sábado, 4 de junho de 2016

Ministru Justisa timoroan hein katak majistradu portugés sira bele to’o ho lalais


Ministru Justisa timoroan hato’o iha ohin ninia esperansa katak  grupu majistradu portagés ida sei to’o iha nasaun ho lalais atu bele rezolve  aspetu  tékniku ne’ebé pendente.

"Ami iha ona  akordu ho Portugál kona-ba aspetu sira hotu, bazeia ba  protokolu bilaterál maka eziste, ami taka ona kontaktu tékniku no haruka ona  informasaun adisionál ne’ebé  Portugál solisita", hatete  Ivo Valente, iha deklarasaun ba Lusa iha Díli.

"Portugál iha agora sei halo selesaun ba juíz sira. Ita sei iha kalendáriu bainhira sira to’o maibé hein katak bele to’o ho lalais", nia haktuir.

Ivo Valente konfirma katak ultrapassa  ona aspetu ida ne’ebé  pendente, kona-ba  pagamentu saláriu majistradu nian, ne’ebé sei suporta ho  totál hosi autoridade timoroan.

Prezensa majistradu portugés ne’e importante tebes atu  ajuda rezolve impasse iha promosaun juíz tribunál distritál sira, iha primeira instánsia, ba Tribunál Rekursu, tamba agora iha deit juíz nain rua maka hala’o hela funsaun ne’ebé pelumenus prevé ba nain hitu.

"Ita Presiza inspetór judisiál ida hodi  promove juíz sira 1.ª klasse nian. Ita tenki hein majistradu portagés sira to’o mai, liliu inspektór balun, atu bele avansa ona prosesu ne’e", esplika ministru ne’e.

"Ita hein katak hafoin ida ne’e ita nia  juíz sira bele hola parte iha servisu preparasaun nian molok ita moos iha inspetór  rasik iha Tribunál Rekursu", nia afirma.

Ivo Valente informa ba Lusa hafoin semináriu kona-ba "cooperação judiciária internacional no âmbito da Comunidade dos Países de Língua Portuguesa (CPLP)".

Iha ninia intervensaun durante enkontru, ministru ne’e dehan katak ladun seleridade no efikásia ba iha investigasaun kriminál, laiha meiu no politizasaun justisa barak ne’ebé sai hanesan dezafiu prinsipál balun ne’ebé setór judisiál Timór nian hasoru.

Aspetu ne’ebé Governu sei hatan no ne’ebé mos konta ho apoiu hosi koperasaun parseiru luzófona seluk, maibé “presija aselera instrument koperasaun nian ne’ebé iha ona”, nia dehan.

Ivo Valente defende atu iha tan medida hodi hametin koperasaun seguransa no asaun Ministériu Públiku iha kada nasaun, ba iha área hanesan kombate tráfiku droga, ne’ebé Timor-Leste bele sai hanesan “odamatan atu rede tráfiku tama no sai ka hala’o sira-ninia atividade kriminozu”.

Semináriu ne’e koinside ho komemorasaun hosi 16.º aniversáriu hosi Ministériu Públiku, ne’ebé harii "sem ezisténsia institusionál, laiha kultura judisiária, laiha memória institusionál nomós rekursu umanu, fiananseira materiál ne’ebé forte", nia dehan.

Iha deklarasaun ba Lusa iha enkontru ne’e, prokuradór jerál Timor-Leste, José Ximenes, rekoñese kona-ba dezafiu ne’ebé setór refere sei hasoru, inklui melloria iha tinan ikus ne’e, inklui produtividade hosi sistema judisiál nian.

Hanesan ezemplu nia dehan kona-ba númeru hosi kazu 2013 to’o 2016 ne’ebé pendent, tuun ona metade hosi besik 5.000 ba menus hosi 2.200 no ida ne’e hanesan buat ne’ebé “pozitiva” no di’ak ona.

José Ximenes dehan tan katak iha ninia deslokasaun bá Lisboa, iha fulan outubru hodi halo parte iha sorumutu hosi sira-ninia konjénere CPLP, maka nia sei aproveita atu debate ho ninia omóloga portugeza Joana Marques Vidal, atu kria koperasaun bilaterál. 

“Oras ne’e daudaun ami presija apoiu partikulár ba área justisa Estadu nian. Ami halo ona kolaborasaun ho Ministériu Públiku Kaboverde, no ami hakarak tebes atu hatene kona-ba posibilidade hosi akordu ida entre Ministériu Públiku Timor-Leste ho Portugal”, nia dehan.

SAPO TL ho Lusa

Sem comentários: