sábado, 3 de setembro de 2016

Governu hahú halo levantamentu kona-ba rekursu umanu iha rai-laran


Governu iha fulan ne’e to’o fevereiru 2017, hahú ho prosesu foti rekursu umanu hirak ne’ebé ezisti iha rai laran no hakarak atu ajuda ezekutivu defini di’ak liu tan polítika iha área oioin. 

Rui Maria de Araújo, xefe Governu dehan iha lansamentu kampaña ba rekolla dadus katak ida ne’e hanesan prosesu ida ne’ebé fó importánsia maka’as no “inlfuénsia bot ba iha prosesu dezenvolvimentu rekursu umanu” iha Timor-Leste.

“Rekursu umanu maka elementu sentrál hosi ita-ninia dezenvolvimentu. Karik ita hametin kbi’it rekursu umanu, maka ita haforte kbi’it transformasaun hosi osan no prosesu dezenvolvimentu”, dehan.

Kampaña ne’ebé envolve ajénsia Estadu oioin no kordena hosi Fundu Dezenvolvimentu Kapitál Umanu (FDCH), ohin aprezenta ona iha reuniaun ne’ebé halo parte mos hosi membru governu sira, inklui responsável hosi pasta administrativu Estatál, Edukasaun, Solidariedade Sosiál, Obras Públikas no Finansas, inklui seluk-seluk.

Dionísio Babo, ministru Estadu, Kordenadór ba Asuntu Administrasaun Estadu no Justisa, inklui hanesan mos Ministru Administrasaun Estatál haktuir kona-ba importánsia atu konsege hetan retratu ne’ebé klean kona-ba rekursu umanu hirak ne’ebé ezisti iha rai-laran.

Helder Lopes, visi-ministru Finansas, dehan katak dadus hirak ne’e importante tebes atu bele hetan retartu “ida ne’ebé konkretu liu” kona-ba situasaun nasionál, no foti “desizaun polítika ida ne’ebé presija liu”.

FDCH haktuir hikas katal rekursu umanu maka sai nu’udar “responsável/fatór importante ba sistema dezenvolvimentu Timor-Leste nian” no investimentu hothotu hosi Governu, inklui área sira hanesan edukasaun, kapasitasaun no formasaun kontínua “hanesan mos kualidade moris ho propagasaun hosi merkadu serbisu”.

Sentrál ba serbisu ne’e maka FDCH rasik, mandatadu ho planeamentu, jestaun no ezekusaun hosi programa dezenvolvimentu prinsipál ba rekursu umanu hosi setór Estadu oioin.

“Ladun iha informasaun kona-ba polítika, planu, sistema informasaun no formasaun profesionál, disponibilidade, kompozisaun, distribuisaun, densidade, fonte finansiamentu, forsa hosi merkadu serbisu no aspetu seluk ne’ebé iha ligasaun ho rekursu umanu iha Timor-Leste maka frekuentemente eskasus no dalabarak habelar liu hosi fonte oioin”, hatutan FDCH.

Liuhosi maneira inkéritu nasionál mão-de-obra, kampaña ne’ebé agora hahú hakarak "identifika no analiza situasaun rekursu umanus atuál nian no ninia distribuisaun iha territóriu hotu", hanesan esplikasaun ministru Obras Públikas, Gastão da Silva.

Tamba ne’e sei rekolla dadus hosi agregadu familia, mapeada liuhosi situasaun iha kada suku (divizaun administrativa iha nasaun), postu administrativu no munisípiu no verifika "distribuisaun rasionál hosi rekursu umanus ezistente" iha nasaun.

Sei halo rejistu ba dadus sira kona-ba graduadu no kuadru ne’ebé ativu buka empregu no dezempregu, analiza impaktu hosi rekursu umanus estranjeiru iha merkadu traballu nasionál no identifika profissaun no domíniu iha formasaun ne’ebé konsidera estratéjiku.

Promove planifikasaun ba rekursu umanus, liliu relasiona ba nesessidade nasaun nian no kontribui ba formasaun no aperfeisoamentu iha diferente kategoria pessoál nesesáriu, "liuhosi otimizasaun oportunidades dentru hosi fora hosi nasaun" hanesan prioridade seluk iha levantamentu ne’e.

Partisipa iha projetu ne’e, entre sira seluk, Ministériu Administrasaun Estatál, Programa Nasionál ba Dezenvolvimentu Suku (PNDS) no Diresaun Jerál Estatístika hosi Ministériu Finansa.

Ema ne’ebé partisipa iha levantamentu ho totál besik 2.200 pessoas, ne’ebé ekivale ba lima kada suku 442 iha nasaun.

SAPO TL ho Lusa 

Sem comentários: