sábado, 24 de setembro de 2016

Durante Ukun-An Tinan 14, TL Halo Resensiamentu Dahuluk Iha Rai Liur


DILI - Timor Leste Restaura nia independensia iha loron 20 Maiu 2002, too ohin loron ukun-an tinan 14 nia laran ona, foin mak atu hahu halo resensiamentu ba Timor oan sira neebe iha rai liur (Estranjeiru).

Deklarasaun nee fo sai husi Prezidente Komisaun Nasional Eleisaun (CNE), Alsino Barris ba jornalista liu husi konferensia imprensa neebe mak halao iha edifisiu CNE, Caicoli-Dili, Sesta (23/09/2016).

Ba eleisaun 2017 ami mos tenke halo ona resensiamentu iha rai laran no primeira vez resensiamentu eleitoral iha rai liur, ita boot sira hatene katak dadus konaba eleitores sira nee muinto fundamental,” dehan Barris.

Barris haktuir, iha kualker aktus konaba resensiamentu CNE tenke iha neeba maske ema rona ona Governu komesa inisia ona fatin maibe sira tenke hatene katak CNE tenke hatene lolos ema hira mak atu halo resensiamentu.

Iha fatin ketak, vise Ministru Negosiu Estranjeiru no Koperasaun (MNEK), Roberto Soares dehan, sira parte halao ona tipu sosializasaun no kontaktu ka hahu ona inskrisaun ba sidadaun Timor oan neebe hela iha rai liur. Informasaun kompletu iha STL Jornal no STL Web, edisaun Sabado (24/9/2019). Raimundo S. Fraga

Suara Timor Lorosae

Investimentu Iha TL Husi Kiik Too Bot Domina Ema Estranjeiru


DILI - Investementu iha rai laran husi kiik too boot, domina ho ema estranjeiru, kompara ho Timor oan. Problema nee akontese tanba Governu tau importansia liu ba ema rai liur duke Timor oan sira.

Preokupasaun nee hatoo husi Membru CCI-TL Fernando Maia ba jornalista Sesta (22/09/201) iha nia knaar fatin Bebora Dili.

Ita hare investimentu in jeral iha TL oras nee, domina ema estranjeiru sira kompara ho Timor oan sura ho liman deit, tanba governu fo importansia liu ba ema sira neebe mai ho osan bot, duke Timor oan sira,” informa Fernando.

Nia mos informa liu tan katak, TL la taka dalan ba ema atu mai investe, tan nee sira bele investe maibe laos atu hadau hotu atividade kiik neebe Timor oan sira bele, no dala barak projetu hadia bee dalan sira nee ema husi liur maka kaer hotu fali.

Iha parte seluk Prezidente Camara Comersiu Industria TL (CCI-TL) Oscar Lima mos hatutan, los duni investementu iha rai laran nee domina Xina sira deit duke Timor oan. Informasaun kompletu iha STL Jornal no STL Web, edisaun Sabado (24/9/2019). Madalena Horta

Suara Timor Lorosae

Formação em combate ao crime de Contrafação de Moeda - vídeo



No passado dia 16 de setembro, decorreu a cerimónia de entrega de certificados de participação na ação de formação especializada em investigação criminal no âmbito da contrafação de moeda, nas instalacões da Polícia Científica de Investigação Criminal (PCIC), em Caicóli, Díli.

A formação, que durou duas semanas, teve como destinatários 17 quadros da Polícia Científica de Investigação Criminal, entre Inspetores e Peritos Forenses daquele órgão de Polícia Criminal. Esta acão foi assegurada por uma equipa constituída por dois Inspetores – Dário Andrade e Elsa Sá –, ambos da Polícia Judiciária de Portugal.

Esta ação de formação, a penúltima do ciclo formativo do biénio 2015-2016, veio dar continuidade, aprofundar e consolidar a formação técnica e o desenvolvimento de competências nos domínios da Investigação Criminal, da Polícia Científica e das análises laboratoriais em Timor-Leste.

Enquadra-se na Componente de Justiça do Programa de Apoio à Governação Democrática de Timor-Leste, cooperação delegada pela União Europeia em Portugal, através do Camões, IP – Instituto da Cooperação e da Língua. Em parceria com o Ministério da Justiça timorense e outras entidades locais, esta cooperação tem acompanhado, desde 2012, a criação de um novo órgão de Polícia Criminal altamente especializado, numa área fundamental para o desenvolvimento de Timor-Leste.

A Polícia Científica de Investigação Criminal, criada em 2014, é constituída por 47 Investigadores e 31 Peritos Forenses, todos formados no âmbito do referido Programa, em Timor-Leste e na Escola de Polícia Judiciária, em Portugal.

A cerimónia contou com a presença do Diretor Nacional da PCIC, Vicente Fernandes de Brito, da Adida para a Cooperação da Embaixada de Portugal, Daniela Pereira, e do Gestor de Programa, Pierre-Yves Lucas, da Delegação da União Europeia em Timor-Leste.

Rede Marista recebe educadores timorenses


A Rede Marista recebe, a partir do dia 23 de setembro, dois educadores maristas do Timor Leste. Eles estarão na cidade até 21 de novembro, período em que conhecerão os espaços de missão da Rede e farão aulas de português.

Ágata Moreira Freitas e Pedro dos Santos serão capacitados para ensinar português, uma das línguas oficiais do Timor Leste, nas escolas maristas do País. Eles serão acolhidos na casa de membros do Movimento Champagnat da Família Marista e na Comunidade Marista Mãe de Deus, junto aos Irmãos, em Porto Alegre. O acompanhamento dos visitantes e de suas atividades está sendo realizado pela Coordenação de Pastoral da Rede Marista.

Os educadores participam do Programa de Desenvolvimento Profissional coordenado pela Província Marista da Austrália (da qual o Timor Leste faz parte, junto com Camboja e Austrália), com apoio da Província Marista Brasil Sul-Amazônia/Rede Marista e do setor de Colaboração Missionária Internacional do Instituto Marista. Atualmente o Irmão Lécio José Heckler, da Província Marista Brasil Sul-Amazônia/Rede Marista está em missão no país asiático.

Conheça os educadores timorenses 




Ágata Moreira Freitas tem 35 anos e é educadora na disciplina de Educação Religiosa, matemática, dança, literatura e alfabetização no Instituto Católico para Formação de Professores, na cidade de Baucau. 






Pedro dos Santos tem 30 anos e é educador nas disciplinas de teologia e filosofia, além de auxiliar em outras disciplinas, no Instituto Católico para Formação de Professores também em Baucau. 


CCI-TL Ermera Husu SEJD Hapara Obra Estadiu Gleno


GLENO, (ANTIL) – Hare’e ba obra Estadiu Gleno iha Autoridade Munisipal Ermera ne’ebe kontinua laiha progressu ba nia konstrusaun, Camara Comersiu Industria Timor-Leste (CCI-TL) Ermera husu ba Sekretaria Estadu Joventude no Desportu (SEJD) atu hapara hapara kontratu ba kompana Maferdi ne’ebe kaer obra ne’e.

Razaun prinsipal CCI-TL husu SEJD hapara obra ba estadiu refere, tamba kompana Maferdi ne’ebe manan ba projetu ne’e to’o ohin loron laiha mudansa ba nia konstrusaun, inkuantu obra estadiu munisipiu seluk besik remata ona hodi entrega ba governu.

“Hanesan Timoroan, Ermera oan husu ba SEJD, se hadomi rai ne’e tenki hapara ona kontratu kompana Maferdi, tamba labele halo ona, agora deit laiha atividade servisu,” Prezidenti CCI-TL Ermera, Luis Alves Tilman dehan ba ANTIL, iha Gleno, Kinta (22/09/2016).

Ho konstrusaun ba obra estadiu nian ne’ebe kontinua laiha mudansa no atividade servisu nian, hatudu katak kompana refere laiha duni intensaun diak no kapasidade hodi kontinua halao projetu ne’e.

“Diak liu SEJD fo deit ona ba kompana seluk ne’ebe iha kapasidade, uluk fo ona prolonga tempu fulan 10, maibe ohin loron nia laiha mudansa nafatin, ami sei kaer hela lia fuan sekretariu estadu katak nia komitmentu bo’ot atu halo black list ba kompana ne’e kuandu laiha mudansa, povu ermera hein hela nia komitmentu,” Luis hateten.

Projetu obra Estadiu Gleno ne’e ho naran Rehabilitasaun Estadiu Futebol no Konstrusaun foun tribun Estadiu Gleno – Ermera ho nia kontratu numeru ICB / 0106/SEJD-2014, valor projetu nian ho montante US$ 1169,672.63. Ne’ebe kompanha Maferdi Unipessoal Lda mak kaer ho durasaun tempu fo deit fulan 10 hahu 10 Junu 2015.

Iha vizita ba estadiu refere, laiha traballador ida mak mosu iha estadiu refere.

Iha tinan hanesan, SEJD mos loke projetu ba kontrusaun foun Estadiu Munisipal Manatuto no Maliana, no Rehabilitasaun Estadiu Futebol no Konstrusaun foun tribun Estadiu Baucau. (Jornalista: Gantry Meilana)

Foto: Kondisaun Estadiu Gleno -Ermera ne'ebe laiha atividade obra ba projetu ne'e, Kinta (22/09/2016). Foto: ANTIL / Gantry Meilana

Veteranu Oan Nain 218 Hetan Ona Bolsu Estudu


Dili, (ANTIL) – Hahú hosi tinan 2013 to’o 2016, Ministériu Edukasaun fo bolsu estudu ba veteranu sira no nia oan ne’ebé mak eskola iha rai laran no iha rai liur hamutuk 218.

Númeru benefisiariu sira, maioria eskola iha rai laran hanesan iha Universidade Nasionál Timor Lorosa’e (UNTL), Universidade Orientál Timor-Leste (UNITAL), Universidade Páz (UNPAZ), Institut of Buisness (IOB), Institutu Superior Cristal (ISC) no iha Indonezia.

“Benefisiariu sira iha rai liur hamutuk ema nain 17, nain 12 estuda iha grau lisensiatura, nain rua estuda iha masteradu no nain tolu estuda iha doutoramentu,” Kordenadór hosi Gabinete Kordenasaun ba Apoiu Estudante, Aquiles Salvador Guterres ba ANTIL iha Ministériu Edukasaun Vila-Verde, Sesta (23/9).

Tuir Kordenador, ministériu edukasaun fo subsidiu ba semestre ida-idak nian no sira uza subsidiu ba sira nia nesesidade eskola hanesan ba atividade kurikular ne’ebé mak suporta sira nia estudu, depois hetan fali semestre tuir mai, sira hatudu sira nia relatoriu hosi rezultadu akadémiku no sira nia valór sira tenke aprezenta fali mai no sira nia estatutu ne’e sei ativu hela ou lae pois ministériu prosesa fali semetre tuir mai nian.

Ba benefisiariu ida ne’ebé mak eskola iha rai laran sei simu US$ 900.00 ba tinan ida iha área lisensiatura, no sira ne’ebé estuda iha Indonezia hetan U$ 1800 ba tinan ida, grau ba masteradu nian, hetan subsidiu US$ 3,000.00 no doutoramentu ho subsidiu US$ 4,000.00.

Apoiu ba antigu kombatente libertasaun nasionál  nia oan sira ne’ebé mak hakarak kontinua hela sira nia estudu iha ensinu superiór sira bele iha rai laran no iha rai liur liu-liu ba veteranu sira nia oan hosi frente diplomatika, frente klandestina no frente armada.

‘’Sira halo proposta ida mai ministériu edukasaun no sira tenke anexa dokumentu komprovativu sira ne’ebé mak dehan katak sira ne’e estudante universitariu ou rejistu ona iha universidade sira iha rai laran no mós ih arai liur’’ Tuir Kordenadór

Nune’e mós universidae sira ne’e tenke akredita ona, sira mós tenke aprezenta dokumentu sira hanesan dokumentu sidadania nian hanesan Timor oan ne’ebé estuda iha rai laran no iha rai liur.

Hanesan mós estuda iha rai liur tenke ho pasaporte, vistu tenke moris no estuda iha rai laran mos tenke iha dokumentu estadu nian hanesan, bilete identidade, sertidaun RDTL no seluk tan.

Atu komprova katak sira nia estatutu hanesan antigu kombatente libertasaun nasionál, tenke aprezenta fisa veteranu nian ne’ebé mak deklara katak sira ne’e hanesan estatutu antigu kombatentes.

Dokumentu sira ne’e emite hosi komisaun omenajen, wainhira sira submete sira nia proposta mai ministériu edukasaun, entaun ministériu rasik sei avalia, mas molok atu husu aprovasaun hosi superiór sira, ministériu edukasaun sei halo Crros chek no husu konfirmasaun ba entidade sira relevante.

Hafoin konfirma tiha, ami husu aprovasaun ba superior sira atu bele konsede subsidiu eskolar nian ba sira. (Jornalista: Zezito Silva / Editor: Gantry Meilana)

Foto: Kordenadór hosi Gabinete Kordenasaun ba Apoiu Estudante, Aquiles Salvador Guterres

Xefe Suku Sai Vitima Ba Sistema Birokrasia Governu


DILI - Konsistensia desizaun politika Governu ba eleisaun xefe suku neebe mak sei akontese iha nivel aldeia no Governu halo mudansa ba data eleisaun, mak xefe suku Comoro konsidera sistema birokrasia Governu nee halo xefe suku sira sai vitima.

Tuir Xefe Suku Comoro, Eurico da Costa hatete katak, informasaun neebe klaru no los husi Jornal Republika eleisaun monu iha dia 17 Setembru, maibe sira tunda fali ba iha loron 30 Setembru no muda tan loron 29 Outobru 2016.

Ita haree katak sistema birokrasi Governu nian nee ladun halai ho diak tanba ami xefe suku ho xefe aldeia sira mos sai fali vitima ka vulneravel ba situasaun sira hanesan nee tanba tunda ba tunda mai,” dehan Eurico ba jornalista iha edifisiu CNE, Caicoli-Dili, Sesta (23/09/2016).

Eurico haktuir, agora Governu muda fali ba loron 29 Outobru tuir lei hatete katak kandidatu minimu ema nain rua portantu feto nain rua no mane nain rua. Eurico sublina, iha 2005-2006 mosu fila fali konflitu etnika halo lorosae no loro monu.

Iha fatin hanesan, Xefe Suku Caicoli, Hipolito Marques dehan, lei xefe suku nian foun fo dalan ba feto no made atu bele kandidata-an, se nia mak lakohi mai kandidata-an mak sira sei koalia ho STAE. Informasaun kompletu iha STL Jornal no STL Web, edisaun Sabado (24/9/2019). Raimundo S. Fraga

Suara Timor Lorosae

CNE Konsidera Lei Xefe Suku Komplikadu


DILI - Komisaun Nasional Eleisaun (CNE) konsidera, lei eleisaun xefe suku foun oras nee sai komplikadu, tanba nee sira sei esforsa makas atu halo espesifiku.

Tuir Prezidente Komisaun Nasional Eleisaun (CNE), Alsino Barris katak, lei eleisaun xefe suku nia foun nee, kompleksu no bele dehan katak bele sai mos hanesan buat foun.

Komisaun Nasional Eleisaun ho propozitu no kompetensia neebe mak ami iha konvida autoridade lokal mai hamutuk ho ami atu tenta komprende didiak lei eleisaun suku,” dehan Alsino liu husi diskursu wainhira halao programa sosializasaun lei suku nian ba lideransa komunitariu sira, iha edifisiu CNE, Caicoli-Dili, Sesta (23/09/2016).

Alsino haktuir, lei nee diferente tebes-tebes nia natureza. Nia natureza lahanesan neebe aplika iha periodu eleisaun xefe suku sira iha tinan kotuk liu ba.

Sira tenta atu habelar ou tenta atu klarifika ho maneiras neebe simples para bele inteira didiak ninia lalaok lei nee rasik, para bele mai fali iha implementasaun halo lasala, depois ninia konsekuensia bele mosu polemikas, situasaun balun indestavel ka laagradavel ba ita nia estabilidade.

Iha fatin hanesan, Adjuntu Administrador Munisipiu Dili, Jecka Smith dehan, oportunidade diak husi orgaun eleitoral neebe konvida atu akompania divulgasaun no informasaun, konaba lalaok prosesu eleisaun suku. Informasaun kompletu iha STL Jornal no STL Web, edisaun Sabado (24/9/2019). Raimundo S. Fraga

Suara Timor Lorosae

TDD AUTORIZA EMILIA BA ENKONTRU G7+ IHA NOVA IORQUE


Tribunal Distrital Dili (TDD) autoriza arguida Emiliar Pires, eis ministra Finansas, halo viajen ba rai liur ba interese Estadu nian.

Arguida Emilia, aranka ona ba Nova Iorque hodi partisipa iha enkontru g7+, maibe antes ne’e, parte defeza arguida nian hato’o ona rekerimentu ba TDD.

Arguida Emilia ho Madalena Hanjam, eis Ministra Saude, hetan akuzasaun partisapasaun ekonomia no abozu de poder iha prosesu tender fornesimentu kama ba Hospital Nasional Guido Valadares (HNGV), iha tinan kotuk.

Juis do prosesu Jose Maria de Araujo hatete, antes ne’e parte defeza husi arguida Emilia hato’o ona rekerimentu mai tribunal,  tanba be’e TDD liu husi juis prosesu autoriza.

Tempu ne’ebe TDD fo ba arguida Emilia nia viagem ba rai liur durante loron 9 deit, ho nune’e, iha loron 10 fulan Outubru 2016, arguida Emilia tenki devolve fila fali pasaporte ba TDD hodi asegura nafatin prosesu justisa hasoru arguida.

Jose Maria de Araujo, esplika katak, lei mos fo dalan kuando arguida hato’o uluk nia rekerimentu mai TDD liu husi juis koletivu, nune’e juis koletivu tur hamutuk halo despacho, maibe TDD mos la fo livre arguida ida atu ba konformi nia hakarak. Tanba ne’e, TDD tenki limita nia loron viagen ba rai liur.

Antes ne’e mos juis de Direitu TDD Antoninho Gonçalves hatete, kuando arguida ida atu viagen ba rai liur ba hare familia ou ba halo tratamentu tenki hato uluk rekerementu ba TDD liu husi juis koletivu ba prosesu ne’e, maibe kuando tama ona ba leitura akordaun ka desizaun final ba arguida ne’e nia tenki marka prezensa.

‘’Ne’e obrigatorio nia tenki marka prezensa,  kuando arguida ne’e  la marka prezensa  iha  TDD ne’e hanesan  agravante ida mos ba arguida ne’e, tanba  lei mos obriga kuando leitura sentensa ba kazu sira ne’e arguida tenki iha hodi rona,  tanba atu kastigu ne’e arguida, laos ema ne’ebe mak reprezenta hodi rona ne’e,’’ hateten Antoninho.

Husi sorin seluk, vise Prezidenti partidu FRENTI-MUDANÇA (FM), Vicenti Maubocy, konsidera akuzasaun Ministeriu Publiku (MP) nian ba arguida Emilia tinan 10 prizaun no arguida Madalena Hanjan mos tinan 10 prizaun ne’e fundamentu tebes tanba bazeia ba sira nia aktu konspirasaun iha projetu fornesimentu kama ba HNGV ne’ebe la tuir prosedur normal.

Maubocy hateten, alegasaun no akuzasaun ne’ebe MP fo ba arguida nain rua tuir duni lei  no pior liu tan arguida Emilia Pires, hetan benefisia  finanseira kona-ba prosesu ajudikasaun direta ba rojetu fornesimentus ekipamentus ba HNGV.

 Maubocy mos senti triste tebes ho deklarasaun Deputadu Arão Noe de Jesus nian, nudar membru Bankada CNRT ne’ebe defende maka’as Emilia Pires, hodi dehan, alegasaun MP nian ba Emilia Pires, la razuavel no la iha fundamentu.

“Hau lamenta tebes, tanba Deputadu Arão ne’e hetan ona oportunidade tuur iha PN periode tolu ona, ne’ebe lolos nia  hatene funsionamentu lei ne’e,” afirma Maubocy.

Deputadu Arão Noe de Jesus, konsidera katak alegasaun ba arguida Emilia Pires, la los, tanba tuir lolos alegasaun ne’e tenke rekai ba arguida Madalena Hanjan.  Tanba ne’e, Maubocy, hateten, dala ruma Deputadu Arão la inteira prosesu ne’e tomak. Ne’ebe lori ona tempu tinan ida tomak.

Maubocy hateten, buat ida justisa ne’e la’os arbiru, maibe  wainhira hasai alegasaun ne’e tuir rezultadu analiza, investigasaun no rona  deklarasaun husi testamunha sira.

“Tuir lolos Deputadu sira halo lei tenki hatene lei.  Deputadu sira tenki tane justisa no lei, laos tane fali interese grupu,” afirma Maubocy.

Nia mos konsidera katak, dala ruma Deputadu Arão koalia nune’e tanba hetan orientasaun husi nia superior no bele kria problema liu tan, katak sei la redus problema ne’ebe ema hotu ohin loron luta maka’as halo prevensaun no luta kombate korrupsaun.

Akuzasaun MP la kondis

Liu husi alegasaun iha Tribunal Distrital Dili (TDD), Kinta (22/9/2016), defeza husi arguida Madalena Hanjam  ba kazu krime partisipasaun ekonomia do negosio, atu absolve totalmente arguida Madalena, tanba tuir parte defeza akuzasaun husi Ministeriu Publiku barak mak la iha provas.

José Guterres, defeza arguida Madalena nian konfirma katak, durante ne’e sasain sira ne’ebe mak mai hanesan Jose Ramos Horta, Kay Rala Xanana Gusmão, Mari Alkatiri no deputada Fernanda Lay no sira seluk haktuir katak, los duni arguida autoriza sosa kama, maibe kama sira ne’e kualidade no to’o agora kondisaun kama sira n e’e diak hela i Hospital Nasional Guida Valadares (HNGV) sira uja hela to’o agora, tanba ne’e tuir defeza deklarasaun testamunha sira la kontradis ho akuzasaun MP nian ne’ebe dehan sasan la iha kualidade.

‘’Parte MP iha akuzasaun temi deit testamunha ida ou rua ne’ebe mak apara ho sira nia akuzasaun, nun e’e sira be;e kondena ho tinan 10, maibe parte defeza iha alegasaun temi hotu testamunha sira ne’ebe marka prezensa iha tribunal ba kazu ne’e, hodi hatete katak, deklarasaun testamunha barak mak la hanesan ho akuzasaun MP, tanba ne’e ita husu absolve total, nein kondena nein multa, ita lakohi noda ida atu kona ita nia kliente nia isin, tanba iha sasin barak mak nia deklarasaun la hanesan ho akuzasaun MP,’’ hateten  Jose Guteres ba jornalista sira iha TDD.

Jose hatete, maske iha akuzasaum MP dehan arguida Madalena komete krime A ou B, maibe ne’e labele uza ba faktus, mai tribunal mak liu husi deklarasaun testamunha, dokumentos sno sira seluk tan mak mak bele hatudu provas ne’e iha ka lae.

Audensia julgamentu ne’e presidi husi juiz kolektivu Jose Maria de Araujo ,Francisca Cabral no Maria Solana Fernandes, MP representa husi prokuradora Angelina Saldanha ,Lidia Soares ho Jacinto Babo, arguida Emilia Pires hetan defeza husi advogadu privadu pedro Camões, arguida Madalena Hanjam hetan defeza husi advogadu privadu Jose Guterres akompana husi advogado Nuno Morais  husi Portugal nain.

Antes ne’e tuir akuzasaun husi Ministeriu Publiku katak, iha loron 9 de Fevereiru de 2011 Arguida Madalena Soares haruka karta VMS/PM/11/50 ba Primeiru Ministru atu husu fundu audisional ida Ministeriu Saude ba alojamentu no alimentasaun mediku cubano sira(600,000 USD) unidade kardiolojia no hematolojia (400.000 USD) no kama ortopedika atus ida (100) (400.000 USD) Primeiru Ministru despaisu oinsa pedidu ne’e haruka ba Ministeriu Finansas.

Iha loron 6 de Fevereiru 2011, liu husi ofisio No.203/GPM/II/2011. arguida Emilia Pires simu informasaun husi despaisu Primeiru Ministru nian .Iha loron 29 de Marsu  2011,Arguida Emilia Pires liu husi ofisiu 104/GMF/III/2011, fo paraser kona ba pedidu adisional orsamentu formula husi arguida Madalena Soares.

Fo hanoin atu aprova, pedidu liu husi fundu rezerva kontinjensia .Iha loron 20 de Marsu de 2011 ,liu ofisiu 0312/GPM/2011Primeiru Ministru aprova kedas pedidu hamutuk USD 1.300.000,00 iha rezerva kontijensia atu selu alojamentu no alimentasaun mediku Cubano sira nian unidade sira kordiolohjia no hematolojia no akizasaun kama ortopedika atus ida (100).

Mai fali iha lron 8 de Abril de 2011, Arguida Emilia Pires fo hatene ba arguida Madalena hanjan Soares katak, pedidu pagamentu liu husi rezerva Kontijensia no despeza sira alojamentu no alimentasaun mediku kubano sura kardiolojia no hematolojia no sosa kama ortopedika  atu ida (100) hamutuk USD 1.300.000,00 aprova tiha husi Primeiru Minsitru  no verba ne’e sei transfere kedas.

Iha loron 5 fulan Maiu 2011,Arguida Madalena Soares liu husi ofisiu GVMS/PM/V/2011,171 haruka justifikasaun ajusteida ba Primeiru Ministru atu Kampaña MACS METALCRAFT pty Lda ,husi Australia fornese kama ortooedika ba fundamentu katak, ,presiza kama ortopedika ba ospital sira no sai fonte mesak deit maka respeita ba norma estandarizasaun nia.

Iha loron hanesan kompaña MACS METALCRAFT pty Lda aprezenta tiha dokumentus koatasaun ho numeru maka ,05-11 ba Ministeriu Saude refere ba unidade 6 mAC-2Acute care For ICU unidade 6 Mc-2 Acute care,unidade 30 Mc-2 fold –ing 4 seksaun elektrika ,unidade 10 Nc-1 Red elektrika unidade 30 Mac-1 Red eletrika unidade 80 Woundcare Matress osan hamutuk USD 366,168,00 .

Iha loron 6 fulan Marsu 2011, Gabinete Primeiru Ministru haruka despaisu aprovasaun justifikasaun fonte uniku ba arguida Madalena Hanjam .Loron 24 Fulan Junu 2011 ,Ministeriu Saude halo kontratu No.RDTL-MS-CAMS-011-B 0019/SS ho kompaña Australiana  MACS METALCRAFT pty Lda atu fornese,kama elektrika 80 ho folin USD 366.168.00 asina husi arguida Madalena Soaresno worrenMacleod. Director Macs Metal Craft nudar arguido Emilia Pires nia kaben.

Vise Minstra Suade arguida Madalena Fernandes Melo Hanjam Costa Soares, haruka ofisio numeru referensia maka MSNMF/212/441,ba Ministra Finansasarguida Emilia Pires atu husu aprovasaun orsamentu adisional foun ida sosa ekipamentus mediku sira .Hamutuk ho ofisiu ida ne’e haruka tiha  lista atu sosa ekipamentus sira,ne’ebe halo husi Avelino Brites,Xefe Departementu Jestaun Ekipamentus mediku no aprova husi arguida Madalena Hanjam  ho osan hamutuk USD 2.004,100,00 (dolar amerikanu milaun rua rihun haat atus ida).

Hatama ihalista ne’e atu sosa kama atus haat(400)ho osan hamutuk USD 995,000,00 (dolar amerikanu  rihun atus sia sianulu resin lima).Tanba ne’e Ministeriu publiku deklara hahalok arguida nain rua nian komete iha koautoria no konkursu real ba krime partisipasaun ekonomi iha negosio.

Arguida sira halo prezuizu ida ba Estadu hanesan ho kama sira maka hanesan sosa nia folin karun no la utilize tan material labele utilizatan ne’e nudar kaixa direita no nesesaria husi sira nia hahalok arguida sira halakon ona osan Estadu ho prezuizu iha ho osan husi dolar amerikanu rihun atu ualu sanulu resin ida hat nulu (U$ 811.040,00). nia

Jornal Nacional

GRÁFICA NACIONAL MAK IMPRIME MATERIA EZAME NASIONAL


Kompañia Gráfica Nacional (GN) Lda,  manan tender husi Comissão Nacional de Aprovisionamento (CNA), hodi  halo  imprime ba materia ezame nasional tinan 2016 nian, hahú  husi Ensinu Báziku to’o Sekundáriu.

“Foin dadauk  ne’e ita loke konkursu públiku ba Kompañia hira maka tuir, maibe CNA maka   halo, depois  iha momentu  ne’eba  prosesu aprovizionamentu la’o hotu ona,  depois konkursu mós la’o normal, Gráfica Nacional mós kompete, bainhira Gráfica Nacional kompete  ho Kompañia sel-seluk,  tuir  kriteriu  regras aprovizionamentu  Prokuramen nian, Gráfica Nacional  maka priense rekejitus sira ne’e hotu, entaun  Gráfica Nacional maka kona projetu ne’e  hodi halo servisu,” Koordenador Unidade   Kuríkulu  Nasional  Ministériu Edukasaun, Fernando Mouzinho Gama, ba  Jornal Nacional Diário, iha edifisiu Gráfica Nacional, Liquintai Dili, Kuarta (21/09).

Nia hatutan, projetu  ne’ebé atu halo impresaun ba materia ezame nasional  nian nomos diploma  ka ijasah ba estudante  sira finalista  ba tinan 2016 nian.

 “Orsamentu ne’ebé aloka ba  projetu ne’e, momentu ha’u nia proposta ne’e, osan ne’e kuaze trezentus mil dolar,  maibe agora  ha’u lá hatene sira hatama kuotasaun hira husi  kompañia ida  ne’e ha’u lá hatene, maibe orsamentu   ne’ebé maka  preparadu ne’e trezentos mil,  proposta  ne’ebé maka ha’u halo ba  Finansas atu halo prosesu ba tenderizasaun ne’e,”dehan Fernando Mouzinho Gama.

Nia dehan tan,  tuir kontratu ne’ebé maka iha projetu  imprime ba meteria sira  ne’e sei finaliza  iha 20 de Outobru tinan 2016  ne’e.

“Ita sei halo distribuisaun ba eskola sira hodi halo ezame nasional,”dehan Fernando Mouzinho Gama.

Materia ne’ebé maka Gráfica Nacional sei halo imprime ne’e, nia dehan,  hahú husi Ensinu Báziku terseiru siklu, liu-liu ba nono ano nian, nomos  ba decimo segundo ano ba Sekundáriu jeral nian tekniku profisional nian.

Iha parte seluk  Jeneral Manajer Gráfica Nacional, Herlambang Miary, hatete, materia ezame  ne’ebé maka Gráfica Nacional imprime ne’e kuaze dua juta halaman. “Kona-ba lembar ne’e ha’u lá hatene, mais ou menus dua juta halaman,  porvolta container ida,”dehan  Herlambang Miary.

Kona-ba kualidade tinta ba material sira ne’e?  Herlambang Miary hatan, ne’e iha kualidade.

“Iha periodu liu ba labele kompara ho tempu dadauk  ne’e,  agora  buat  hotu  avansu. Tanba ne’e ha’u garante materia ezame sira ne’e sei  produs ho tinta ne’ebé maka kualidade diak liu,”dehan nia.avi   

Jornal Nacional

Timor-Leste ho Indonézia konkorda kontinua negosiasaun sira kona-ba fronteira sira


Governu Indonéziu no Timor-Leste konkorda ona hodi kontinua negosiasaun sira kona-ba definisaun hosi fronteira hamutuk nian, adianta hosi ministru Negósiu Estranjeiru sira indonéziu nian.

"Ami presiza kontinua hodi fó korajen ba negosiasaun sira kona-ba definisaun hosi área sira fronteira nian entre nasaun rua", afirma ona hosi ministru Retno Marsudi, iha reuniaun bilateral ida ho xefe diplomasia timoroan nian, Hernâni Coelho, iha marjen hosi asembleia-jeral ONU nian iha Nova Iorke.

Maski iha hela diskordánsia sira iha pontu balu ne'ebé sei iha debate, ministru na'in rua ne'e fiar katak empeñu ho vontade polítiku hosi xefe sira Estadu indonéziu no timoroan nian sei halo lalais prosesu negosiasaun sira nian.

"Indonézia hein katak negosiasaun sira bele intesifika hodi hetan opiniaun hanesan ida ba nasaun rua ne'e", hatete hosi ministru Retno Marsudi, ne'ebé haktuir hosi Antara, ajénsia notísia indonéziu nian.

Responsável na'in rua ne'e ko'alia mós koperasaun entre Jakarta ho Díli iha ámbitu hosi organizasaun internasional oioin.

Iha ámbitu ne'e, ministru hatete mós ktak apresia apoiu hosi Timor-Leste ba pozisaun hosi Asosiasaun Nasaun sira Sudeste Aziátiku (ASEAN) iha Movimentu hosi Nasaun sira ne'ebé La'ós Aliñadu.

Xefe diplomasia Timor-Leste nian esplika ona katak nasaun sei iha eleisaun jeral sira iha tinan oinmai, ne'ebé timoroan sira ne'ebé hela iha estranjeiru bele vota. Indonézia hatudu nia disponibilidade hodi fahe nia esperiénsia iha organizasaun ba eleisaun sira ba sidadaun ne'ebé hela iha estranjeiru.

SAPO TL ho Lusa

Ministru Justisa hein katak majistradu portugés sira to'o "iha tempu badak"


Iha loron-kinta ne'e ministru Justisa, Ivo Valente hatudu otimista katak grupu ida ho majistradu portugés na'in lima ne'ebé sei kumpri knaar sira iha Timor-Leste, hanesan inspetór judisial sira no iha sentru formasaun jurídiku nian, bele to'o iha nasaun iha tempu badak.

"Ami seidauk iha loron loloos maibé ha'u hein katak sira bele to'o iha tempu badak. Projetu sei la'o hela", Ivo Valente hatete iha deklarasaun ba Lusa.

Tuir nia esplika katak autoridade timoroan sira haruka ona ba Portugal naran sira hosi majistradu portugés na'in rua ne'ebé maka hili ona hosi Konsellu Superior Majistratura Timor-Leste nian (hosi lista ida ne'ebé hato'o hosi Lisboa) hodi hala'o knaar sira inspetór nian iha Díli.

Funsaun sira ne'e hanesan importante iha momentu atual hodi permiti inísiu hosi prosesu promosaun ba juís sira hosi instánsia dahuluk ba Tribunal Rekursu, instituisaun ida ne'ebé hanesan paralizadu oituan tanba falta juís sira.

Aleinde majistradu na'in rua ne'e, sei ba Timor-Leste portugés na'in tolu seluk ne'ebé sei kaer funsaun sira iha Sentru Formasaun Jurídiku iha Díli ne'ebé reprezenta kontinuasaun hosi koperasaun bilateral Portugal nian iha área justisa nian.

Koperasaun ne'e afetadu maka'as iha tinan 2014 nia rohan ho orden espluzaun ne'ebé fó ba majistradu sira ne'ebé barak liu ema portugés ne'ebé kaer knaar iha Timor-Leste no hahú hosi tempu ne'ebá maka halo revizaun ba kuadru koperasaun hodi nune'e majistradu sira ne'ebé agora ba nasaun la kaer funsaun sira judisial ezekutivu nian.

Fatór burokrátiku sira, iha Timor-Leste no Portugal, atraza hela majistradu sira nia viajen, maibé kontinua hala'o projetu sira seluk hosi programa extensu hosi koperasaun iha área judisial nian.

SAPO TL ho Lusa – Foto: EPA@ Manuel de Almeida