sábado, 26 de agosto de 2017

Komunidade Lokál Tenke Sai Nain Ba Industria Turizmu

DILI, (TATOLI) – Diretór Nasionál Promosaun no Relasaun Internasionál, José Quintas hateten dezenvolvimentu iha Timor-Leste presiza hare uluk komunidade lokál tanba sira mak sai nian no benefísiu ba indústria turizmu.

“Dezenvolvimentu iha ita nia rai presiza hare ita nia komunidade lokál tanba sira mak tenke sai nian no benefísiu ba indústria turizmu iha Timor-Leste,” José Quintas ba jornalista sira iha ámbitu simu bainaka estudante sira husi Austrália iha CCD, Sesta (25/8).

Nune’e nia haktuir, estudante sira interese tebes liu-liu konaba inisiativa no polítika governu Timor-Leste nian liuliu turizmu baze komunitária, tanba sira hatene katak ida ne’e importante tebes ba komunidade lokál sira.

“Ami hato’o ba sira katak husi perspetiva MTAK, importante liu mak ita tenke hahú ita nia dezenvolvimentu ne’e husi komunidade lokál ne’ebé iha baze tanba beleza Naturais no sasán sira iha ne’eba sei furak iha área rural,” nia dehan tan.


Hodi aprezenta, MTAK tenta nafatin para benefísiu ne’e labele foka de’it iha sidade Dili maibé tenke balansu iha fatin rural mezmu la ho lais maibé fazeadamente ita tenke halo neineik para benefísiu ne’e ba Territóriu tomak.

“Importante mak ita tenke muda imajen katak Timor-Leste ne’e agora fatin ida seguru no hakmatek hodi simu bainaka sira,” José fó hanoin.

Iha fatin hanesan dosente husi Universidade Charles Sturt ne’ebé akompaña estudante sira hateten hanesan esperiénsia di’ak ba estudante sira iha deferénsia dezenvolvimentu turizmu, ekonómiku no buat barak entre nasaun rua ne’e.

Buat di’ak ida ba Australia mak aprende husi dezenvolvimentu  turizmu Timor-Leste mak bele benefísiu ba komunidade.

“Vizita estudu ne’e interesante tanba estudante sira bele aprende oinsá turizmu nia lalauk iha prosesu dezenvolvimentu,” Sturt haktuir. No kontinua dehan, vizita estudu mai husi Universidade New South Wales iha ema Nain 30 maibé tanba barak mak moras, Nain hitu de’it mak mai.

Iha parte seluk Timor-Leste aprova ona Polítika Turizmu ba Timor-Leste: halo dezenvolvimentu Turizmu to’o 2030- Hametin sentimentu identidade nasionál ne’ebé define ho tema sentrál lima, Kometimentu ba hasa’e riku soin, espíritu jestaun sentrál iha protesaun ba rekursu natural no kulturál rai nian no seguransa ba ema vizitante sira.

Parte terseiru, parseria ba ema interesadu sira hotu ne’ebé iha liafuan ida de’it no fahe responsabilidade, no rekoñesementu katak, ema hotu iha sentru atividade turístika no tenke hato’o ba sira koñesimentu.

Ba Infraestrutura, governu halo ona esforsu hodi hadi’a ona Pouzada Maubisi, Hatubuiliku, Tutuala no forte Baguia. Pouzada sira ne’e agora dadaun fó aluga hela ba operadór turístika privadu sira ne’ebé asegura sira nia explorasaun.

Turizmu istóriku nian, governu aprova ona dolar millaun 1 ba realiza estudu viabilidade no implementasaun projetu espesífiku iha turizmu istóriku iha Baukau (Matebian) no Lospalos (Paisau/Pargue Nino Koni Santana).

Entretantu Timor-Leste foin lalais ne’e mós lansa ona website www.timorleste.tl ba promosaun internasionál Turizmu nian.

Jornalista: Julia Chatarina | Editór: Manuel Pinto

Foto: Diretór Nasionál Promosaun no Relasaun Internasionál, MTAK, José Quintas. Foto/Egas Cristovão.

Sem comentários: