sexta-feira, 10 de fevereiro de 2017

MAIJEN LERE: “DIAK LIU LEGALIZA ARTEMARSIAIS”

Chefe Estadu Maior Falintil-Forsa Defesa de Timor Leste, Maijor Jeneral (Maijen), Lere Anan Timur, hateten, parte forsa defeza Timor Leste hato’o ona ba Governu, diak liu mak formaliza no legaliza grupu arte marsiais nune’e lider husi kada arte marsiais bele responsabiliza wainhira artemarsiais balu komete krime ruma.

“Konaba artemarsiais, ami mos hato’o ona hanoin balu ba Governu, diak liu mak ita formaliza no legaliza arte marsiais para ninia lider bele responsabiliza, e agora ita dehan SH no seluk tan, ne’ebe mak Governu taka ona, e nia ema hanesan la’o bandidu, ema ida la responsabilidade, maibe karik Governu legaliza entaun ita buka mak ninia lider ne’e,”deklara Maijen, Lere Anan Timur,  wainhira sai orador ba XXI seminariu konaba papel o cidadão desenvolvimento do bem estar, hala’o iha Centro de Convencoes de Dili (CCD), Kinta (09/02/2017).

GOVERNU LA TOLERA VIOLÉNSIA IHA ELEISAUN JERAL

Primeiru Ministru (PM), Rui Maria de Araújo, iha Kinta (9/2) horseik, iha Centro Convenções Dili, hatete katak, Governu sei la tolerá ema nebe hakarak halo violénsia durante eleisaun jeral.

“Governu nu’udar instituisaun Estadu ne’ebé hetan mandatu konstitusional konaba aplikasaun operasional husi monopóliu ba uza violénsia hakarak afirma katak, sei la iha toleránsia ba sé deit maka hakarak ka rekore ba violénsia direta ka indireta, malorek ka subar-subar atu subverte ka atu influensia prosesu no rezultadu eleisaun ninian,” hatete PM Rui iha semináriu, ho tema, “Papel Sidadaun Nian Iha Dezenvolvimentu Bem-estar ho nia sub tema, Paz Justisa No Toleransia Hodi Bele Konsolida Independensia Nasional”, ne’ebé organiza husi Gabineti Apoiu Konjuje iha Prezidenti Repúlika ninian, iha Centro Convenções de Díli (CCD), Kinta (09/02).

LERE : “DEMOKRASIA FO OPORTUNIDADE OTONOMISTA UKUN ”

Chefe Estadu Maior Falintil Forsa Defeza Timor Leste (F-FDTL), Maijor Jeneral, Lere Anan Timur, hatete, sosial demokrasia lori ema hotu asesu direitu henesan hodi hari’i partidu, hodi bele ba tur  iha  Governu, iha justica, ne’e sei sai problema bo’ot, tamba bele halo  otonomista bele ukun  Timor  nune’e husu ba Timor oan tenke jere sosial demokrasia ho diak.

“Ha’u  hanoin  katak, sosial  demokrasia  ita  hanesan  de’it, sosial demokrasia   eleva ema ne’ebe que iha kraik liu lori ba ema ne’ebe iha leten hanesan nivel  as, ha’u hanoin  katak, uluk iha  funu ita bolu balun  dehan otonomista no balun  dehan independenista, ohin loron laiha ema ne’ebe hakarak ukun an ou  ne’ebe  lakohi ukun an, hotu-hotu sidadaun  Timor. Nune’e direitu hanesan mak direitu  halo nia partidu, direitu tur iha Governu, no direitu tur iha justisa, ida ne’e  problema bo’ot ne’ebe que ba ita Timor oan, maibe ita tenki hatene jere. Ne’e  lao’s  agora mas aqui desde 20 anos ha’u hanoin katak, mas enkuantu ita la  rezolve agora abanbainrua sei problema bo’ot  hanesan bai-bain ha’u dehan  katak,  se ita la hatene jere neneik Indonesia sei ukun ita”hatete Chefe Estadu  Maior  F-FDTL, Lere Anan Timur,  liu husi intervensaun bainhira partisipa  seminariu sobre o papel o cidadao no desenvolvimento do Bem-Estar, iha  Centru Convençoes de Dili (CCD),  Kinta  (09/02/2017).

Ekipa Tékniku UE Aprezenta Grupu Observadór ba STAE

DILI, (ANTIL) – Hodi halo observasaun ba eleisaun prezidensiál tinan ne’e, ekipa tékniku hosi Uniaun Europeia (UE) aprezenta grupu observadór tolu ba Sekretaria Tékniku Administrasaun Eleitorál (STAE) iha Kaikoli, Sesta (10/2).

“Ohin ekipa tékniku nain rua hosi UE hato’o lista observadór hosi grupu tolu ne’ebé mak atu mai halo observasaun iha prosesu eleisaun prezidensiál no parlamentár”, Diretór Jerál STAE, Acilino Manuel Branco ba ANTIL hafoin hasoru malu ho ekipa UE.

Hosi observadór sira ne’e, grupu dahuluk sei to’o Timor-Leste aban ho ema nain 26, grupu daruak, semana oin nain 40 no besik eleisaun mak grupu ikus mai ho ema hamutuk 13.

KAK Haruka ona Kazu 126 ba MP

DILI, (ANTIL) – Komisaun Anti Korupsaun (KAK) haruka ona kazu hamutuk 126 ba Ministériu Públiku (MP) hosi totál kazu 546 ne’ebé rejista hahú 2011 to’o agora.

“Kazu 126 ne’e mai husi 2011 to’o 2015, 2016 nian sei iha relatóriu laran. Iha 2011, ita konsege remata investigasaun, manda ba MP halo akuzasaun,” Ofisiál Unidade Promosaun Valores no Integridade hosi KAK, Henrique Lopes informa ba estudante universitáriu sira husi Munisípiu Baucau iha Delta II, Sesta (10/2) bainhira halo sosialiazaun kona-ba papel estudante ba kombate korupsaun.

Ofisiál ne’e haktuir, tinan 2012, iha kazu 27, 2013 tuun ba 15, 2014 sa’e fali ba 30, 2015 tuun fali 22 no 2016 ne’e tolu. Kazu hirak ne’e, MP haruka liu ba tribunál, balun sei prosesa, balun sei rekursu, barak liu mak mídia la fó sai, liliu xefe suku no diretór sira. “Ne’e, mídia nunka fó sai,” salienta.

“Babain fó sai ne’e, ministru balun. Mídia fa’an informasaun tanba ne’e liga ho figura maibé seluk hanesan xefe suku sira, diretór kompañia balun no diretór ministériu balun ne’e ba nonok de’it,” nia hatutan.

Hetan baleia besik 300 mate iha Nova Zelándia

Baleia-pilotu atus resin  hetan ho mate iha Nova Zelándia, hafoin 400 liu espalla iha mota Golden Bay (Baía Dourada), noroeste illa Sul, informa imprensa lokál.

Fonte hosi  Ministériu Konservasaun informa ba estasaun televizaun TVNZ katak karik  kalkula ne’ebé mate besik setáseo 300  entre 416 maka enkalla durante kalan iha  zona arenoza koñesidu  hanesan Farewell Spit.

Elementu sanulu-resin hosi ekipa resgaste luta kontra tempu hodi  mantein baleia sira nia moris, hein to’o tasi sa’e.

Ne’e hanesan insidente boot liu ho baleia naklekar iha Nova Zelándia.

Na’in sanulu-resin-rua mate hosi rai-halai iha Bali, parte Indonézia

Indonéziu, inklui labarik na’in tolu, mate iha illa Bali, parte Indonézia, hosi  sekénsia rai-halai ne’ebé  provoka hosi udan boot, informa iha ohin  autoridade sira.

Uma barak hetan estragus no danifika tebes iha  insidente ne’e, maka akontese kalan ne’e, iha Kintamani, sentru Bali nian.

"Udan-boot  rejista durante loron tomak  kinta-feira nian no kauza rai-halai iha  aldeia tolu  no hamate ema  12 ", haktuir  portavós ajénsia dezastre Sutopo Purwo Nugroho.

Labarik na’in tolu, ho tinan 1, 7 no 10, mate hosi aldeias rua ne’ebé afetadu. Ema na’in lima hetan kanek, tolu hosi sira ho kondisaun  gravé.

Eis-reprezentante ONU alerta ba kansasu internasionál ho "imbrógliu polítiku" iha Giné-Bisau

Antigu reprezentante Nasoin Unidas iha Giné-Bisau, José Ramos-Horta, iha horisehik alerta ba líder gineense ba kansasu hosi  komunidade internasionál kona-ba buat ida ne’ebé hatete  hanesan "imbrógliu polítiku" iha nasaun. 

Konvidadu hanesan onra ba simpósiu internasionál ida kona-ba rekonsiliasaun entre gineens, José Ramos-Horta reune iha horisehik ho líder Parlamentu, Cipriano Cassamá, ne’ebé hatete nia simu ona  informasaun kona-ba krize polítika ne’ebé akontese iha Guiné-Bissau durante tinan rua liu ona.

"Urjente tebes atu irmaun Giné-Bisau hetan solusaun ida ba imbroglio ne’e", defende José Ramos-Horta,to’o " doadór sira bele sente kolen no balun kolen ona".

Antigu Prezidente Timor-Leste ne’e afirma katak perante konjuntura internasionál, "difísil no komplexu", difisil tebes  krize iha Giné-Bisau bele hetan atensaun hosi Konsellu Seguransa ka hosi sekretáriu-jerál Nasoins Unidas. 

DEZASTRE NATURAIS…!!!

Jornal Nacional Diário, editorial

Udan no anin boot nebe akontese iha semana ida nia laran, iha suku Defawasi, posto administrativu Baguia, Municipiu Baucau no suku Fatubesi, posto administrativo Hatolia, Muncipiu Ermera, resulta ema nain tolu mate no estraga uma komunidade nian 21.

“Ami simu  informasaun husi  munisipiu  hotu-hotu  katak, akontesimentu  mudansa  klimatika  anin ho udan bo’ot rejulta ema nai’in 2 mate iha Munisipiu Baucau, no iha Ermera ema 1 mak mate fatin, tanba ai tohar hanehan, Nomos informasaun ne’ebe mak ami simu iha dadersan  ne’e katak, iha munisipiu Manufahi  udan ho anin bo’ot halo estragus uma hamutuk  16, ne’ebe  kompostu uma 9 iha Suku  Tutuluro, no mos uma 7 iha Suku Holarua,”informa DNGDN-MSS,  Agustinho  Cosme  Belo.

Akontesimentu dezatre naturais iha fatin – fatin sira hanesan, governu iha ambitu nee, Ministeriu Solideriedade Sosial mak tenki servisu makaas liu tan atu bele responde neseidade vitima sira nian, li-liu apoia umanitariu ba vitima sira.

Xanana Gusmão ho alunu atus resin halai ba dame iha Timor-Leste

Líder istóriku timoroan Xanana Gusmão diriji iha loron-kinta ne'e grupu ida ne'ebé inklui alunu atus resin hosi eskola oioin iha Díli iha peace run ida ne'ebé, iha parte barak hanesan perkursu kilómetru lima, hanesan la'ó halimar.

Sri Chinmoy Oneness-Home Peace Run hahú iha entrada Parlamentu Nasional nian, ne'ebé iha grupu majoret sira hosi eskola Canossa fó kór no lian ba eventu ida ne'ebé hahú hosi nia kriasaun, iha 1987, to'o ona iha nasaun hamutuk 150 iha mundu tomak.

Xanana Gusmão, ho fatu treinu kór azul, ho bandeira timoroan nian iha fuan, sai hanesan estrela hosi prova ki'ik ne'ebé akontese iha dalan balun iha sentru sidade nian, entre Parlamentu Nasional, zona Kolmera, bairu Farol no hafoin ne'e liuhosi tasi-ibun to'o Palásiu Governu.

2016 Resetas Husi Nakroma Sae 569.986.00


DILI – Hahu Janeru 2016 too Dezembru 2016 Roo Nakroma hatama Resetas ba estadu hamotuk, rihun 569.986.00.

Husi numeru nee, mai husi klas ekonomia ou pasajerus nian hamotuk rihun 383,210.00 no fatin tula kareta no sasan, hamotuk osan rihun 170.91700 no ba kargu nian hamotuk rihun 15,859.00, total 569,986.00, signifika katak resetas husi Nakroma boot.

Kestaun nee fo sai husi Vogal II Aportil Victor Maia ba STL, Kinta (09/02/2017) iha nia knar fatin Portu Dili.

Hau hanoin Publiku barak maka kestiona makas konaba mantesaun Roo nakorma, dala ruma ema dehan Nakroma la hatama resetas ba estadu, maibe kada tinan governu tau osan hodi halo mantensaun, tan nee atu dehan deit katak governu hasai osan ba halo mantensaun maibe, osan nee mai husi resetas neebe maka nakroma rekolia durante nee, no iha 2016 ami konsege hatama resetas ba estadu hamotuk U$ rihun 569,986.00 dolar amerikano,”informa Vogal II Aportil

STAE Finaliza Verifikasaun Dadus Kandidatura 8

DILI – Sekretariadu Tekniku Administrasaun Eleitoral (STAE) nudar orgaun apoiu teknika ba prosesu eleisaun, nomos apoiu ba servisu Tribunal Rekursu hodi halo verifikasaun dadus asinantes husi kandidatura nain 8.

Kandidatura Prezidente Republika (PR) nain 8 mak hanesan Francisco Guterres Lu-Olo, Jose Luis Guterres Lugu, Antonio da Conceição Kalohan, Angela Freitas, Amorim Vieirra, Antonio Fatuk Mutin, Jose Neves Samalarua, Jose Luis A. Tilman.

Tuir Diretor Jeral STAE, Acilino Manuel Branco dehan, esforsu servisu STAE nian ba verifikasaun dadus asinantes husi kandidatura nain 8 remata ona.

Ita simu kandidatura nain 8 husi kandidatura nee, nain 6 nia rezultadu haruka ona, kandidatura nain 2 tarde liu, ohin nee ita sei haruka ba tribunal,” dehan Diretor Jeral STAE, Acilino ba STL iha nia knar fatin STAE, Caicoli-Dili, Kuarta (08/02/2017).

Xanana Gusmão e centenas de alunos correm pela paz em Timor-Leste

Díli, 09 fev (Lusa) - O líder histórico timorense Xanana Gusmão encabeçou hoje um grupo que incluía centenas de alunos de várias escolas de Díli numa corrida da paz que, em grande parte do percurso de cinco quilómetros, foi mais de caminhada descontraída.

A Corrida da Paz de Sri Chinmoy começou na entrada do Parlamento Nacional, onde um grupo de majoretes da escola Canossa deu cor e som a um evento que desde a sua criação, em 1987, já chegou a mais de 150 países em todo o mundo.

Xanana Gusmão, de fato de treino azul, com a bandeira timorense sobre o coração, foi a estrela da pequena prova que percorreu algumas ruas do centro da cidade, entre o Parlamento Nacional, a zona de Colmera, o bairro do Farol e depois a marginal até ao Palácio do Governo.

Ex-representante da ONU alerta para cansaço internacional com "imbróglio político" na Guiné

Bissau, 09 fev (Lusa) - O antigo representante das Nações Unidas na Guiné-Bissau, José Ramos-Horta, alertou hoje os líderes guineenses para o cansaço da comunidade internacional perante o que diz ser um "imbróglio político" no país.

Convidado de honra para um simpósio internacional sobre a reconciliação entre os guineenses, José Ramos-Horta reuniu-se hoje com o líder do Parlamento, Cipriano Cassamá, de quem disse ter recebido informações sobre a crise política que assola a Guiné-Bissau há mais de dois anos.

"É urgente que os irmãos da Guiné-Bissau encontrem uma solução para este imbróglio", defendeu José Ramos-Horta, até porque "os doadores podem ficar cansados e alguns já o estão".

TL HO KOREA HAMETIN RELASAUN KOPERASAUN

Vise Ministru Negósiu Estranjeirus (MNE), Lim Namgsun Korea do Sul, hasoru malu ho Primeiru Ministru Rui Maria de Araújo iha Palásiu Governu, Kuarta (08/02), atu hametin liu tan koperasaun bilateral no hametin liu tan lasus de entre Timor-Leste no Repúblika Korea ba futuru.

Iha biban ne’e, Primeiru-Ministru espresa ba Vise Ministru ne’e, apresiasaun profunda ba relasaun amizade entre Timor-Leste no Républika Korea iha tinan sanulu-resin-liu nia laran ne’ebé hamosu oportunidade ba traballadores Timoroan atu ba servisu iha industria rai ne’e ba nian.

Primeiru-Ministru aproveita okaziaun ida ne’e mós atu informa kona-ba polítikas ne’ebé VI Governu Konstitusional hala’o daudauk ne’e kontinuasaun ba polítika dezenvolvimentu estabelese durante V Governu nia tempu.

Iha sorumutu ne’e, PM Rui ho Vise MNE ne’e mós koalia konaba   diversifikasaun ekonómika atu nune’e Timor-Leste limita dependénsia ba reseitas husi esplorasaun mina rai nian, mós aborda entre lideres rua no importánsia ba futuru sustentabilidade nasionál nian.

BESIK ELEISAUN JERAL, UPF HAMETIN SEGURANSA IHA FRONTEIRA

Komandante Operasaun Polisia Nacional Timor Leste (PNTL), Superendente Chefi,  Henrique da Costa, informa katak, eleisaun jeral Prezidensial no parlamentar besik dadaun ona, tamba ne’e Unidade Polisia Fronteira (UPF) sei hametin liu tan seguransa iha liña fronteira nian.

“Iha fronteira ita ninia UPF sira ninia kna’ar atu nune’e bele halo seguransa fronteira. Konserteza atu tama ba eleisaun sira sei alerta liu tan e sira mós sei mantein komunikasaun diak ho parte Tentara Nasional Indonesia (TNI), ho Polisi Republik Indonesia (POLRI), bele fo seguransa diak  iha fronteira,”afirma Komandante Operasaun, Superentedente Chefi, Henrique da Costa, ba JN-Diário, Kuarta (08/02/2017) iha Hotel Ramelau Dili.