sexta-feira, 7 de abril de 2017

EDTL Rekuinese Reseitas Eletrisidade, Laiha Balansu

DILI - EDTL rekuinese reseitas elektrisidade laiha balansu ho despesa neebe kada tinan gasta ba sentral eletrisidade Betano no Hera.

Tuir Diretor Jeral EDTL Virgilio Guterres katak, orsamentu selu deit ba operasaun no mantensaun ba sentral eletrisidade rua (2) Betano ho Hera deit, kada fulan miliaun U$ 11.

Agora tama ba tinan 2017 orsamentu neebe aloka hodi sosa kombustivel miliaun U$ 40 konta hamutuk ho osan operasaun no mantensaun hamutuk miliaun U$ 50 resin.

Hau sente preokupasaun deputadu sira nia los, tanba despesa estadu kada tinan gasta ba sentral elektridade rua nee boot. Maibe, reseitas kiik tanba laiha balansu. Tanba  bainhira ita adopta sistema termika hanesan agora neebe utiliza kombustivel disel difisil tebes atu  hetan reseitas boot liu despeza,” dehan Virgilio ba STL iha knar fatin Caicoli Dili, Kuarta (5/4/2017).

Tuir Virgilio katak, bazeia dadus reseitas kolekta iha tinan 2016 liu ba hatama reseitas miliaun U$ 28 .800 ba kofre estadu, seidauk konfre despeza estadu nian. Maibe, agora esforsu kria sistema diak, atu rekola reseitas, iha 2017 nian hahu fulan Janeiru too Marsu hatama miliaun U$ 7.20.000, espera ba oin rekola reseitas aumenta para iha balansu ho despeza estadu.

Maske kontador prepago seidauk monta hotu, tanba agora dadaun monta iha Munisipiu Oecusi, Dili laran inklui munisipiu balun, no postu administrativu balun. Maibe seidauk tanba depende ba orsamentu.

Tanba, tinan nee iha orsamentu sosa kontador monta balun bele monta konsumidor boot, kontribui selu taxa ba estadu, planu sosa monta kliente nain 2000.

Maioria populasaun uza ahi 95% iha Dili laran, tanba nee reseitas 98% husi Dili. Agora dadaun intrus kontador leitora otomatika, ba konsumidor boot iha Dili laran, lapresiza tun terenu kontrola maibe bele kontrola husi komputador deit, agora monta 65 unidade.

Nunee mos, ekipa tekniku EDTL servisu kontrola halo ispesaun rutina sai-tama kada bairru. Nee duni, karik kliente ruma halo ligasaun illegal desfiu, entaun sistema detekta kedas semak lamai sosa pulsa liu fulan ida,  tekniku bele hatene kedas hola atuasaun ba situasaun ida nee.

Reseitas importante tanba TL depende reseitas minarai no gas, sistema termika presiza servisu makas, wainhira adopta sistema termika disifil atu hetan reseitas boot.

Iha parte seluk Vise Prezidente Komisaun E Deputadu Manuel Castro hatete, orsamentu kada tinan aloka ba sentral elektidade rua Betano ho Hera, miliaun U$ 100 hodi halo mantensaun no operasaun inklui sosa kombustivel maibe reseitas kiik.

Tuir lolos governu monta ona prepago, nee duni komunidade sira tenke iha konsensia selu reseitas ba estadu.

Deputadu nee mos rekuinese katak dadaun infranstrutura eletrisidade 90% hotu, hein governu aloka osan sosa prepago hodi monta ba uma hotu-hotu iha Timor laran tomak.

Nunee mos, Prezidente Komisaun E Deputadu Pedro dos Martires da Costa dehan, tinan aloka orsamentu ba sentral elektridade Betano ho Hera boot, tanba investimentu boot, gasta osan biliaun U$ 1 resin ba sentral rua. Maibe, retornu sei kiik tanba komunidade barak seidauk hatudu ninia konsensia masimu hodi   kontribui selu taxa ba estadu.

Eletrisidade importante tanba kontribui reseitas ba estadu, maibe parte ida ekonomia povu sei kiik tanba, nee governu seidauk obriga selu. Maske nunee dadaun governu kontinua sosa kontador prepago hodi monta ba uma-kain hotu-hotu. Josefa dos Santos

Suara Timor Lorosae

Sem comentários: