sábado, 4 de março de 2017

Fulan 2 Merenda Eskolar La Lao Estudante Triste

DILI -Tama ano letivu foun 2017, hahu husi fulan Janeiru too fulan Fevereiru nia laran, merenda eskolar seidauk lao iha ensinu baziku central sira hotu iha teritoriu Timor laran tomak.

Lamentasaun nee hatoo husi estudante sestu ano husi eskola bazika filial 1,2 Vila-Verde, Sarayva  Sulange  de Deus  Moniz  Guterres,  sira sente triste tebes, tanba  too agora  programa merenda eskolar nee rasik seidauk lao iha eskola, tanba nee, kada loron estudante sira ba eskola tenke lori osan para sosa netik dosi han iha eskola.

Loron-loron ami mai iha eskola, ami tenke lori ami nia osan rasik, para too iha eskola, ami bele sosa netik dosi ruma han, tanba nee, hau hanesan estudante sente triste, tanba too agora programa nee seidauk lao iha eskola, no husu ba edukasaun, sebele haree asuntu programa merenda eskolar ida nee, atu nunee ami bele han fila-fali hanesan uluk,” hatete Sarayva ba STL iha Vila-Verde Dili Kinta (02/03/2017).

António Maher Lopes / Fatuk Mutin, kandidatu ba Eleisaun Presidensial 2017 - biografia

António Maher Lopes / Fatuk Mutin moris iha Dili, loron 1 Dezembru 1965. Tama Eskola “Ensino Primario” iha Escola Colégio das Madres, Balide, Díli, iha tinan 1971 to’o 1974, tanba “Revolução dos Cravos” nebe’e halo monu rejime fasista português iha loron 25 Abril 1974 no mos tanba situasaun rungu-ranga no forsas agresoras Indonesia nian invade Timor Leste iha loron 7 Dezembru 1975 mak la konsegue remata “Escola Primária”.

Liu tiha tinan 3 (tolu), hahu’u hikas fali “Ensino Primário” iha “Escola Colégio S. Fracisco Xavier”, Dare, iha tinan 1977 no remata iha tinan 1979. Hafoin, tuir aspirantadu ho halo exame admisaun ba “Seminário Menor de Nossa Senhora de Fátima”, Lahane no hahu’u “Ensino Pré-Secundário, Secundário no prepedeútico” iha “Escola Externato de S. José”, Balide, Díli iha tinan 1980 to’o 1987.

Tanba valores ema nian, moral no etika, nia deside ba kontinua estudo iha “Seminário Maior Diocesano”, Malang, Jawa Timur, iha 1987 no remata lisensiatura iha “Sekolah Tinggi Filsafat dan Teologi” (Instituto Superior de Filosofia e Teologia), Widya Sasana, Malang, Jawa Timur iha tinan 1992.

PD Husu Jerasaun Tuan Kumpri Komprimísiu Maubisse

LOSPALOS (ANTIL)—Prezidenti Partidu Demokrátiku (PD), Mariano Assanami Sabino husu ba líder jerasaun tuan sira atu afirma sira nia pozisaun hodi kumpri komprimísiu Maubisse I no Maubisse II.

Iha komprimísiu Maubisse ne´ebé hala´o iha tinan hirak ba kotuk ne´e, Assanami haktuir, hahú tinan 2017 mai leten ne´e jerasaun tuan sira tenki deskansa ona no entrega estafeta ukun ba jerasaun foun sira.

“Ita lakohi komprimísiu bosok no gasta povu nia osan saugati ba Maubisse I no Maubisse II. Jerasaun tuan sira tenki konsistente ho sira nia komprimísiu,” nia deklara kestaun ne´e iha abertura kampaña Kandidatu Prezidenti Repúblika periodu 2017-2022, António da Coceição “Kalohan” iha Kampu Futeból Postu Administrativu Lospalos, Munisípiu Lautém, Sesta (3/3).

Eleitu PR, Lu-Olo Sei Kaer Metin Prinsipiu no Valor Estadu

GLENO (ANTIL) – Kandidatura Prezidenti Republika ho numeru sorteiu rua (2), Francisco “Lu-Olo” Guterres afirma katak, bainhira nia sai prezidenti republika ba dahuluk nia sei garante defesa ba prinsipiu no valor sira estadu direitu demokratiku nian.

“Hanesan konsagra ona iha Konstituisaun Republika, hau kandidata an ba prezidenti republika hodi garante defeza ba prinsipiu no valor sira estadu direitu demokratiku nian,” Francisco “Lu-Olo” Guterres afirma iha nia intervensaun wainhira hato’o nia programa ba kandidatura prezidenti republika periodu 2017-2022, Sexta (03/03/2017), iha Gleno, Autoridade Munisipiu Ermera.

Lu-Olo promete, bainhira eleitu ba prezidenti republika, nia sei asumi ho neon knar xefi estadu nian mak tau matan ba hametin paz, estabilidade no unidade nasional, atu luta ba igualidade ekonomika no sosial, atu hahi koperasaun no solidaridade institusional no atu hare’e mos oinsa atu hametin liutan soberania no identidade nasional.

PNTL Hetan Osan Millaun US$ 2,5 ba Eleisaun 2017

DILI, (ANTIL) - Hosi totál orsamentu millaun US$ 14,250 ne’ebe Governu aloka ba eleisaun 2017 (Prezidensiál ho Parlamentár), instituisaun Polísia Nasionál Timor-Leste (PNTL) hetan alokasaun osan millaun US$ 2,5.

Diretór Jerál Finansa Estadu, Ministériu Finansa (MF), Januario da Gama esplika, bazeia ba desizaun husi Primeiru-Ministru, Rui Maria de Araújo, hodi halo retifikasaun ba distribuisaun plafon (tetu) orsamentu ba eleisaun 2017 ho totál orsamentu ne’ebé aloka hamutuk millaun USD $ 14,250 hosi totál ida ne’e, retifikasaun Primeiru-Ministru nian, distribui millaun US$ 10 ba Ministériu Administrasaun Estatál (MAE), millaun USD $ 2,5 ba Polísia Nasionál Timor-Leste (PNTL), millaun  USD $ 1,5 ba Falintíl-Forsa Defeza Timor-Leste (F-FDTL).

“Husi distribuisaun orsamentu sira ne’e, atubele fasilita ezekusaun imediata no lalais entaun, Ministério das Finanças estabelese padraun prosedimentu operasionál ida ba ministériu sira atubele ezekuta direita através Ministério das Finanças mak CPV, halo commit CPV osan hira mak iha ne’e, depois ami notifika CPV ba ministériu sira mak halo aprovizionamentu rasik no tama ba iha sistema to’o iha pagamentu finál mai iha Tezouru,” Januario Gama informa ba ANTIL, iha nia servisu fatin.

FAO: Hamlaha ameasa nasaun 37 iha Mundu maski iha kolleita barak sereal sira nian

Hamlaha ameasa nasaun hamutuk 37 ne'ebé depende hosi ajuda hahán estranjeiru tanba konflitu no tanba rai-maran, maski iha kolleita barak iha nível mundial, indika hosi relatóriu ida hosi organizasaun ONU nian ba alimentasaun no ba agrikultura. 

Relatóriu foun hosi FAO (sigla iha lian inglés ba Organizasaun ONU nian ba Alimentasaun no Agrikultura), ne'ebé depende ba perspetiva sia hosi kolleita no situasaun alimentar, hatete katak nasaun hamutuk 28 hosi nasaun 37 ne'ebé depende ba exterior situa iha kontinente afrikanu, ne'ebé iha tinan liubá rai-maran relasionadu ho fenómenu El Niño kontinua estraga nafatin.

Konflitu naruk sira aumenta mós númeru hosi ema deslokadu sira ne'ebé terus hamlaha, nune'e halo aumenta númeru hosi emerjénsia sira tanba inseguransa alimentar.

Diretór-jeral adjuntu FAO nian, Kostas Stamoulis, hatete ona iha komunikadu katak mundu iha daudaun situasaun ida "ne'ebé nunka akontese", ho ameasa haat hamlaha nian [bainhira nasaun ida ka rejiaun la prodús ka laiha hahán sufisiente hodi fó hahán ba nia populasaun] iha nasaun oioin iha tempu hanesan.

ONG husu ba ONU atu investiga abuzu hosi ezérsitu Birmánia nian hasoru minoria rohingya

Organizasaun hamutuk 13, inklui Amnistia Internasional, insisti iha loron-sesta ne'e Konsellu Direitu Ema sira nian hosi ONU hodi harii komisaun ida hodi investiga abuzu sira ne'ebé halo hosi ezérsitu Birmánia nian hasoru minoria musulmanu rohingya iha oeste nasaun nian.

Besik ema rihun resin maka mate ona no ema rihun 97 resin sai hosi sira nia uma iha norte estadu Rakhine tanba ofensivu ne'ebé ezérsitu lansa hafoin atake armadu iha loron 09 Outubru hasoru postu fronteira tolu ne'ebé duun hasoru membru sira hosi minoria musulmanu.

Pelumenus ema rohingya 73.000 halai ona ba Bangladexe tanba operasaun sira ne'ebé militar sira halo ona abuzu oioin hasoru populasaun sivil, inklui oho no violasaun sira, haktuir hosi organizasaun oioin ne'ebé la'ós governu nian.

"Estabelesimentu hosi komisaun ida ho mandatu hosi ONU ka hosi mekanizmu ida hanesan hanesan rekizitu mínimu hodi garanti katak halo duni justisa", afirma hosi organizasaun hamutuk 13 iha karta ida ne'ebé haruka ba reprezentante sira hosi Konsellu, ne'ebé iha sede iha Jenebra.

Xanana Gusmao “Garante” Kargu Prezidenti Republika ba Lu-Olo

GLENO (ANTIL) – Prezidenti Partidu Congresso Nasional Rekontrusaun Timorense (CNRT), Kay Rala Xanana Gusmao iha kampanye abertura kandidatura prezidenti republika, Francisco “Lu-Olo” Guterres “garantia” ona kargu prezidenti republika ba kandidatura numeru rua ne’e hodi tuur iha Palasiu Aitarak Laran nu’udar Prezidenti Republika periodu 2017-2022.

Hamutuk ho Partidu CNRT, Xanana Gusmao deklara Lu-Olo sei manan iha primeira ronde.

“Lu-Olo sei manan primeira ronde, laiha tan segunda ronde,” hakilar Xanana Gusmao wainhira hato’o nia intervensaun iha kampana kandidatura hosi Partidu FRETILIN ne’e, Sexta (03/03/2017), iha Gleno, Autoridade Munisipal Ermera.

Tamba ne’e laos deit CNRT ho FRETILIN, husu mos ba militante CASDT, UNDERTIM, PEP no povu tomak atu vota Lu-Olo iha loron eleisaun prezidensial nian ne’ebe sei realiza iha 20 marsu 2017.

António Kalohan Konsidera Sai Prezidenti Repúblika La´ós Oportunidade

LOSPALOS (ANTIL)—Kandidatu Prezidenti Repúblika periodu 2017-2022, António da Conceição “Kalohan” konsidera katak prezidenti repúblika la´ós hanesan oportunidade ida ba nia maibé hakarak hola responsabilidade nasaun nian hodi halo reprezentasaun ba ema hotu-hotu iha Timor.

“Ha´u hakarak sai reprezentasaun polítika ba jerasaun foun sira no ba partidu polítiku sira hotu,” Kalohan hato´o asuntu ne´e iha nia abertura kampaña kandidau prezidenti repúblika periodu 2017-2022 iha Kampu Futeból Postu Administrativu Lospalos, Munisípiu Lautém, Sesta (3/3).

Nia informa, nia mai la´ós atu haketak timoroan maibé atu halibur timoroan sira, hametin unidade nasionál, haboot no hametin soberania nasionál nomós atu hatutan fundadór nasaun sira nia mehi.

LUGU: Igreja no Estadu Tenki Hamutuk

DILI, (ANTIL) – Kandidatu Prezidenti Repúblika ba periodu 2017 to’o 2022, José Luis Guterres, Sesta, (3/3) iha Bidau Lecidere bainhira hasoru malu ho Bispu Diozese Dili, Don Virgilio do Carmo Guterres, SDB, husu atu igreja no estadu hamutuk hodi haree ba kestaun sira hanesan jogu ilegais, prostituisaun no krime organizadu sira.

”Tanba valor morál, estadu no igreja tenke hamutuk maske iha separasaun. Estadu tenki eduka beibeik povu liuhosi igreja”, Luis Guterres hatete iha ninia hasoru malu ho ulun bo’ot Diozese Dili.

Hasoru malu ne’e, kandidatu aprejenta ninia preokupasaun kona-ba limitasaun kampu servisu ba joven sira nomos kestaun sira seluk ne’ebé povu no nasaun ne’e hasoru.

Entretantu iha intervista ho ANTIL, eis Vise Primeiru Ministru ne’e konfesa, situasaun rai laran nomos rai liur mak enkoraja nia atu kandidata-án ba dala rua.

José “Samala Rua : Ema preokupa maibé dalaruma lafoti medida

DILI, (ANTIL)-Tempu to’o ona, Korajen no Prontidaun, ida ne’e mak lema husi kandidatu Prezidente Repúblika (PR) ba períodu 2017-2022, José António das Neves “Samala Rua” iha nia kompromisu ba dahuluk iha abertura kampanya ptezidensial.

“Tanba saída mak nia preokupa mas nia la bá. Tanba nia laiha korajen no nia la prontu”, José subliña.

Entaun, presiza motiva atu preokupa maibé iha korajen atu hakat no prontu atu hasoru situasaun saída de’it. Liafuan rua iha sentidu prátika, “ita tenke hatudu kuandu haree ladi’ak, tenke hatudu, halo saída no halo husi ne’ebé no tenke deside ha’u prontu atu halo, ha’u brani atu halo sé nunka halo signifika laprontu, laiha korazen. Tanba liafuan rua ne’e atu provoka ”, José dehan.

Kandidatu ne’e esplika, prontidaun signifika buat lubuk ida mak halo ema prontu mak preparasaun hanesan bá eskola ho sériu aprende buat di’ak, sai lideransa kaer ukun ho di’ak no aban-bainrua prontu atu kandidata-an.

Kandidata Ângela Freitas Tau Prioridade 4 iha Nia Programa

DÍLI, (ANTIL) — Kandidatu Prezidente Repúblika ba périodu 2017-2022, Ângela Freitas informa katak bainhira eleitu sai prezidente, sei tau prioridade iha setór haat (4) hanesan ekonomia (agrikultura, peska no pekuaria), edukasaun no saúde (sosiál) inklui infrastrutura tanba setór sira ne’e importante.

“Iha kampaña, ha’u foka liu ba setór agrikultura tanba iha setór ne’e importante tebes ba povu enjerál,” hateten kandidata Ângela Freitas hodi responde pergunta ANTIL kona-ba nia planu prioridade ba kampaña prezidensiál, iha nia rezidénzia Bairo Formosa, Díli, Kinta (02/02/2017) semana ne’e.

Kandidata ho númeru neen ne’e esplika katak ita ko’alia kona-ba agrikultura, ita refere ba pekuária nomós peska. Setór ne’e, ligasaun entre ida ba ida, importante tebes oinsa mak ita bele kapasita ita-nia joven sira, ita-nia feto maluk sira atu bele partisipa ho másimu ba setór ba refere tanba setór ne’e mak hatama rendimentu ba família alende rendimentu ba nasaun.