quarta-feira, 14 de outubro de 2015

KAZU EMILIA- MADALENA XANANA PRONTU FO SASIN BA TRIBUNAL


Eis Primeiru Ministru, atual Ministru Planeamentu Investimentu Estratéjiku (MPIE), Kay Rala Xanana Gusmao hatete nia prontu ba hatan iha Tribunal Distrital Dili (TDD) kona ba kazu eis Ministra Finansas, arguida Emilia Pires ho arguida eis Vise Ministra Saude, Madalena Hanjam ne’ebé deskonfia komete korupsaun.

Liu husi audensia julgamentu, Tersa (13/10), iha TDD Mandarin, antes julgamentu tribunal deklara katak, “sasin Kay Rala Xanana Gusmão ne’ebe maka parte defeza arola, depois tribunal notifika hetan resposta diak tanba sasin ne’e prontu atu fo nia deklarasaun iha julgamentu ne’e. So sasin deputada Fernanda Lay ne’ebe mak defesa arola, no tribunal notifika ona maibe seidauk iha resposta to’o ohin loron,” dehan juis Prezidenti José Maria de Araújo iha sala audensia.

Iha julgamentu nee, TDD kontinua rona sasin sira ne’ebe tama ona iha akuzasaun hanesan sasin Leão Borges, Diretor Nasional Administrasaun Logistika no Aprovizionamentu Ministeriu Saude nian.

Liga ba kazu ne’ebe deskonfia komete husi eis Vise Ministra Saude, Madalena Hanjam ho Emilia Pires kona ba sosa kama ba Hospital Nacional Guido Valedares (HNGV) iha tinan 2011 ho 2012 ne’e, sasin ne’e deklara ba tribunal katak, nia parte ladun iha koñesementu kona ba projetu iha 2011 nian, nia so simu deit despaisu husi arguida Madalena hodi sosa kama ba hospital tanba kondisaun iha momentu ne’eba ladiak.

Sasin Leão Borges hatutan, kona ba iha tinan 2012 nian ne’e, iha loron 3 fulan Fevereiru 2012 arguida Madalena halo proposta ba iha Ministra Finansa hodi sosa kama ba hospital referal no sentru saude sira. Entaun iha momentu ne’eba aneksu mos iha lista sasan nian ne’ebe halo husi diresaun ne’e, tanba hetan autorizasaun husi arguida Madalena.

Iha momentu ne’eba sasin Leão Borges ne’e alende hanesan Diretor Aprovizionamentu Administrasaun no Logistika nian, nia tama mos iha ekipa Komisaun Aprovizionamentu Minsteriu Saude (KAMS) nian, maibe kona ba projetu ne’e la liu husi KAMS tanba laiha reuniaun nivel diretores ho KAMS ba proposta ne’e, maibe direta husi arguida Madalena Hanjam.

Tuir sasin Leão Borges katak, tuir prosesu normal buat hotu-hotu tenki liu husi aprovizonamentu maibe ba projetu sosa kama ne’e ne’e la liu husi KAMS ida.

Kona ba justifikasaun ne’ebe mak tau iha projetu emerjensia ne’e, nia parte hetan despaisu husi Arguida Madalena maibe nia la hala’o tuir prosesu ne’ebe iha tanba deit la kompriende ho lingua Portugues ne’ebe hakerek iha karta ne’e. Tanba ne’e despaisu ne’e nia haruka deit ba iha diresaun Emilia Mendonca nian. Maibe iha prosesu ne’e la liu husi aprovizionamentu nian.

Ba asina kontratu ne’e nia hetan liu husi ofisial Agapito da Silva ne’ebe dehan ba nia katak arguida Madalena ho kompañia ne’e la asina hamutuk iha TL maibe arguida Madalena asina no haruka ba kompañia ne’e asina liu husi fax email ba Australia no asina mos liu husi fax email deit. Maibe kona ba semak asina uluk no ikus nia parte la hatene.

Audensia ne’e prezide husi juis kolektivu, juiz José Maria de Araújo, Francisca Cabral no Maria Solana Fernandes; Ministeriu Publiku mak prokuradora Angelina Saldanha, Lidia Soares ho Jacinto Babo no arguida Madalena Hanjam hetan asistensia legal husi advogadu privadu nasional José Guterres, advogadu internasional Nuno Morais Sarmos no Rui Costa Ferreira.

Entertantu arguida Emilia Pires hetan asistensia legal husi advogadu privadu internasional Frederico Bettencourt Ferreira ho Carolina Mouraz, advogadu nasional José Pedro Camões.Des

Jornal Nacional

KD-IPJ KRIZI INSTITUSIONAL


Konselhu Diretivu Instituisaun Petroleo Jeolojia (KD-IPJ), dau-daun ne’e, enfrenta krize institusional, tanba espulsa tiha ninia senior jeolójiku nain hat (4).

Desizaun IPJ nian ne’e sai mos preokupasaun membru Parlamentu Nasional (PN) husi Bankada FRETILIN, tanba ne’e, liu husi sesaun plenaria Tersa (13/10/2015), Bankada FRETILIN foti kestaun ne’e liu husi deklarasaun politika ne’ebeaprezenta husi Deputadu Osorio Florindo.

“Iha semana liu ba ami hasoru funsionariu IPJ ne’ebe mak mai iha PN atu hato’o sira nia preokupasaun kona ba karta notifikasaun ne’ebe sira simu husi KD-IPJ hodi hapara sira nia kontratu, tanba iha krize instituisaun estruturas internas IPJ nian,” haktuir Deputado bankada FRETILIN ne’e liu husi afirma Bankada FRETILIN iha PN liu husi deklarasaun politika.

Molok senior geologiku nain 4 sai funsionario ba IPG, Osorio fo sasin katak, sira serbisu hanesan tekniku Geologista iha Sekretario Estado Rekursus Naturais iha tinan 2010-2012 no hetan avaliasaun husi Ministeriu Petroliu no Rekursus Naturais. Maibe, derepenti deit, KD-IPJ hapara sira nia kontratu.

Senior giologiku nain ne’e maka Celina S. Freitas iha divizaun rekursus minaris, Diana F. da Costa, devizaun geologia no petrolio engenaria, Fredirico C. do Santos, diviazaun rekursus minerais ho Uvaldo de Sousa iha divizaun rekursus minerais.

Iha tinan 2012 sira hetan tan esperiensia husi MPRM ba IPG hanesan ekipa instaladora ba iha IPJ no iha 28 Julhu, KD-IPJ hasai rezulusaun ida kona ba re-estruturasaun no organizasaun interna.

Loke ona konkursu internal ba direktur sira no oras ne’e hein hela rezultadu no funsionario nain hat ne’e hetan notifikasaun hodi hapara kontratu.

Tanba sira la satisfeito ho notifikasaun ne’e sira tenta koalia ho Ministru MPRM, Alfredo Pires, maibe lakonsege hasoru.

]Hafoin rona tiha sira nia opiniaun no konserva ba kontratu ne’ebe IPJ ho sira no mos hare ba dekretu lei numeru 33/2012, Bankada FRETILIN konsidera katak, krizi ne’ebe mak akontese, KD- IPJ tenke asume responsabilidade, tanba sa mak sira husik hela krize ne’e akontese iha instituisaun ne’e rasik.

“Kona ba kontratu IPJ termina ba funsionario nain hat ne’e oras ne’e dadauk sira hanesan senior geologista, iha ita nia rain ita buka jurusaun ida geologista ne’e kusta, pior liu mak sira tama tan kategoria senior, maibe ita lakontinua mais rekruta foun fali, ami preukupa tanba sa mak ita ba hasai fali ema senior sira ne’e,” afirma Osorio Florindo.

Nia hatutan, karik sira nain 4 halo buat ruma lalos KD-IPJ iha kna’ar, responsabilidade no dever tomak atu hadia.

Bankada FRETILIN husu halo avaliasaun klean ba KD-IPJ no bele enkaminha ba ministeriu kompetente hanesan Komisaun Funsaun Publika (KFP) atu nune’e iha futuru direjente iha institusaun hot-hotu tenke asume responsabilidade bainhira sira halo sira halo s kna’ar.

Husu ba Parlamentu Nasional hanesan orgaun fiskalizadora la’os deit ba Orsamentu Jeral Estado, maibe ba instituisaun Estadu hotu ne’ebe hala’o ninia mandatu no implementasaun ba sira nia kna’ar la tuir regras no lei ne’ebe mak ejiste.

“Dala ida tan hau hakarak dehan ita nia sarjana kona ba Geologia ne’e menus liu, agora ita kapasita sira lakon osan barak durante tinan 2010 to’o ohin loron ita hasai no hakarak rekruta fali funsionario foun ho sarjana foun hau hanoin ita lakon tan osan bot,” afirma Osorio Florindo.

Iha fatin hanesan, Francisco M. Branco hanesan mos membru Bankada FRETILIN realsa tan katak, Bankada Fretilin sei avansa ho enkeritu parlamentar ba IPJ, atu bele hatudu klaramente katak abuzu de poder no mos iha sistema kompadriu no familiar iha situasaun ida ne’e.

“Lamentavel tebes membru nain 14 ne’ebe halo parte komisaun instaladora sira despede deit laiha respeito ba ema nia dereito, tanba ne’e maka ami husu atu rejista no ami sei avansa ho pedidu de auditoria,” hateten Francisco Branco.

Iha fatin hanesan, Fernanda Lay nudar membru Bankada CNRT mos sente preukupadu tebes ho situasaun ne’e, tanba antes Estado no parseiro dezenvolvimentu sira gasta osan boot hodi kapasita funsionarios sira ne’e, maibe ikus mai hasai fila fali no rekruta foun.

“Hau atu kompleta deit deklarsaun politika Bankada FRETILIN nian, la’os ema nain hat deit, mais ema nain 14 ne’ebe mos iha komisaun instaladora. Hau preukupa ema nain 14 ita hasai ba kontrata ema foun, Estado ho parseiros dezenvolvimentu gasta orsamentu hodi fo kapasitasaun ba sira durante tinan 3,” hateten Fernanda Lay.

Asuntu kona ba kapasitasaun ne’e, tuir Fernanda Lay, iha relatoriu MPRM ne’ebe hato’o mai PN iha tinan 2013 no tuir informasaun katak, funsionarios iha IPG semi funsionarios publiku no semi pribadu.

“Hau la intende tanba instutuisaun Estado ida, funsionario ne’e rekrutadu ka permanente labele semi pribadu no labele semi publiku, hau hato’o ne’e tanba ferias ne’ebe sira hetan loron 20 entaun sira funsionarios publikus maske ita hateten la’os,” hateten Fernanda Lay.

To’o notisisia ne’e publika, seidauk hetan konfirmasaun husi KD-IPJ no mos Ministro MPRM, Alfredo Pires. Mia

Jornal Nacional

SUJERE KRIA LEI FOUN, HALAKON LEI PENSAUN VITALISIA


Organização Não Governamental (ONG) Lalenok Ba Ema Hotu (LABEH) sujere, lei pensaun vitalisia aktual presiza halakon, maibe kria hikas fali lei foun ida katak pensaun vitalisia ne’e fo deit ba fundadores nasaun.

“LABEH husu ba Parlamentu Nasional atu halakon Lei Pensaun Vitalisia, maibe halo lei foun ida ne’ebe bele fo Pensaun Vitalisia deit ba fundador nasaun sira ne’ebé funda ita nia nasaun, sira ne’ebé aprova ita nia Konstituisaun, fo valorizasaun ba sira liu husi pensaun vitalisia ba deit Primeiru Prezidente da Republika, Primeiru Prezidente Tribunal do Rekursu, Primeriru Membru Parlamentu iha Primeiru Lejislativu no Membru Primeiru Governu Konstitusional, tamba sira ne’e mak hari’i nasaun hosi zero,”afirma diretor ezekutivu LABEH, Christopher Henry Samson, Segunda (12/10) horseik.

Entretantu ba membru Governu no membru Parlamentu Nasional (PN) tuir LABEH hasai tiha pensaun vitalisia fo deit subsidiu ba sira hodi hatutan vida moris.

“Governu bele fo subsidiu tinan ida ka tinan rua deit ba membru governu no membru parlamentu sira ne’ebé partisipa ona iha dezenvolvimentu nasional, maka ida ne’e deit, maibe la bele liu husi ida ne’e, ida ne’e maka LABEH nia pozisaun desde uluk kedas to’o agora,“dehan Chirstopher.

Tanba kompara professor ida iha tempu portugues no tempu Indonesia nian no tempu ukun rasik an nian, hatudu profesores sira ne’e produs ona matenek barak, mas to’o ohin loron balun sei servisu nafatin, maibe sira la hetan pensaun vitalisia laiha ema ida mak rekoñese sira, e sira mos la iha garantia ba sira nia vida.

Nune’e moz nia parte kompara mos infermeiru sira ne’ebe servisu hodi salva povu nia vida husi tempu portugues no tempu Indonesia ho tempu ukun rasik an, infermeiru sira ne’e mos salva vida lubun bo’ot ida to’o ohin loron e balun sei servisu nafatin, maibe sira la hetan pensaun vitalisia ruma, e nein ema rekoñese tan sira ninia kontribuisaun ba povu ho nasaun.

“LABEH sente ida ne’e injustisa bo’ot ida tanba ne’e LABEH mantein ho posisaun ida katak halakon pensaun vitalisia, halo lei foun ida ne’ebe valoriza deit fundador nasaun, sira ne’ebe harii nasaun husi zero, membru orgaun soberano sira ne’ebe uluk primeira vez kaer ita nia nasaun ida ne’e mak bele valoriza sira liu husi pensaun, maibe sira seluk bele hetan subsidiu ruma tinan ida ka tinan rua no la bele liu tinan lima.

Tantu antes ne’e kedas wainhira implementasaun lei pensaun vitalisia ne’e LABEH kontra e konsidera pensaun vitalisia nudar korupsaun legal, ne’ebe Estado halo ba nia povo rasik.

Entretantu ONG Naun Govermental LABEH fo ninia apoiu tomak ba Movimentu Universitariu Timor Leste ne’ebe halo asaun pasifika hodi ejije ba Parlamentu Nasional atu halo revizaun ba lei pensaun vitalisia ne’e ou halakon.

“LABEH nu’udar NGO Anti-Korupsaun ne’ebe tane a’as valor transparansia, akuntablidade no kombate korrupsaun; agradese ba inisiativu estudante sira nian ne’ebe hahu ona halo asaun pasifiku ida hodi husu Parlamento Nasional atu halo mudansa ba Lei Pensaun Vitalisia.

Nune’e mos iha parte seluk diretur ezekutivu Luta Hamutuk, Mericio Akara, deklara ONG Luta Hamutuk (LH) sedauk desidi sei involve iha asaun manifestaun MUTL ne’e ou lae, maibe LH suporta atyu halo revizaun ba lei pensaun vitalisia ne’e.

“Atu ejije para iha revisaun ba lei pensaun vitalisia ne ema maioria mak si suporta, inklui Luta Hamutuk,”haklaken Akara.

Tanba tuir nia, asaun ne’ebe mak MUTL halo ne’e LH fo apoiu atu ba futuru bele poupa osan Estado, inklui hodi labele halo ema sai baruk ten ne’ebe tur deit simu osan.
MUTL kontinua amesa PN.

Entretantu iha fatin ketak, portavos Movimentu Universitariu Timor-Leste (MUTL), Faustino Soares deklara katak, MUTL iha tempu badak nia laran sei kontinua halo tan manifestaun ho eskala bo’ot hasoru Parlamentu Nasional.

MUTL tempu badak nia laran sei organiza manifestasaun ne’ebe ho volume bot hasoru PN, tanba durante manifestaun iha fulan Setembru-Outobru durante loron 6 nia laran parlamentu nasional ladauk fo resposta ba ejijensia MUTL hodi halo revizaun ba lei pensaun vitalisia.

Tuir planu MUTL manifestaun sei involve povo bai-bain, sosiedade sivil, religioza, organijasaun rejistensia balun ne’ebe mak durante ne’e preokupa ba lei pensaun vitalisia ne’e.

“Tempu too ona atu ami tama ba iha faze mobilijasaun popular atu nune’e bele sai unifika forsa ema hotu-hotu inklui mos atu uniformalija luta entidades hotu nian ba lei refere,”akresenta portavos MUTL, Faustino Soares. Ola/bal

Jornal Nacional

Primeira parte de julgamento de ex-ministra timorense termina com mais contradições


Díli, 14 out (Lusa) -- A primeira parte do julgamento da ex-ministra das Finanças timorense Emília Pires terminou na terça-feira com novas contradições das testemunhas de acusação e uma polémica sobre o acesso às gravações e ata das audiências.

A polémica surgiu depois de na semana passada a defesa ter pedido ao tribunal cópias das gravações e atas dos primeiros dias de julgamento, que começou a 05 de outubro, o que foi recusado na terça-feira.

O tribunal rejeitou o pedido afirmando que as gravações e atas só serão fornecidas no final do julgamento, algo que a defesa contestou, oferecendo-se mesmo para disponibilizar meios técnicos para ajudar a realizar as cópias.

O tribunal recusou e a defesa insistiu que isso viola as regras básicas previstas no código do processo penal, podendo mesmo criar dúvidas sobre se o tribunal tem algo a esconder no processo.

Apesar das críticas, o tribunal manteve a decisão, sem que tenha apresentado qualquer explicação técnica ou jurídica, levando a defesa de Emília Pires a avançar com um recurso pelo que considera ser uma "gravíssima violação dos direitos da defesa".

No processo, são coarguidas Emília Pires e a ex-vice-ministra da Saúde Madalena Hanjam por alegadas irregularidades na compra de centenas de camas hospitalares em contratos adjudicados por ajuste direto à empresa do marido da ex-ministra das Finanças, com um suposto conluio entre os três para o negócio, no valor de 800 mil dólares.

Num outro momento da sessão de terça-feira, o Ministério Público apresentou um requerimento em que pedia várias fotos que fazem parte do processo, como provas de acusação.

Um pedido que o tribunal rejeitou e que a defesa contestou, considerando "preocupante" que o Ministério Público não tenha ou não conheça provas que o próprio Ministério Público incluiu nos autos.

Tal como tinha ocorrido com várias testemunhas já ouvidas, a sessão de terça-feira ficou marcada por novas contradições de uma das testemunhas da acusação, Leão Borges, ex-diretor nacional de Administração Logística e Aprovisionamento do Ministério da Saúde e diretor da Comissão de Aprovisionamento do Ministério da Saúde (CAMS).

Borges começou por declarar que o processo de ajuste direto tinha sido preparado exclusivamente pelo gabinete da vice-ministra - posição do Ministério Público -, mas depois entrou em contradição quando foi confrontado com documentos assinados por ele próprio.

Especificamente, foi confrontado com um despacho de 08 de fevereiro de 2012, de Emília Pires para Madalena Hanjam, em que a primeira confirma que o então primeiro-ministro, Xanana Gusmão, tinha autorizado o uso do Fundo de Contingência para a compra das camas.

Esse despacho foi assinado a 12 de fevereiro por Hanjam, que o remeteu para vários responsáveis no Ministério das Finanças, incluindo Leão Borges, que dois dias depois o assinou, mandando que fosse "processado de acordo com os procedimentos em vigor".

Confrontado com o documento, Leão Borges confirmou que o recebeu, que deu ordem para o seu processamento e que, como tal, não podia afirmar, como tinha acabado de o fazer, se tinha sido o não a vice-ministra a processar o ajuste direto.

Declarações criticadas pela defesa de Hanjam, que argumentou que noutro tribunal e perante o comportamento de Leão Borges, teria sido emitida uma certidão para instruir um processo criminal por falsas declarações da testemunha.

O julgamento foi suspenso e vai ser agora retomado a 26 de outubro, estando marcadas quatro sessões até 29 de outubro.

Foram já ouvidas nove das 24 testemunhas da acusação. Entre as que faltam ser ouvidas estão vários notáveis timorenses.

Além de Xanana Gusmão - que já confirmou ao tribunal que dará o seu testemunho presencialmente - serão ainda chamados, entre outros, o também ex-presidente da República, José Ramos-Horta, o ex-primeiro-ministro Mari Alkatiri, o ex-ministro da Saúde Sérgio Lobo e a deputada Fernanda Lay.

ASP // MP

CPLP saúda entrada em funções de novo Governo na Guiné-Bissau


Lisboa, 14 out (Lusa) - A CPLP saudou hoje a entrada em funções do novo Governo da Guiné-Bissau, liderado por Carlos Correia, congratulando-se com o diálogo construtivo entre os órgãos de soberania que pôs termo a dois meses sem executivo.

Num comunicado, a Comunidade dos Países de Língua Portuguesa (CPLP) saúda também os partidos políticos e as organizações da sociedade civil, cuja participação no diálogo permitiu encontrar soluções negociadas, dentro do quadro constitucional vigente e no respeito dos princípios democráticos e do Estado de Direito.

"A CPLP encoraja as autoridades governamentais a prosseguirem o programa de reformas que estava em curso, com vista a uma estabilidade duradoura, que promova o desenvolvimento económico e social do país e do povo da Guiné-Bissau", lê-se no documento.

A organização da lusofonia renovou o "compromisso e empenho" para, em articulação com os demais parceiros internacionais, apoiar a Guiné-Bissau na mobilização do apoio necessário ao sucesso das reformas que estavam em curso.

O novo Governo guineense foi empossado na terça-feira e substitui o demitido em agosto pelo Presidente José Mário Vaz, na sequência de incompatibilidades com o então primeiro-ministro, Domingos Simões Pereira, igualmente líder do Partido Africano da Independência da Guiné e Cabo Verde (PAICV).

A CPLP congrega nove Estados - Angola, Brasil, Cabo Verde, Guiné-Bissau, Guiné Equatorial, Moçambique, Portugal, São Tomé e Príncipe e Timor-Leste.

JSD // VM

KUIDADU MONEY LOUNDRY

Jornal Nacional, editorial

Mehi governu Timor- Leste atu iha investor internasional ida nebe mai investe iha area Ótelaria, hela deit ona mehi mamuk ida tamba kompañia Internasional Artha Graha Group husi Indonesia nebe atu harii Ótel estrela lima iha Kaikoli nee too ohin loron laiha realizasaun.

Besik tinan rua resin depois de kompañia nain, Tomy Winata asina kontratu ho governu no mos hahu tau fatuk inan dahuluk laiha realizasau, governu komesa lakon konfiansa hodi kansela kontratu nee hodi fo ba kompañia seluk.

Atu labele husik kleur fatin nee abandona, tan nee governu komesa kontaktu ho kompañia nain atu bele esplika razaun konstruksaun nee lalao molok governu toma dezisaun hodi entrega ba kompañia seluk harii Ótel estrela lima nee.

Agora atu kansela kontratu nebe asina tiha nee ka kontinua nee depende ba governu nudar projetu nain, naran katak governu mos tenki kumpri prosesu normal no mos tenki buka esplikasaun kompañia nebe asina kontratu nee.

Konstruksaun Ótel nee los duni kompañia mak lakohi ka iha impendementu ruma husi parte seluk atu bele impende konstruksaun Ótel nee tamba ohin loron nee mosu makelar oi-oin iha rai doben ida nee.

Kompañia nain rasik deside lakohi kontinua harii Ótel nee ninia deireit tamba investementu nee laos osan oituan, tan nee tenki haree vaibilidade investiomentu nee, labele investe nar-naran deit, depois ikus mai bangkrut.

Governu labele iha ona poder hodi nunee naran deside mes-mesak, lahalo konsultasaun antes ba kompañia nebe manan projetu konstruksaun Ótel estrela lima iha rai doben, Timor- Lorosaé nee.

Nunee mos kompañia sira nebe atu mai investe nee mos laos nar-naran deit, governu tenki kontrola ho rigorozu tamba normalmente akontese iha mundo nee mak Money Loundry’ pencucian unag’ tenki liu husi prosesu verifikasaun atu evita akontese money loundry.

Dalab barak akontese osan resultadu korupsaun nian nee ema lori tiha ba investe iha nasaun seluk depois netronu nee mai laos ona osan resultadu korupsaun maibe osan mai husi rendementu Ótel hodi difikulta ema seluk.

Tan nee mega projetu estadu nian, investementu estranjeirus sira mai ho kapital boot tenki kuidadu, tenki halo cross cheking, atu evita osan resultadu korupsaun nee mak investe fali mai iha area sira hanesan nee.

Timor –Leste nudar nsaun foun fragil teb-tebes atu ema kapital nain sira uza hodi fase sira nia osan nebe mai husi reseitas nebe la klaru, osan resultadu korupsaun nian, tamba depois de prosesu invetsimentu nee lao, no nin ia resultaud laos ona mai husi korupsaun maibe mai husi prosesu normal.

Atu evita money loundre, sistema kontrolu nasaun nia mak tenki forte atu labele fo uportunidade ema pratika money loundry. Tamba osan sira nebe resultadu inevstimentu sei la konsidera nudar korupsaun. Ne’ebe seidauk tarde atu timor leste monta ona ninia sistema apropriadu hodi kontrola negosius nee.

PNTL SIMU MANDADU KAPTURASAUN BA L-7


Polisia Nasional Timor Leste (PNTL) unidade Servisu Investigasaun Kriminal Nasional (SIKN) simu ona karta mandadu kapturasaun hosi Tribunal ba eis gerileiru Cornelio Gama L-7, relasiona ho kazu fatuk magnesium iha Postu Administrativu Vemasse, Munisipiu Baucau.

Komandante SIKN Ludgeiro Lay informa, SIKN hetan ona kopia ida no tenta halo aprosimasaun ho katuas L-7 maibe nia preokupa hela ho seremonia funeral nia alin Mauk Moruk nian.

“Ita hetan kopia ida rai iha ne’e, ita mós tenta halo aprosimasaun ho katuas maibe nia seidauk iha tempu tanba preokupa ho funeral nia alin nian,” dehan Ludgeiro Lay ba Jornalista iha Kuartel Jeral PNTL, Kaikoli, Segunda (12/10/2015).

Nia hatutan, parte SIKN mós hato’o ona relatoriu ba Tribunal kona ba la konsege halao aprosimasaun ho L-7.

Buat mandadu ne’e loloos atu kaptura mais ita buka maneiras oinsa para halo aprosimasaun hau fiar katak ema ne’e kumpri bainhira ita halao aprosimasaun ho nia,” dehan Komandante ne’e.

Nia hatutan liu tan katak, sira kontinua buka meus oinsa para bele aprosima ho L-7 hodi bele ba hasoru justisa. Eus

Jornal Nacional

PROJETU ESTRADA DELTA TUIR PADRAUN GOVERNU


Projetu konstrusaun estrada ho valeta Delta tun ba super merkadu Leader nia oin ho borus mai to’o Hudi Laran, tuir padraun no orientasaun Governu nian, liu husi Ministeriu Obras Publiku, Transporte no Komunikasoens (MOPTK).

Projetu ne’e azekuta husi kompanhia joint venture TINOLINA&KING CONSTRUCTION ne’ebe maka dau-daun ne’e ninia ezekusaun fiziku atinji ona 90%.

Liu husi konferensia imprensa ne’ebe hala’o iha Edefisiu TINOLINA&KING CONSTRUCTION, Audian, Dili, Segunda (12/10/2015), Direktor TINOLINA, Agostinho Gomes ho Prezidenti Direktur KING CONSTRUCTION, Lay Siu Kiat, klarifika katak, foin lalais ne’e, iha inspesaun husi Diresaun Laboratoriu Nasional ba servisu iha terenu, hetan duni falhansu ki’ik oan hodi konsidera la tuir regras, tanba alkatraun restu balun manu tama kanu ko’ak laran, ho nune’e, tenke hamos.

“Regras halo estrada ne’e la bele iha alkatraun manu arbiru tama to’o kanu laran. Ne’e bele halo kanu intopidu, tanba ne’e maka ami hamos ona atu garante bee halai tuir nia dalan,” esplika Agostinho Gomes.

Agostinho esplika katak, iha projetu konstrusaun estada ho valeta Delta-Lider nia oin to’o Hudi Laran ho Bairo Pite tuir espesifikasaun no la iha violasaun.

Agositnho mensiona katak, servisu hotu ne’ebe maka TINOLINA&KING CONSTRUCTION halo ne’e tuir instruksoens mai husi MOPTK   to’o makina pezadus sira ne’e mos halo kalibrasaun hotu ona husi Governu, inklui kompozisaun alkatraun mos Governu maka fo hotu. Tanba ne’e, Agostinho Gomes realsa tan, la iha razaun atu hateten servisu ezekusaun fiziku la iha kualidade.

“Se estrada la iha kaulidade, ne’e la’os kabe ba responsabilidade ami nian deit, maibe Governu hotu, tanba Governu maka halo kalibrasaun ba ami nia makina sira hoptu, inklui halo kompozisaun ba alkatraun. Se karik iha buat ruma maka ami viola, maka ami prontu para hadia tanba rojetu ne’e seidauk entrega,” hateten Agostinho Gomes.

Agostinho Gomes ho Lay Siu Kiat agradese tebes preokupasaun no koresaun komunidade nian ba buat ruma ne’ebe la’o la dun diak. Ne’e hatudu katak, komunidade mos hadomi tebes kompanhia nasional, maibe importante liu maka kritika sira ne’e tenke proporsional no la bele tendensiozu.

“Desde prinsipiu kedas, ami infrenta ona problema kona-ba rehabilitasaun estrada refere. Problema rai u’ut ne’e la’os ami nian deit. Rai u’ut iha Liquiça, Ermera no Aileu nian ne’ebe ezazeradu liu maibe ema la tau iha jornal. Mas ami nian rai u’ut oituan deit, ema kestiona agora ami tau tiha alkatraun no rai u’ut la iha ona, ema komesa buka fali tan ami nia sala hodi dehan, estrada ne’e hanesan la’o iha ondas leten. Ikus mai ami esplika dehan, ne’e foin primeira kamada no to’o tau tiha segunda kamada buat hotu diak ona, mas agora buka fali ona ami nia sala dehan haruka sobu, mas realidade haruka hamos alkatraun foer ne’ebe monu tama kanu ko’ak,” afirma Agostinho Gomes ho Lay Siu Kiat.

Kona-fali ba trotoar balun ne’ebe presiza hadi’a tanba ladun kaber, Lay Siu Kiat klarifika katak, TINOLINA&KING CONSTRUCTION nia tekniku tau ona sinal iha fatin sira ladun kaber atu hadia lalais.

Agostinho Gomes esplika mos katak, MOPTK deskunfia kamada balun iha kurva presiza hadia tanba wainhira fui tiha alkatraun maka kareta sira liu iha kurva sempre iha roda fatin. Maibe, ne’e la demora tanba semana rua nune’e roda fatin lakon hikas deit.

Servisu ezekusaun fiziku ba estrada Delta-Hudi Laran hetan akompanhamentu pro-ativu husi tekniku superviziona MOPTK, Laboratoriu Nasional ho Agensia Dezenvolvimentu Nasional (ADN).

Oportunidade ne’e, Lay Siu Kiat ho Agostinho Gomes mos infoma katak, TINOLINA&KING CONSTRUCTION esforsu loke ona estrada alternativa husi Bairopite to’o mai Cacaulidun hodi borus ba Hudi Laran, atraves liu husi estrada eis perumahan PAM nia sorin, atu dezvia tiha dalan funil iha Hotel Hongkong nian tesik mai ne’ebe fasil tebes egrafamentu. Maibe, servisu ne’e seidauk bele kontinua tanba sei hein hela Governu, liu husi Diresaun Nasional Teras no Propriedades (DNTP) atu bele buka solusiona kona-ba ema nia rai ho uma ne’ebe maka afetadu ba projetu ne’e.

“MOPTK hanoin ona katak estrada funil oan ida iha Hotel Hongkong nian mai ne’e so kareta bele husi Diresaun Bairpoite nian ba deit, maibe husi Hudi Laran nian tenke tesik sai mai borus iha Cacaulidun para avita engrafamentu. Problema maka ema nia uma no indiminizasaun ne’e seidauk hotu to’o agora, tanba ne’e, ami seidauk bele bok,” hateten Agostinho Gomes.

Projetu rehabilitasaun no konstrusaun ba Estrada Delta-Lider nia oin to’o mai Hudi Laran nia durasaun to’o Junhu 2016. Projetu refere, tuir Agositnho Gomes, kompanhia gasta liu ona milaun 4 USD.

Biban ne’e, Agositnho Gomes mos esklarese kona-ba manila ne’ebe maka monta iha estrada klaran, (entre estrada leten ho karaik) ne’e panu mai husi Governu ho ADN katak, vazu boot kabuar ne’e atu kuda ai-oan palm, no vazu ki’ik sira ne’e atu kuda ai-funan.

“Projetu minores sira kuda ai-oan ho ai-funan ne’e, ami nia obrigasaun fo sub kontratu ba kompanhia sr. Luis Lobato nia espouza nian. ami mos hateten ona ba sira para tua foto grafia 3G para komunidade bele komprende ninia modelu,” hateten Agosintho Gomes.

Total manila ne’ebe atu uza 400-resin no dau-daun ne’e instala manila 100-resin. “Ami hanoin tau manila ho vazu sira ne’e atu minimiza mos asidenti trafiku para ema la bele livremente hakur liu estrada, maibe tenke ba iha fatin ne’ebe maka hakur estrada nian. se lae, estrada kaber diak ona no kareta ho motor halai velosidade, bele soke ema ne’ebe maka hakur liu estrada arbiru deit,” esplika Lay Siu Kiat.

TINOLINA&KING CONSTRUCTION mos koalia ona ho MOPTK atu bele konstroe jembatan penyebrangan iha fatin sira ne’ebe movimentu rame, hanesan iha eskola no merkadu para nune’e minimiza asidenti ba ema ne’ebe hakur liu estrada.

“Ami sei halo hela deznehu no proposta kona-ba jembatan penyebrangan para hatama ba MOPTK nune’e bele halo jembatan penyebrangan ba eskola sira no iha fatin ne’ebe rame atu minimiza asidenti trafiku,” argumenta Lay Siu Kiat. nia

Jornal Nacional

ASESOR PM RUI SIMU SALARIU LIU PREZIDENTE


DILI - Assesor Primeiru Ministru, Rui Maria de Araújo, iha area komunikasaun estratéjika nia saláriu kada fulan US$ 11,611.11, inkuantu saláriu ba ema númiru ida Prezidente Repúblika US$ 5.000.

Forum Organizasaun Non Govermental Timor-Leste (FONTIL), konsidera polítika  poupansa PM Rui nian laiha tanba realidade hatudu nia assesor  nasional no internasional mesak osan boot.

“Kontradis ho Primeiru Ministru (PM Rui) ninia deklarasaun katak, ita halo poupansa. Ho saláriu  boot ne’e la’ós  halo poupansa maibé  halo gastu,” lamenta Diretór  ezekutivu FONGTIL, Arsenio Pereira ba Timor Post iha nia kna’ar fatin edifísiu FONGTIL Caicoli-Dili, Segunda (12/10).

Nia esplika, assesor  ne’e hanesan  pessoal ne’ebé ihakeahlihanka intelijénsia  matenek ida kona-ba asuntu ida-idak ne’ebé iha depois mak bele selu osan barak 10 mill ba laten ne’e laiha buat ida, maibé  tenki ho area ne’ebé presiza atu nune’e bainhira servisu assesor nian remata labele kontratu tan ona labele rekruta ka kontratu  hanesan funsionáriu sira para tinan-tinan selu nafatin ho osan boot maibé  servisu la todan.

“Ema balun ne’ebé servisu hanesan mídia  de’it mas ninia saláriu 4 mill ne’ebé ha’u hanoin ida ne’e ladun justu ba ita nia povu,” hatete Arsenio.

Pior liu tan timoroan balun uza passaporte estranjeiru governu permiti hodi simu osan boot ho saláriu assessor internasional.

“Parlamentu Nasional bele haree ida ne’e. Ita la’ós  lakohi fó saláriu  ba ema Internasional ka ema nasional maibé  ne’e tenki rajuavel oituan,” subliña Arsenio.

Nune’e mos Diretór Luta Hamutuk, Mericio Akara, konsidera PMRui viola promesa bainhira deklara hakarak poupa osan estadu nian.

Tuir nia, saláriu  ba asessór nasionál ho internasionál sira kada fulan balu bele simu rinun $ 11 to’o rihun $ 16, maibé funsionáriu públiku sira kada fulan simu de’it $ 115 dollar, atende nesesidade família nian labele.

“Primeiru Ministru ne’e nia ko’alia A mós la han malu ho nia promesa ba poupansa osan estadu nian. Ha’u nia proposta mak ne’e, hapara tiha asessór internasionál ne’e, tanba tempu ona Timor sira hanesan S1, S2, S3 bele halo servisu, a presiza fó osan bo’ot hanesan ne’e, fó de’it estrandar ne’e mak $15 mill du ke selu $ mill to’o $ 11 mill,”Diretór Luta Hamutuk, Mericio Akara informa ba Diáriu ne’e, iha Palapaso, Segunda (12/10).

Akara lamenta ho saláriu  asessór iha Gabinete Primeiru Ministru (GPM) ne’ebé manan saláriu  to’o rihun $ 11.

“Ne’e hanesan halo diskriminasaun bo’ot liu, loloos ne’e tenke treinu funsionáriu sira, liu-liu Diretór sira mak halo servisu de’it. Sé Diretór sira mak dudu la ba ona, entaun rekruta Timor-oan S1 ho S2 sira depois nia halo servisu hanesan funsionáriu públiku, nusa mak tenke asessór,”tenik nia.

Akara mós lamenta governu dehan Timor-oan laiha, maibé governu mak baruk buka ema intelektual sira ne’ebé oras ne’e laiha fatin ba servisu.

Akara diskorda ho desizaun Primeiru Ministru, Rui Maria de Aaújo selu asessór karun tebes, tanba la ho balansu.

Nia dehan, sé nune’e, di’ak liu hasa’e funsináriu públiku inklui PNTL ho F-FDTL nia saláriu , tanba servisu durante oras 24 kole liu kompara ho asessór sira.

“Ha’u haree, dependensia ba asessor ne’e, nia (Rui) fiar demais liu ba ema rai liur du ke nia ema rasik, sira ladu’un liga ema, nia ligasaun pessoal ba ema rai liur mak domina nia, maibé Timor-oan em jerál bele halo ona servisu. Ha’u husu sira asessór ne’e halo saida, ne’ebé mak dehan Timor-oan labele halo ne’e, tenke hatudu sira nia job diskripsi ne’e, liu ida rihun $11, lor-loron nia halo saida,”lamenta Mricio Akara.

Akara dehan, Timor-oan bele halo police paper liu hosi peskiza, la presiza presiza asessór internasionál sira.

Akara la fiar dehan katak, Timor-oan labele halo servisu durante tinan sanulu resin, só ke laiha konfiansa, tanba tempu agora ne’e hakarak hatama de’it amigu inklui família.

“Ne’e mós fó beban ba orsamentu estadu nian, tanba osan ne’e la sirkula iha rai laran, maibé sai hotu ba rai liur,”dehan nia.

Akara rekoñese asessór internasionál balun ajénsia internasionál mak selu, maibé balun uza osan estadu nian.

“Sé Primeiru Ministru hakarak halo poupansa, tenke pecat uluk asessór  internasionál sira iha nia gabinete, hodi hatudu ba ministru sira seluk katak nia iha komitmentu atu halo poupansa. Sé nia la halo, tinan oin remata ona, nia la halo buat ida,”katak nia.

Iha parte seluk, Mericio Akara halo observasaun ba membru FRETILIN hanesan Rui Maria de Araújo, Estanislau da Silva, Hernâni Coelho inklui Inácio Freitas Moreira.

“Sira na’in haat ba ne’e, ami nia observasaun ne’e, ita ladu’un nota sira fó solusaun ida, ezemplu hanesan Primeiru Ministru, uluk nia promete atu fokus ba hodi fó prioridade ba setór edukasaun ho saúde, mas setór rua ne’e abandona nafatin, fasilita iha klinika laiha, meza ho kadeira laiha, kurrikulum mós seidauk klaru. Ne’e mós indikadór ida katak nia halo promes aiha inisiu mas na pratika ne’e, nia la la’o tuir,”hatete nia.

“Nia promete dehan atu reforma birokrasia, no mós promete atu halo poupansa estadu, sé reforma birokrasia iha ne’ebé, nia dehan atu halo simples birokrasia. Buat rua ne’e nia la halo ne’e, nia dala barak ba halo inspesaun depois fila mai, ema laliga no la tuir nia. Ema la’o nafatin hanesan bai-bain, prosesu pagamentu tarde bebeik,”dehan nia.

Tuir nia, prosesu pagamentu tarde ne’e la’ós  ba setór privadu de’it, maibé ministériu sira mós infrenta hela.

“Sira (governu) nafatin komplain ba malu katak, sira servisu tarde tanba sistema pagamentu ne’e mak tarde tebes, atendementu ba públiku mós sei manual, sei hanesan uluk laiha sistema foun.”

Nia dehan promesa sira ne’e laiha mudansa, tanba ema halo SIM inklui trata Billete Identidade (BI) inklui trata pasaporte kontinua sai preokupasaun bo’ot.

Akara mós kritika maka’as Xefe Governu ne’ebé lalin delegasaun barak demais hodi ba partisipa iha reuniuan Asembleia Jerál Nasoens Unidas inklui vijita traballu ba Kuba.

Nia haktuir, nasaun bo’ot sir abele lalin delegasaun barak, maybe nasaun kiik hanesan TL, folin mina mós sa’e maka’as no produsaun mina Timor nian oras ne’e tu’un maka’as.

Akara konsidera snack ne’e hanesan poupansa ki’ik-oan liu, tanba tenke poupans aliu ba estratéjiku sira.

“Justru, ida poupansa ne’e mak, viajem iha estranjeiru ne’e tenke kansela barak, delega de’it Ministru Negósiu Estranjeiru, ita selu nia para nia negosia ba rai liur, ne’ebé nia la hatudu nia progresu di’ak,”tenik nia.

Tuir observasaun Luta Hamutuk ba Ministru Estanislau da Silva ho Eis Ministru Mariano Sabino hanesan de’it.

“Krítika Assanami la halo servisu mas nia tama ba mós laiha mudansa ne’e, extensifikasaun no diversifikasaun hasa’e ne’e iha ne’ebé, agora rai mamuk barak mós abandona hela, reflorestasaun mós la halo ne’e,”hatete Akara.

Purtantu Diretór Luta Hamutuk, Mericio Akara louva ho progresu servisu Ministériu Negósiu Estranjeiru no Kooperasaun, Hernâni Coelho tanba iha polítika públiku ne’ebé klaru.

Tanba prepara polítika, liu-liu ema ne’ebé atu sai diplomata hodi reprezenta estadu TL iha rai liur tenke iha esperiensia diplomata tinan 20 hafoin sai embaixadór.

Vise Ministru Inácio Freitas Moreira, Akara labele halo observasaun, tanba nia servisu ne’e iha Ministru Gastão.(dgx/vas

Timor Post

GOVERNU SENTRAL LA METE PAGAMENTU BA KOMUNIDADE AFETADU PROJETU ZEESM


DILI - Komunidade sira iha Inur Sakato, Postu Administrativu Pante Makasar, Rejiaun Eespesial Administrativu Oe-Cusse Ambeno seidauk simu kompensasaun maske governu foti ona sira nia rai héktares haat (4) hodi harí sentral elétrika.

Governu mós promete ona ba komunidade sira ne’e atu ida-idak loke sira nia konta bankaria (rekening-red), hodi governu bele transfere osan ba iha sira nia konta, maibé to’o agora laiha rejultadu.

Ho problema ne’e, Diretór  Jerál  EDTL, Virgílio F. Guteres hatete, ba projetu eletrisidade iha Sakato la’ós  responsabilidade hosi governu sentral, ida ne’e responsabilidade Reijiaun Espesial Administrativu Oe-Cusse Ambeno.

“Ne’e la’ós  governu sentral nia responsabilidade, governu sentral fó asisténsia  téknika  totalmente ba iha Oe-Cusse, maibé orsamentu tomak harí  sentral ne’e hosi orsamentu autoridade Oe-Cusse ninian, portantu, ida ne’e husu ba iha Autoridade Reijiaun Espesial Administrativu Oe-Cusse maka bele esplika di’ak  liu kona-ba ida ne’e,” nia informa ba Timor Post iha nia servisu fatin Caicoli, Segunda (12/10).

Iha fatin la-hanesan, Portavos Komunidade Afeitada, Agostinho da Costa hatete, komunidade sira ne’ebé maka afeita kona-ba ólio-pezadu  seidauk hetan kompensasaun hosi  governu.

“Projetu eletrisidade ninian, ida ne’e mós kuaje atu remata ona, nune’e husu ba governu sentral tau matan lalais ba maluk sira ne’ebé afeita kona-ba ólio-pezadu  ninian, tanba ema sira ne’e iha ona konta bankaria, maibé seidauk iha pagamentu,” Agostinho informa liuhosi  konferénsia  imprensa ba jornalista sira iha Fundasaun Haburas, Farol, Sesta (09/10).

Nune’e mós Diretór  Redi ba Rai, Roberto Aleixo da Crus hatete, sentru eletrisidade ne’ebé harí ’i iha Inur Sakato, iha ne’eba iha ema nian 10, sira nia rai hamutuk héktares  haat, ne’e maka foti ba harí fatin eletrisidade, maibé to’o agora seidauk iha kompensasaun.

To’o notísia ne’e tun seidauk iha konfirmasaun ho Autoridade Rejiaun Oe-Cusse lideradu eis Primeiru Ministru, Marí Bin Amude Alkatiri.(jos)

Timor Post

Timor-Leste importa ona sasán no produtu sira ho folin dolár millaun 29,4 iha Agostu


Timor-Leste importa ona sasán no serbisu sira ho folin dolár millaun 29,4 iha fulan-Agostu, folin nebe tuun tebes relasionadu ho importasaun iha períudu hanesan iha 2014 ho dolár millaun 52,9.

Informasaun nebe fó sai hosi Diresaun Jerál Estatístika nian konfirma mós esportasaun nebe tuun, hosi 2,84 ba dolár millaun 1,05 iha períudu sira nebe analizadu.

Informasaun sira hatudu katak nasaun nebe fa'an liu ba Timor-Leste iha fulan-Agostu maka Singapura, ho esportasaun totál hamutuk dolár millaun 11,78. Tuir Indonézia ho millaun 6,11 no Xina ho venda ba Timor-Leste iha folin dolár millaun 2,96.

Timor-Leste nia esportasaun úniku maka kafé, iha fulan-Agostu fa'an ona tonelada 2150, ho fatia boot ida - dolár rihun 643 ka tonelada 1440 - ba Estadus Unidus. Portugal sosa ona tonelada 663 resin ho dolár rihun 225.

SAPO TL ho Lusa – foto Vendedór sira iha merkadu tradisionál Taibessi nian, iha Díli. EPA@ António Dasiparu

Tais Kafé komesa kompete ho kafé husi li’ur



DÍLI - Timor-Leste nudar nasaun ne’ebé koñesidu iha mundu ho kafé no kada tinan sempre halo exportasaun kafé ba rai seluk. Maibe kontradis mos povu nasaun foun ne’e konsumu kafé importasaun hanesan Tugu Buaya, Nescafe no kafé seluk tan.

Haree ba realidade ne’e iha tinan 2014 kompañia ho naran Virgo Amor konsege hamosu industria produsaun kafé nasional ida iha Likisa hodi produs kafé timor ho naran Tais Kafé ne’ebé ohin loron komesa sirkula iha merkadu nasional maske ho kuantidade ne’ebé ki’ik. Ida ne’e nudar inisia halo kompetisaun ho kafé importadu.

Tuir nain ba Tais Kafé, Higino Antonio Tridade hatete katak Tais Kafé mosu hodi ajuda Governu Timor-Leste hodi subtitui  produsaun kafé ne’ebé mak importa husi rai liur, maske kafé Timor Nia kuantidade ki’ik maibe nia kualidade diak liu iha mundu. “Ita hatene katak kafé timor nia kuantidade ita labele kolia tan ki’ik oan maibe kualidade kafé famozu iha mundu maibe ema la koñese ita nia kafé tan ne’e mak Tais Kafé mosu ho misaun ida katak hakarak fo koñese ba mundu kona-ba kafé Timor, katak hakarak subtitui kafé importasaun husi liur ne’e mak nudar dalan ida husi objetivu no misaun tais kafé nian ,” dehan nain ba industria Tais Kafé Higino Antonio Tridade ba BT iha Timor Plaza kinta  01/10 foin lalais ne’e.

Higino hateten durante ne’e ema barak iha mundu konsidera kafé timor nudar kualidade ne’ebé diak tebes  maibe realidade povu  TL konsumo fali kafé importasaun tanba Timor-Leste rasik seidauk halo produsaun ba kafé hodi subtitui ba iha kafé importasaun. “Ita nia produtu kafé Timor-Leste diak liu sira nian tanba saida mak ita nafatin hemu sira nian tanba ita rasik la halo produsaun ba ida ne’e tan ne’e Tais Kafé haree oportunidade ida ne’e hodi bele subtitui fali kafé sira ne’ebé mak importa husi rai liur,” dehan nia.

Nia informa ohin loron Tais Kafé nia sirkulasaun iha merkadu diak teb-tebes tanba konsege sirkula ona iha Likisa rasik, Maliana, Manatutu, inklui mos iha Díli. “Ita haree sira ne’ebé hadomi kafé (pencinta Kopi) diak teb-tebes ba ita nia kafé tanba agora kada loron ita produs kaisa 10 no 900 Kaset no ida ne’e lor-loron sempre fa’an hotu, ida ne’e hatudu katak timoroan rasik mos simu no sente katak ita nia kafé ne’e diak duni,” hateten nia. Tuir marketing ne’ebé mak iha katak kada loron ida produs kaixa 10 no kada kaixa ida ho folin $35.00.

Nia mos afirma katak durante ne’e governu nia apoiu diak teb-tebes hanesan Institusuaun ba Apoiu Dezenvolvimentu Emprezarial (IADE) apoiu ona Tais Kafé ba tuir formasaun, MCIA liu husi sekretariu Estadu Kooperativa iha tinan kotuk apoiu  makina hodi aumenta tan produsaun Tais Kafé tanba politika governu hakarak subtitui Tais Kafé ba iha kafé inportasaun sira.

Bainhira BT husu kona-ba mekadu rai laran, Higino hateten katak to’o oras ne’e dadaun Tais kafé seidauk bele hatan ba iha nesesidade merkadu nian tanba produsaun ki’ik tebes, tan ne’e mak agora hameno ona makina ida husi Xina mai atu bele aumenta kapasidade hodi bele responde ba iha merkadu. “Mesin ne’ebé mak ita pesan husi Xina nia sei halo produsaun kada loron ida to’o kaixa 100 tanba agora dadaun seidauk sufisiente tanba makina sona kafé mak seidauk bele produs barak,”  dehan nia. Nia dehan iha futuru tais kafé kontinua esforsu hodi bele sirkula iha merkadu rai laran hodi bele minimiza produtu importasaun husi rai liur tanba Timor Leste rasik iha nia produtu hanesan kafé. (BT)

Business Timor

Timor Plaza selebra aniversariu ho doasaun ran


DÍLI - Timor Plaza selebra ninia aniversariu badala 4 iha Timor-Leste ho atividade doasaun ran funsionariu sira nian ba Banku Sangue Nasional hodi tulun pasiente sira ne’ebé presiza ran iha ospital. General Manager  Timor Plaza, Tony Jape ba jornalista sira  Sesta, 02/01 katak,  ohin loron ema  barak mak presiza  ran iha hospital  tanba ne’e  Timor Plaza organiza eventu ida ne’e servisu hamutuk ho Ministeriu Saúde no mos Cruz  Vermeilha (CVTL) sira atu halo doasaun ran ba ema ne’ebé mak presiza ran iha hospital refere.

“Ami hasai ema ida   nia ran  50 to’o 70 mili liter  tanba iha ne’e ami nia prosedur ne’ebé mak  uza   primeiru fóti uluk ita nia ran, sei ba cheek iha laboratorium mak hanesan iha moras ruma   entaun ami la fó, ami mos tenke Cheek ran diak mak ami fóin fó para hodi salva ema seluk nia  vida moris,” Dehan   manager  Timor Plaza ne’e. Iha  Fatin hanesan Xefé  Unidade Banco Sangue Nasional,    Arsenio  Jose Alves hateten  objetivu sira nia prezensa iha Timor Plaza atu fó apoiu teknikamente ba ema donor darah   ba ema, tanba loron 2 fulan Outubro  loron ne’ebé  importante ba Timor  plaza.

“Banco de Sangue  atu mai hola parte hodi apoiu  tekniku  hodi hasai doador sira ne’ebé mak hakarak atu  oferese  nia ran ba ema    ne’ebé mak moras  iha hospital,” dehan nia. Nia esplika  prosesu ba  hasai ran  doador sira nia sei prense  fórmulariu   mak fóin hasai no ran ne’eb’e hasai sei lori ba laboratorium Hospital. “Ran ne’ebé mak ami hasai ne’e ami sei lori ba  hospital nasional  Guido  Valadares (HNGV)  liu-liu ba teste  ran iha laboratorium, hanesan  moras Hepatitis, Civilis  no mos HIV/ SIDA,  doador sira ne’ebé mak hetan moras ne’e ida entaun ami sei kontaktu direitamente ba ema  ne’e para  nia  ba halo tratamentu,” Hateten Xefi.

Nia esplika konaba atu hasai ema nia ran bazei mos ba fiziku ema nian hanesan ema ho todan 45 kilograma entaun   sira hasai fali  250  mililitro todan 50 hasai 350 mililitro, todan 60 sira hasai  450 mililitro. Nune’e mos doador   Ancelmo de Oviliveira haktuir tan katak   nia oferese nia ran tanba ohin loron  ema barak mak presiza ran iha Hospital. “Hau husu ba  maluk sira ne’ebé mak hakarak atu mai ajuda  ba maluk sira ne’ebé mak  presiza ran, atu nune’e bele salva ba sira nia vida,”nia hateten. (BT)

Business Timor

Fan Feto, AN Tama Prizaun


DILI – Tribunal Distrital Dili (TDD) aplika pena prizaun preventiva ba arguidu Agustinho Nunes, tanba deskonfia komete krime trafiku humanu neebe previstu iha artigu 166 kodigu penal TL.

Liu husi audensia primeira interogatoriu iha loron Sabadu (10/10/2015) Tribunal aplika pena prizaun preventiva ba taxista Agustinho Nunes, tanba halo trafiku humanu hasoru vitima A no B, ho idade 15 bainhira atu ba faan iha otel Audian hetan kapturasaun husi Polisia Nasional Timor Leste iha loron (6/10/2015) loraik.

Antes nee tuir Komandante Servisu Investigasaun Kriminal (SIK), Ludgerio Lay katak iha loron Tersa loraik SIK simu informasaun husi komunidade sira katak iha taxi ida neebe mak halao hela transaksaun ba labarik minoridade nain rua, hodi lori ba atu faan iha ema iha Hotel ida iha Audian. Rona ida nee Komandante SIK fo kedan ordem ba nia membru sira hodi ba too fatin refere, too iha neeba hare suspeitu nee lori duni labarik nain rua nee ba Hotel Audian. Ho ida nee membru sira halo kedan atusaun hodi asegura kedan labarik ho suspeitu nee lori kedas mai iha PNTL.

Ita prosesa hotu kedan iha kalan nee, no ohin (Kuarta) hatoo ona ba iha Ministeriu Publiku. Suspetu mak sei hatama iha sela PNTL nian hodi hein desizaun husi MP tun mai, tamba sira maka iha kompetensia tomak atu hare ba problema nee,” informa nia.

Audensia nee preside husi juis Estagiario Ersilia de Jesus, reprejenta ministeriu publiku prokuradora Remizia de Fatima. No arguidu hetan assistensia legal husi defensor publiku Fernando Carvalho Lopes no Estaque Sakramento. Informasaun kompletu iha STL jornal no STL Web, edisaun Tersa (13/10/2015). Domingas Gomes

Suara Timor Lorosae