sexta-feira, 19 de junho de 2015

Tribunál Rekursu fó razaun ba kesar prinsipál balun hosi defeza Tiago Guerra nian


Akordaun hosi Tribunál Rekursu timoroan nian nebe muda medida koasaun nebe fó ba sidadaun portugés Tiago Guerra, hodi hakotu nia prizaun preventivu, konsidera katak iha iregularidade nebe prejudika defeza hosi arguidu.

Testu akordaun nebe ajénsi Lusa hetan subliña, liuliu, katak iha desizaun kona-bá renovasaun prizaun preventivu, aplika iha fulan-Abril (kumpri tiha fulan neen dahuluk), la simu prova sira nebe aprezenta hosi arguidu.

Juís koletivu na'in tolu hosi Tribunál Rekursu nian - Guilhermino da Silva, Deolindo dos Santos e Maria Natércia Gusmão - iha loron-segunda ne'e desidi muda medida koasaun nebe aplika ba Tiago Guerra, nebe detidu preventivu hahú iha loron 18 fulan-Outubru tanba suspeitu ba brankaemantu kapitál nian.

Maski akordaun hosi tribunál marka ho loron-segunda, maibé desizaun ne'e foin fó sai ba serbisu prizaun sira nian iha loron-tersa, nune'e Tiago Guerra hetan libertasaun iha loron-tersa tuku 16:15 (oras lokál).

Deolindo dos Santos, juís relatór hosi prosesu ne'e, asina orden libertasaun ba Tiago Guerra, no akordaun ho mandadu libertasaun maka notifikadu ba diretór Estabelesimentu Prizionál iha Bekora, João Domingos.

Nune'e maka hetan entendimentu pozitivu ba argumentu sira defeza nian, fulan balun hafoin rekuza tiha argumentu sira hanesan bainhira justisa timoroan desidi aumenta, ba fulan neen, prizaun preventivu.

Esplika katak iha rekursu, loron 23 fulan-Marsu tinan 2015, defeza aprezenta tiha ona "meiu sira prova nian" hodi sustenta substituisaun ba medida koasaun ida nian "ladún todan", nebe tribunál amplia tiha ona.

Juís koletivu konsidera katak iha "iregularidade" ida nebe afeta ho "gravidade maka'as" direitu ba defeza sira arguidu nian.

Juís sira justifika katak despaxu nebe aplika prizaun preventivu la hanoin kestaun sira faktu no direitu nebe arguidu hato'o, haluha nune'e "dever fundamentasaun sira".

"Nia hetan bandu hodi hatene rasiosíniu nebe tribunál halo, hanesan ignora pedidu substituisaun hosi prizaun preventivu nebe haktuir hosi artigu, medida ne'e afeta valór ba hahalok nebe pratikadu", hakerek iha testu ne'e.

Nune'e, juís sira esplila, katak Tribunál Rekursu maka "hadi'a legalidade prosesuál" hodi ko'alia hasoru "faktu foun sira nebe alegadu hosi akontesimentu no nune'e sira la ko'alia kona-bá despaxu ne'e".

Tribunál konsidera katak "iha indísiu sufisiente sira prátika nian ba arguidu krimi brankeamentu kapitál sira nian" no labele eziji, iha kazu ne'e, "komprovasaun kategóriku ida" hosi krimi sira nebe indikadu, tanba "kompleksidade hodi hetan prova sira" no tanba Ministériu Públiku sei hein "prova relevantes" hosi Portugal no Makau.

"Karik iha susar hodi hetan prova sira nebe suporta inkéritu, Ministériu Públiku tenki, hodi esklarese faktu kompletu ida, haree faktu sira nebe indikadu to'o agora ho elementu foun sira hosi prova hamutuk ho arguidu", haktuir hosi testu.

"Laiha prova ida nebe arguidu aprezenta hetan konsiderasaun ka analiza hosi juís", nune'e tenki hosi Rekursu "hodi kompleta partikulár iregularidade sira ne'e", koa'lia kona-bá renovasaun nebe hakarak iha prizaun preventivu no nia substituisaun ho medida koasaun sira seluk.

Juís sira hosi Rekursu analiza mós argumentu kona-bá perigu halai, konsidera katak "labele avalia de'it hanesan hipóteze maibé mós ba gravidade krimi nian".

Iha kazu ne'e mós "elementu foun sira", nebe tribunál ignora bainhira aumenta prizaun preventivu, hatudu katak "laiha tauk ba halai".

"Prizaun preventivu labele serbi hanesan espésie kastigu antesipadu ida ka dekretadu ba funsaun gravidade no kontinuasaun ba atividade kriminozu arguidu sira nian, ho pena ba violasaun prinsípiu prezunsaun ba inosénsia nian", hakerek iha akordaun ne'e.

"Perigu halai nian hanesan rekizitu nebe laiha sentidu tanba ne'e medida prizaun preventivu substitui ho medida koasaun seluk nebe kontinua iha kuidadu ho forma adekuadu o proporsionál ba ezijénsia iha kazu ne'e", hakotu iha dokumentu ne'e.

SAPO TL ho Lusa

Sem comentários: