron Timor oan hotu nian.

“Hau sei lembra iha momentu neba hau iha Nova Yorke hau ba asina akordu 5 de Maiu nee iha kontradisaun boot, balun aseita, balun dehan nee krime, maibe iha momentu neba ,hau konsulta ho Irmaun Xanana nia dehan Avansa entaun hau mos avansa I bom ,ho perigu tomak povu hatudu nia berani I hakarak duni independensia” dehan Alkatiri ba Jornalista sira, hafoin enkontru ba datolu ho Partidu PD, iha Novu Turismu, Tersa (29/08/2017).

Alkatiri dehan rezultadu independensia nee maka agora povu tomak hein hela, povu nia espaktativa boot, halibur ema hotu hamutuk hodi nune bele iha kapasidade, tamba nee maka iha tinan ida nee nia laran, hamutuk hodi ba responde espektativa povu nian nee duni.

Iha fatin hanesan, Prezidente Partidu Dermokratiku (PD) hateten, Mariano Assanami Sabino pD mos hakarak fo parabens ba povu tomak, tamba hanesan autor kaer mobilizasaun politika ba kordenasun kampania, komisaun planeamentu I kordenesaun  kampania CNRT iha tinan 1999, kongratula ema hotu neebe fo ona esforsu, sakrifisiu, balun lakon I mate ona, ida nee sai hanesan orgulho ida ba ema hotu. 

EST2 | Suara Timor Lorosae

Presiza Hadia Tasi-Ibun Pantai Kelapa

DILI - Tasi-ibun Pantai Kelapa iha sentru Kapital Dili nee duni presiza governu hadia diak liutan, labele husik abandona.

Hateten Deputadu Paulino Monteiro husi Bankada PD ba STL iha PN, Tersa (22/8/2017). Tuir Paulino katak, durante tinan lima (5) nia laran nee nia laharee Ministeriu Turimu no Kultura nia servisu satan implementasaun laiha liu.

Tanba nee husu ba governu foun mai liuliu Ministeriu Turismu no Kultura presiza hadia tasi-ibu sira neebe mak iha Sidade Dili. Nunee mos, hadia tasi-ibun sira iha Munisipiu sira seluk. Tanba tasi-ibun balun iha Munisipiu ninia furak bele atrai turista sira Timor-Leste.

VII Governu Labele Boot

DILI, (TATOLI) - Sekretáriu Jerál Partidu FRETILIN, Dr. Mari Alkatiri hateten nia seidauk preokupa ho membru governu, maibé ninia polítika maka estrutura membru governu labele boot.

“Tanba ne’e maka ha’u husu ba parseiru sira, naturalmente kuandu parseiru sira bar-barak, tendénsia governu atu boot. Ha’u husu para kompriende. Husik Primeiru Ministru maka forma ninia governu,” nia dehan ba jornalista sira iha Hotel Novo Turizmu, Lesidere, Dili, tersa ne’e, hafoin sorumutu ho estrutura Partidu Demokrátiku (PD) hodi ko’alia kona-ba akordu inkluzaun formasaun governu.

“Sé ha’u maka forma governu, husik ha’u maka forma. Labele ha’u forma governu, ema hotu-hotu hosi partidu halai ba ministru. Ne’e labele. Ha’u la ko’alia ba partidu seluk. Ha’u ko’alia ba ha’u nia partidu rasik,” nia hatutan.

Kona-ba programa H6 (Hadi’a, Harii, Hametin, Haburas, Habelar no Hamoos), Mari hatán, hakarak ka lakohi, H6 ne’e maka povu hakarak. Nia esplika katak programa H6 ne’e la hasai ema ida. Programa hotu-hotu tama iha ne’ebá.

“Hakarak hatún ki’ak, hakarak dada bee-moos ba povu tomak, hakarak edukasaun ida ne’ebé di’ak, saúde di’ak, entaun tama iha H6,” Eis Primeiru Ministru ko’alia asuntu ne’e relasiona ho argumentu balun ne’ebé dehan programa H6 ne’e sei hasai ema barak iha governu.

Jornalista: Xisto Freitas | Editór: Manuel Pinto

KM Aprova Rezolusaun Extende Inskrisaun Seguransa Sosiál

DILI, (TATOLI) – Governu liuhosi reuniaun estraordináriu Konsellu Ministru (KM) aprova ona rezolusaun hodi extende inskrisaun rejistu ba kontribuisaun seguransa sosiál to’o 31 Dezembru tinan ida ne’e.

“Konsellu Ministru aprova tan estensaun ba rejistu kompañia ba traballadór ka funsionáriu sira mak atu kontribui ba seguransa sosiál,” Sekretariadu Estadu Komunikasaun Sosiál (SEKOMS), Nélio Isaac Sarmento ba Jornalista sira hafoin reuniaun estraordináriu KM iha Palásiu Governu, Tersa (29/8).

Nune’e nia haktuir, fulan hirak liubá governu aprova ona dekretu lei konaba kontribuisaun seguransa sosiál nian no hala’o ona sosializasaun. Agora daudaun Ministériu Solidariedade Sosiál (MSS) fó ona formuláriu ba ministériu sira hodi prienxe kontribuisaun seguransa sosiál no tanba kestaun tempu ne’ebé limite, iha ministériu balun no instituisaun públiku no privadu sira mós sidauk entende didi’ak konaba ninia lalauk, tanba ne’e extende tan.

CNRT Kontinua Opozisaun, Lakohi Governu Monu

DILI, (TATOLI) - Prezidente Komisaun Diretiva Nasionál Partidu Congresso da Reconstrução de Timor (CNRT), Dionísio Soares Babo hateten CNRT sei la husik governu foun ne’ebé mai monu maske CNRT kontinua pozisaun nu’udar opozisaun.

“Nasaun ne’e foun ho idade tinan 15, foin iha faze konstrusaun Estadu no frajil hela. Tan ne’e, CNRT lakohi katak ita nia povu ne’e eleisaun hotu tiha ba kedas eleisaun ida no eleisaun hotu tiha tenke sofre fila fali tanba de’it forsa sira iha Parlamentu la konkorda malu. CNRT sei halo detal forma apoiu Governu foun ne’ebé maka mai atu hala’o nia programa ho di’ak liu-tan no karik iha futuru maka apoia kooperasaun hanesan partidu, CNRT sei apoia,” Dionísio hato’o asuntu ne’e ba jornalista sira iha Palásiu Prezidente Nicolau Lobato, Bairru-Pité, Dili, tersa ne’e, hafoin sorumutu ho Prezidente Repúblika, Dr. Francisco Guterres Lú Olo.

GMN TV | Jornal Nacional


GMN TV - direto 

FRETILIN-PD Servisu Hamutuk Iha Inkluzaun

DILI - Lideransa Partidu Fretilin ho PD halo inkontru, iha Hotel Novu Turismu, hodi koalia konaba futuru partidu rua nee nian, iha servisu hamutuk neebe maka sei halao iha Governu Inkluzaun.

Sekjer Partidu Fretilin Mari Alkatiri hateten, Inkontru ida nee furak, tanba Fretilin laaprezenta kondisaun, no Partidu Demokratiku mos laaprezenta kondisaun, prinsipiu maka partidu rua nee sei servisu hamutuk iha Governu inkluzaun.

“Hau dehan furak tanba Fretilin laaprezenta kondisaun, I PD mos laaprezenta kondisaun, prinsipiu maka nee ami servisu hamutuk, iha Governu inkluzaun, no Parlamentu halo parte prosesu Governasaun naturalmente, depois Permeiru Ministru injitadu maka sei hili, se maka ba Governu ho autorizasaun partidu idak idak nian,” dehan Sekjer Partidu Fretilin Mari, ba jornalista sira, bainhira remata inkontru ho PD, iha Hotel Novu Turismu, Dili, Tersa (29/08/2017).

Eis Xefi Governu iha Primeiru Governu Konstitusional nee haktuir tan katak, Iha diskusaun ohin Partidu Demokratiku koalia sira nia programa dehan 3H, no Fretilin nian 6H neebe programa nee kompleta malu ona.

Iha fatin hanesan Prezidente PD Mariano Asanami Sabino hateten sira nia filojofia ba o Timor nee ami maubere oan prontu atu servi, PD ba servi rai ida nee laiha kondisaun, tanba nee maka sira mos lafo kondisaun ba atu servi rai ida nee.

Nia dehan ema hotu hotu iha esperensia ba rai ida nee, tan nee maka PD prontu nafatin fo kontribuisaun to fin kuadru sira iha PD nee rejistensia, luta ho fijiku luta ho kakutak hotu dala ida neebe ohin iha nee luta kontinua liberta povu laiha kondisaun. 

Carme Ximenes/Maria Lay | Suara Timor Lorosae

Fundu Mina Rai Hela Billaun 16.5

DILI – Relatoriu husi Banku Central Timor Leste (BCTL), total osan husi fundu Mina rai nian hela deit ona billaun 16.5 USD tanba nee presiza desenvolve setor produtivas hodi reforsa kofre estadu.

Kestaun nee fo sai husi Governador Banku Central TL, Abrao de Vasconselos ba Jornalista, Segunda (28/08/2017) iha Ministeriu Agrikultura Comoro.

“Ita nia osan husi fundu mina no gas nian hela deit ona, Billaun 16.5, ida nee hanesan fontes principal atu finansia dezenvolvimentu iha TL, no osan nee sei tun, tanba nee tenke tau atensaun ba iha setor produtivus,” informa Governador Banku Central TL.

Nia hatutan tan katak, agora kria tan ona introdusaun sistema garantia de kreditu, nee hanesan pasu ida ba oin tanba atu promove setor produtivu laos haree deit ba kriasaun empregu. Maibe, atu promove mos kriasaun merkadu iha baze hodi hadia ekonomia rai laran.

“Ita Hotu Tenke Fó Fiar ba Ukun-Nain Sira”

Mensájen Prezidente Repúblika ba loron referendu, 30 Agostu Povu doben Timor-Leste

Organizasaun Nasoes Unidas  rekoñese povu Timor-Leste nia direitu ba auto-determinasaun no independénsia, liuhosi Rezolusaun ida, hasai iha 22 Dezembru 1975. Biar komunidade internasionál  rekoñese tiha ona, liu tiha tinan rua nulu resin haat, mak ita foin bele  ezerse  direitu ida ne’e.

Ita konsege duni ezerse direitu ida ne’e, liuhusi dalan Repozisaun Legalidade Jurídika Internasionál, hafoin luta naruk ida, nakonu ho povu ninia vontade no determinasaun atu ukun rasik-an.

Biar referendu 1999 halo iha ambiente represaun no tauk nia laran, povu Timor-Leste, ho aten brane hakaat ba fatin votasaun, hodi fó-hatene ba mundu tomak, katak ninia vontade mak UKUN RASIK-AN.

Votu ita-idak nian mak fó-sai vontade koletiva ida, povu tomak ninia hakarak ba rai doben ida ne’e.

Referendu 1999, “ema ida, votu ida”, iha 30 Agostu, konfirma povu ninia mehi UKUN RASIK-AN, ne’ebé proklama  iha 28 Novembru 1975.

Negosiasaun FM, Hernani : Ha’u lakohi halo Espekulasaun

DILI (TATOLI) –Ministru Negósiu Estranjeiru no Kooperasaun Timor-Leste, Hernâni Coelho lakohi halo espekulasaun ba negosiasaun Fronteira Marítima (FM)  ne’ebé oras ne’e Timor-Leste ho Australia halo iha Copenhague, hahú horisehik, 28 to’o 1 Setembru 2017.

“Ha’u labele sai matan dook atu siik kona-ba rezultadu eh progresu enkontru Komisaun Konsiliasaun Fronteira Marítima iha Copenhague, ha’u lakohi halo espekulaaun, dalaruma mídia sira mak halo espekulasaun liu,” Ministru Negósiu Estranjeiru no Kooperasaun, Hernâni Coelho iha Palacio Governu hafoin remata enkontru Konsellu Ministru, Tersa (29/8).

Nia esklarese, Timor-Leste iha negosiadór prinsipál fronteira maritime mak Kay-Rala Xanana Gusmão, daudaun ne’e sira halo hela enkontru iha Copenhague, hahú iha 28 no kuandu iha ona rezultadu final mak Xefe Negosiadór sei to’o mai semana oin mak bele fó informasaun di’ak liu tan ba públiku.

Enkuantu, prosesu Konsiliasaun Obrigatóriu ne’e sei la’o hela to’o Outubru 2017, Sé iha Outubru mak la iha rezultadu, Komisaun Konsiliasaun sei hatama relatóriu ida ba Sekretáriu Jerál ONU nian iha Dezembru 2017.

Formasaun Governu, Hein Xanana Nee Kestaun Politika

DILI - Tuir Sosiedade Sivil katak partidu politiku hanoin ona formasaun governu adia no sei hein Xanana Gusmao, ida nee kestaun politika. Tanba nee husu ba partidu politiku sira atu tau as interse nasional.

Lia fuan hirak nee hato husi Diretor Ezekutivu HAK Manuel Monteiro Fernandes ba STL iha nia knar fatin Farol Dili Segunda, (28/8/2017). Nia dehan tan katak, ketaun politika bele muda maibe tenki mos asegura interese nasional.

“Tuir ami nia hare katak kestaun politika bele muda. Hanesan formasaun governu sei hein maun Boot Xanana Gusmao nee kestaun politika. Interse nasional maka bele asegura bom estar povu nia tuir mandate konstituisional da republika artigu 6 haruka. Lobi parpol sira nia intensaun atu asegura interese nasional,”nia kualia.

Tuir lolos nasaun nee povu oituan, orsamentu barak tuir lolos nee povu hotu-hotu moris diak ona. Parte seluk tenki hadia sistema edukasaun, agrikultura, judisiariu, seguransa no defeza. Tamba estatutu parpol sira maka bele define semak kaer pasta Premeiru Ministru no Prezidente Parlamentu Nasional.

Parte Akademiku Retor Universidade Dili (UNDIL) Estevalo da Costa Belo dehan iha konstituisaun republika konsagra klaru ona heneba. Katak formasaun governu nee antes loron 15 nia laran governu iha ona. Maibe parpol sira dada nafatin nee kontra ona lei konstituisional nebe maka iha.

Tuir Vise Prezidente PLP Fidelis Magalhaes dehan nesosiasaun  ba plataforma koligasaun entre partidu Fretilin ho PLP oras nee lao hela no sedauk final. Tanba partidu rua nee sedauk iha akordu kargru prezidente parlamentu nasional. 

Justinho Manuel | Suara Timor Lorosae

Exersisiu Extraordinariu Garante Estabilidade Governativa

DILI – Garante estabilidade governativa ba tinan 5 tenke iha ezersisiu extraordinariu, bele koidadu forma governu ho diak.

Kestaun nee hatoo husi Deputadu Fretilin Francisco Branco katak, Atu garante governu ida estabilidade, tenke koidadu didiak situasaun, hodi bele garante estabilidade ba governativa tinan 5.

Ita tenke haree didiak ita nia estadu ukun aan foin tinan 15, ho rezultadu eleisaun neebe mak ho votus maioria simples, entaun tenke iha ezersisiu estraordiariu, atu hodi bele koidadu diak forma governu laos ba tinan ida ou rua, maibe ba tinan 5,” katak Branco ba STL Kinta foin lalais nee, iha Parlamentu Nasional.

Iha parte seluk, Reitor Undil Estovao Belo hatete, formasaun setimu governu, presiza Prezidente Republika haree didik atu nunee partidu sira neebe povu fo fiar hodi hakat liu 4 bareira hodi forma governu.

Entretantu tuir jornalista rekoilla informasaun iha terenu, oras nee dadaun publiku sira asiedade hakarak hatene formasaun setimu governu. Tanba nee agora dadaun negosiasaun parpol 5 neebe mak hetan asentu parlamentar lao hela. 

Guilhermina Franco / Jacinta Sequeira | Suara Timor Lorosae

Vise-ministra Edukasaun Rekomenda Buat Rua ba VII Governu

DILI, (TATOLI) - Hein pose ba membru governu, Dulce de Jesus Soares, membru governu VI konstitusionál ne’ebé asume pasta vise-ministra edukasaun asuntu pré-eskola no ensinu báziku rekomenda hela buat importante rua ba governasaun tuir mai.

Rekomendasaun sira ne’e mak sistemátiku– jestaun rekursu umanu edukasaun no jestaun eskolár ho sistemátiku – jestaun administrativu ministériu nian, haktuir Dulce de Jesus iha nia pájina ofisiál, ajénsia Tatoli, ohin.

I.Sistemátiku–jestaun rekursu umanu edukasaun no jestaun eskolár mak:

Aprova kuadru pesoál (liuhusi Diploma Ministeriál konjuntu Ministériu Finansas, no bazeia ba regra sira-ne’ebé identifika ona), no hahú implementa iha 2018. Uza ida-ne’e nu’udar baze atu:

Koloka manorin sira ho loloos atu hamenus númeru alunu iha sala-de-aula laran;

Halo rekrutamentu foun (no tempu hanesan bele rezolve asuntu profesór kontratadu sira-nian)

Diskusaun Orsamentu Retifikativu Depende Desizaun Polítika

DILI, (TATOLI) – Diretor Nasionál Orsamentu Jerál Estadu, Ministériu Finansa (MF), Salomão Yoaquim hatete diskusaun ba orsamentu retifikativu nian depende ba desizaun polítika husi Governu Konstitusionál Dahituk (VII) no tekniku MF daudaun ne’e prepara ona estratéjia kona-ba orsamentu retifikativu nian.

Salomão esplika bainhira akontese eleisaun ida, diskusaun ba orsamentu retifikativu tenke iha tanba akontese mundansa estrutura ne’ebé afeta ba mudansa estrutura lei Orsamentu Jerál Estadu (OJE), nune’e retifika akontese iha tinan ida ne’e tanba haree ba mudansa husi VI Governu ba VII Governu Konstitusionál.

“Normalmente ita hahú retifikativu iha agostu, tempu ita bele dehan apertadu maibé tékniku sira prepara-án ona para atende ida ne’e, maibé ho adiantamentu data tomada pose membru Parlamentu Nasionál depois automátikamente ba membru Governu bele dehan preokupasaun boot ida mai iha tékniku sira Ministériu Finansa nian tanba ita hatene normalmente prepara Orsamentu Jerál Estadu sei lori entre fulan hitu to’o sia, tanba uluk ne’e ita hahú husi maiu ba preparasaun OJE to’o dezembru no ita bele hetan promulgasaun”, Salomão informa ba TATOLI bainhira hetan autorizasaun husi mídia MF nian iha Aitarak-Laran, ohin.