quinta-feira, 29 de março de 2018

Alkatiri Afirma Semana Santa Tempu Ba Reflesaun


DILI, (TATOLI) – Primeiru-Ministru, Marí Alkatiri, hateten selebrasaun Paskua nu’udar reflesaun ba ema hotu, liliu sarani Katólika atu hadi’a án di’ak liután ba futuru.

Xefe Governu hato’o relasiona ho semana ne’e sarani katólika iha Timor-Leste inklui mundu selebra Kristu nia moris hias.

ʺIta aproveita semana ne’e para halo reflesaun profunda para bele ajuda ita dalan atu hakat ba oin, tanba ne’e ita hotu hamutuk para halo reflesaunʺ, dehan Alkatiri ba Tatoli iha Palásiu Governu, ohin.

Atu fó oportunidade ba funsionáriu hotu hodi partisipa iha selebrasaun paskua, nune’e xefe governu hasai desizaun hodi fó pontu toleransia  durante loron tomak iha  kinta semana ne’e.

ʺAban fó ona pontu toleransia, sesta feira feriadu to’o finde semana para halo reflesaun”, afirma.

Tuir artigu da-7 númeru 6 alinea d husi lei númeru 10/2005, loron 10 fulan-agostu, kona-ba feriadu nasionál no data ofisiál komemorativa sira.

Pontu toleransia ne’e fó ba funsionáriu no ajente  hosi ministériu  no servisu sira ne’ebé depende ba ministériu inklui mós institutu no organizmu sira ne’ebé integra iha administrasaun indireta Estadu nian.

Entretantu, funsionáriu públiku sira sei hahú fali servisu hanesan bai-bain iha segunda semana oin.

Jornalista: Agapito dos Santos | Editora: Rita Almeida

Imajen: Primeiru-Ministru, Marí Alkatiri.

JESUS CHRIST SUPER STAR


A Versão Completa do Filme de Norman Jewison de 1973

Sub-titulada em Português

Publicado por Carlos Gomes em Youtube

MAE Atualiza Preparasaun EA


DILI, (TATOLI) – Ministru Administrasaun Estatál, Valentim Ximenes, ohin iha reuniaun Konsellu Ministru atualiza preparasaun Eleisaun Antesipa, liliu prosesu resensiamentu iha rai laran no liur ne’ebé termina ona.

ʺKonsellu Ministru husu ha’u atualiza ita nia prosesu eleisaun antesipada hahú hosi resensiamentu to’o eleisaunʺ, dehan MAE ba Tatoli iha Palásiu Governu, hafoin enkontru Konsellu Ministru.

Resenseamentu la’o ona fulan ida no ohin finaliza, povu balun kontinua la hetan kartaun eleitorál tanba la priense kritéria tuir Servisu Tékniku  Administrasaun Eleitorál.

Governante ne’e hateten  iha  ona planu hodi reajusta sentru votasaun hotu no loke tan sentru foun iha teritoriu hamutuk atus ualu lima nulu.

Governu  aloka  ona orsamentu ba  Institutu Grafika Nasionál hodi imprime buletim votu maibé sei hein dadus resenseamentus ikus hosi STAE molok imprime.

Iha rai liur governu estabelese sentru votasaun iha Inglatera, Austrália, Portugal no Korea Súl.

Durante aprejentasaun,  Primeiru-Ministru no membru governu sira sujere  hadi’a estrada no fornese eletrisidade ba sentru votasaun hodi fasilita povu partisipa másimu iha festa demokrasia ne’e.

Jornalista: Agapito dos Santos | Editora: Rita Almeida

Imajen: Ministru Administrasaun Estatal, Valentim Ximenes.

CNC Sei Asina Nota ho MEK Introdús Materia Chega


DILI, (TATOLI) – Sentru Nasionál Chega  (CNC-sigla portugés) sei asina Nota Entendimentu ho Ministériu Edukasaun no Kultura (MEK) hodi introduz relatóriu Chega ba nível eskolaridade oioin, liuhusi kuríkulu ba primária, sekundária ho superiór sira.

Relatóriu Chega ne’e kumpletu ho rekomendasaun 204. Rekomendasaun 50 mak liga diretamente ho kna’ar, kompeténsia MEK nian atu implementa.

“Entaun, iha nia implementasaun ne’e mak iha polítika oioin”, haktuir Diretór Ezekutivu CNC, Hugo Fernandes, ba TATOLI iha-nia kna’ar fatin Balide, ohin.

Introdús kuríkulu ne’e CNC sei ko’alia ho MEK. Relatóriu primeiru kona-ba violasaun direitu umanu, entaun presiza iha kuríkulu ba direitu umanu. Segundu, kona-ba edukasaun sívika no terseiru kona-ba edukasaun sidadania.

Iha mós máteria balun hodi submete ba dosente, mestre sira ne’ebé hanorin istória, siénsia sosiál, sosiolojia, antropolojia no seluk tan.

Atu implementa ida ne’e Sentru Chega prepara mós rekomendasaun ba MEK atu dezenvolve Nota Entendimentu ida, kooperasaun nian.

“Implementadór mak ministériu sira, instituisaun governu no estadu. Entaun ho Nota Entendimentu ne’e mak Ministériu Edukasaun ho CNC bele ba oin”, katak Hugo.

Nia mós katak CNC sei dezenvolve formasaun ba mestre sira ne’ebé hanorin istória no seluk tan hafoin dezenvolve tiha kuríkulu.

“Husi formasaun ba mestre sira para depois hatene kona-ba oinsá utiliza livru sira ne’e, introduz iha ensinu idaidak nian. Prosesu ne’e integradamente, primeiru hotu tiha kuríkulu ne’e tenke formasaun uluk lai ba mestre sira, depois mak introdús ba alunu sira”, akresenta.

Hatutan tan: “Ami hein hela elaborasaun husi parte Sentru Chega nian hotu ona, iha hela Ministériu Edukasaun nia liman. Ita hein katak iha tempu badak ne’e kuandu Nota de Entendimento Ministériu Edukasaun ho Sentru Chega asina ona, inisiativa sira ne’e bele la’o”.

Entretantu, relatóriu Chega ne’e mós introdús ona husi Provedoria Direitu Umanu no Justisa (PDHJ-sigla portugés) ho parseria Polísia Nasionál Timor-Leste (PNTL) no FALINTIL-Força Defesa de Timor-Leste (F-FDTL) no seluk tán.

Jornalista: Rafy Belo | Editora: Rita Almeida

Imajen: Diretór Ezekutivu CNC, Hugo Fernandes

VII Governu Seidauk Hatama Relatoriu Orsamentu 2017


DILI - VII governu nudar governu jestaun too oras nee seidauk hatama relatoriu orsamentu fim do anu 2017 ba Parlamentu Nasional (PN), kona ba governu nee uza.
Kestaun nee hatoo husi Xefe Bankada CNRT Arao Noe katak, orsamentu fim do anu 2017 neebe governu jestaun uza seidauk aprezenta ba PN. Relatoriu kona ba 2017 RAEOA nian, hatoo ba komisaun C, komisaun kestiona maibe laiha resposta klaru husi autoridade RAEOA.

“Orsamentu neebe governu jestaun nee uza too fim do 2017 seidauk iha relatoriu mai aprezanta iha iha PN. Inklui mos relatoru ba orsamentu duo-desimu lahatama ba portal transparensia,” katak Arao ba STL liu husi mensajen foin lalais nee.

Nia dehan, ho hahalok hahu husi RAEOA too governu jesataun nee hatudu mo-mos katak portal transparensia governu lafo importansia.

Hatan ba kestaun nee Deputadu Fretilin Antoninho Bianco hatete, hau hanoin governu agora lso jestaun, maibe governu konstitusional, jestor estadu nian inlui mos jestaun orsamentu, neebe laos halo ba governu deit-, maibe halo mos ba PN, Prezidente  no mos tribunal, neebe instituisaun sira governu mak halo  jestaun estadu  ba servisu nian.

Guilhermina Franco | Suara Timor Lorosae

Governu-Sosiedade Sivil Halo Parseria Hakbiit Fasilidade Komunidade


DILI - Governu halao parseria ho sosiedade sivil atu hodi hakbiit fasilidade  komunidade iha servisu.

Kestaun nee hatoo husi Edio Jose Maria Guterres hanesan Koordenador Audotoria Gabinete Premeiru Ministru katak,  programa auditoria nee mai husi sesto governu no kontinua haree ba programa governu nian ho sosiedade sivil sira ho objetivu atu hakbiit fasilita komunidade sira husi servisu publiku no jeral.

"Programa nee mai husi VI Governu ita kontinua, haree ona programa governu iha lina parserial ho Jestaun sivil, klaru iha neeba iha Governu hakarak komitmentu boot atu mantein no kontinua parseria ho relijiaun, inklui sosiedade sivil sira objetivu atu hakbit no fasilita komunidade sira,” katak Edio ba jornalista sira wainhira aprezenta Auditoria Final Iha Tower Fatuhada Tersa (27/03/2018).

Nia dehan, nee husi sidadaun sira nia partisipasaun  iha prosesu prestasaun no servisu publiku no mos prosesu Dezenvolvimentu emjeral atitude sosial, liu liu atu fasilita sosiedade no sidadaun hotu iha Timor-Leste. Nunee atu hola parte iha prosesu prestasaun iha servisu publiku neebe mak governu halo ba sidadaun, atu fo espasu ba sidadaun sira.

Iha fatin hanesan Board Fongtil Elizabeth Aroujo hatutan sosiedade sira durante nee halao atividade fundu mai husi Uniaun Europeia. Hanesan Fongtil ho fundasaun azia atu fasilita ONG lokal halao programa auditoria sosial hodi haree prestasaun servisu governu, autoridade lokal partisipasaun. 

Emerenciana Pinto/ Guilhermina Franco | Suara Timor Lorosae